bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda

Spēcīgākās zemestrīces Baltijas reģionā pēdējos 40 gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Šā gada 12. novembrī plkst.02:50 pēc Griničas laika Vertsjervas ezera apvidū Igaunijā notikusi tektoniskā zemestrīce, kas reģistrēta ar Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla BAVSEN (Baltic Virtual Seismic Network) palīdzību.

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz. Piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā.

Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka arī mūsdienās tektonisko lūzumu aktivitāte nepietiekami labi ir izpētīta. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Šādos gadījumos ir lietderīgi organizēt tektonisko lūzumu aktivitātes novērojumu sistēmu vai izveidot tā saucamo ģeodinamisko monitoringu. Ģeodinamiskais monitorings ietver seismoloģisko monitoringu, ūdens līmeņa un temperatūras mērījumus dziļurbumos, apakšzemes ūdeņu ķīmiskā sastāva analīzi, radona (hēlija) anomāliju mērījumus, Zemes garozas lēno kustību mērījumus. Zemes garozas lēno kustību novērojumi ir īpaši svarīgi ģeodinamiskam monitoringam, jo nereti tās konstatējamas pirms tektoniskām zemestrīcēm, skaidro Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins.

Šobrīd Latvijā darbojas stacionāru GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma) staciju tīkls – LatPos. LatPos aptver 25 GPS stacijas. Galvenokārt šis tīkls tiek izmantots ģeodēzisko un kartogrāfisko uzdevumu veikšanai. Tomēr pastāv iespēja, ka LatPos tīkla dati var tikt izmantoti arī ģeodinamiskiem Zemes garozas  kustību pētījumiem.

Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem Vertsjerva ezera apvidū 1987.gadā notika trīs tektoniskās zemestrīces. Šī informācija ir iegūta makroseismisko pētījumu (aptaujas) rezultātā. Satricinājuma intensitāte sasniedza III–IV balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Vēl agrāk 1823.gadā Vertsjerva ezera apgabalā notika arī tektoniskā zemestrīce. Satricinājuma intensitāte sasniedza IV–V balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Tādējādi Vertsjerva ezera apgabals ir relatīvi seismotektoniski aktīvais rajons, kurā zemestrīces var atkārtoties.

Šobrīd Latvijā ir viena seismoloģisko novērojumu stacija Slītere, kas atrodas Dundagas pagastā. Stacija uzsāka darbu 2006.gada 25.oktobrī un izveidota sadarbības rezultātā starp toreizējo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un Vācijas zemes zinātņu pētniecības centru, kas atrodas Potsdamā. GFZ koordinē starptautisku, globālu seismoloģisko novērojumu tīklu GEOFON, kurā ir ietverta arī stacija Slītere. Sadarbība ar GFZ ļauj saņemt datus no citām Baltijas reģiona seismoloģisko novērojumu stacijām – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un Krievijas. Tādējādi ir radīts tā saucamais Baltijas virtuāls seismoloģisko novērojumu tīkls BAVSEN.

Šogad laika posmā no 1. janvāra līdz 28.novembrim, tas ir, par 333 dienām, Baltijas reģiona teritorijā reģistrēti 372 seismiskie notikumi. Savukārt Latvijas teritorijā, Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā un Baltijas jūras piekrastes zonā attiecīgajā laika posmā ir reģistrēti 35 seismiskie notikumi. Iespējams, ka faktiskais seismisko notikumu skaits ir lielāks, tomēr Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums ir  relatīvi mazs ar vidējo attālumu starp stacijām 180 km. Tādējādi seismisko trokšņu fons neļauj identificēt vājus seismiskos notikumus, skaidro speciālists.

Baltijas reģionā seismoloģisko novērojumu sarežģītība ir saistīta ar seismiskā notikuma tipa identificējumu, tas ir, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena. Tas ir saistīts ar mazu seismoloģisko novērojumu tīkla blīvumu, kā arī ar informācijas trūkumu par sprādzieniem derīgo izrakteņu ieguves vietās (karjeros) un Baltijas jūras akvatorijā. Liels sprādzienu daudzums  Baltijas reģionā un Baltijas jūrā apgrūtina tektonisko zemestrīču identificējumu. Tādējādi 2016.gadā Baltijas reģionā no 372 seismiskajiem notikumiem tikai viens identificēts kā tektoniska zemestrīce – Vertsjerva ezera apgabalā, uzsver seismologs.

Arī iepriekšējā Baltijas reģionā reģistrētā tektoniskā zemestrīce notika Igaunijā – Pērnavas apgabalā 2013.gada 4.februārī, bet zemestrīces magnitūda bija neliela – 1,1.

Ņemot vērā pēdējos gados Baltijas reģionā identificēto tektonisko zemestrīču nelielās magnitūdas, var rasties iespaids, ka Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, tomēr šajā kontekstā nepieciešams atgādināt par Baltijas reģionā spēcīgākajām zemestrīcēm pēdējos 40 gados.

Tā, piemēram, 1976.gadā 25.oktobrī Osmusāres salā Igaunijā notika zemestrīce ar magnitūdu 4,7. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza sešas balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni .

2004.gadā 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā Krievijā notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdām 5,0 un 5,2. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6–6,5 balles pēc EMS-98 satricinājuma skalas (MSK-64 skalas mūsdienu analogs). Pēc šīm zemestrīcēm tika reģistrēts arī pēcgrūdieni. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2 100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēku tika nopietni ievainoti un viens cilvēks gāja bojā. Kopēji finansiālie zaudējumi sasniedza 5,1 miljonu dolāru. Latvijas teritorijā satricinājumu intensitāte sasniedza piecas balles (EMS-98) Nīgrandes pagastā un Saldū, kur tika veikta makroseismiskā izpēte un aculiecinieku aptauja.

2010.gada 22.novembrī Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji sajuta satricinājumu. Pēc anketu saņemšanas no aculieciniekiem un sekojošas datu analīzes tika konstatēts, ka tektonisks grūdiens saistīts ar lūzuma zonu starp Olaines-Inčukalna un Berģu tektoniskajiem lūzumiem. Tā kā Slīteres seismoloģisko novērojumu stacija atradās 140 kilometrus no seismiskā notikuma epicentra, šo grūdienu atšķirt no seismiskā trokšņa un identificēt tektonisku zemestrīci nebija iespējams. Šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc blīvāka seismoloģisko novērojumu tīkla un pilnvērtīgiem seismoloģiskajiem pētījumiem, uzsver seismologs.

Tādējādi, lai gan Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, norāda speciālists.

Ref: 102.000.102. 14103


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.