bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.01.2019 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Spēja darīt vairākas lietas vienlaikus ir mīts: Kas smadzenēm sakāms par mobilā telefona lietošanu pie stūres

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Pirms pāris dienām, braucot ar auto, apstājos pie luksofora t/c Spice krustojumā. Redzu, ka iedegas zaļā gaisma, bet priekšā esošā mašīna stāv, kā stāvējusi. Domāju, jāpaskatās, ko cilvēks dara. Protams, šoferis telefonā skatās video. Mobilā telefona lietotājus pie stūres es redzu katru dienu un bieži domāju, kas cilvēkus mudina izvēlēties šādu risku?,» pārdomas iesāk kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Multitāskings ir ilūzija

«Viena no izplatītākajām ilūzijām saistīta ar t.s. multitāskingu (no angļu val. Multitasking – spēja darīt vairākas lietas reizē) jeb spēju vienlaicīgi darīt vairākas lietas vienlīdz labi. Daudzi uzskata sevi par multitāskinga ekspertiem. Tas ir maldīgs priekšstats, jo mūsu smadzenes pārslēdzas no vienas lietas uz otru «pārlecot». Un lēciens nenotiek acumirklī, tās ir sekunžu daļas, kas, braucot pie stūres, var izrādīties izšķirošas. Ja kādam šķiet, ka viņš ir supermultitāskers, iesaku veikt eksperimentu: pamēģiniet vienlaikus vienlīdz kvalitatīvi ar kāju zīmēt apli, bet ar roku – kvadrātu. Un vēl ar otru roku pakasīt degunu. Ja kāds bez treniņa atklāj sevī šādas prasmes, apsveicu: jūs piederat pie 1% pasaules iedzīvotāju, kam tas ir pa spēkam. Tā mēs arī braucam, ar vienu roku stūrējot apli, ar otru zīmējot kvadrātus telefonā – ar tādiem pašiem panākumiem kā eksperimentā mājās,» stāsta Ābeltiņa.

Viņa turpina: «Kāpēc cilvēks patiesībā nespēj vienlaikus veikt divas darbības vienlīdz kvalitatīvi? Mūsu smadzenes nepārtraukti mēģina automatizēt procesus. Kad esam iemācījušies staigāt, mēs vairs nedomājam, kā liekam soli. Kad esam iemācījušies ēst, bieži vien arī tas notiek ļoti automatizēti un ne visai veselīgi. Tas nozīmē, ka smadzenes visu laiku izvēlas kaut ko palaist automatizētā jeb fona režīmā. Tātad uz ceļa fona režīmā ir vai nu telefona saruna, vai auto vadīšana.»

Mobilajos telefonos tiek meklēts prieks un apbalvojums

«Vēl viens smadzeņu slazds, kurā regulāri iekrītam un kas velk pie telefoniem un sociālajiem tīkliem, ir vēlme pastāvīgi meklēt prieku, apbalvojumu vai kaut ko sev svarīgu. Tā nav nekāda pataloģija, bet gan smadzenēm raksturīga īpašība. Jebkurš sociālais portāls ir uzbūvēts tā, lai ik pa brīdim tajā parādītos kaut kas nozīmīgs. Mūsu smadzenēm tas ir kā cukurgrauds! Rezultātā mums veidojas neapzināta trauksme palaist garām kaut ko būtisku – jaunākās klačas, komentāru pie ievietotās fotogrāfijas vai informāciju par jaunu kultūras pasākumu,» skaidro psihoterapeite.

«Personīgi man lielākais izaicinājums ir satiksmes sastrēgumi, un arī daudzi citi šoferi atzīst, ka viņi sastrēgumos, īsinot laiku, ieskatās telefonos. Šādos brīžos vēlme īsināt laiku sociālajos tīklos ir kā ods, kura sīkšanu ir grūti izturēt. Tādi iekšēji «odiņi» darbojas smadzenēs mirklī, kad nonākam situācijās, kur jāgaida vai jādara kaut kas monotons. Tāpēc sastrēgums iedarbojas kā «palaidējmehānisms», un roka automātiski stiepjas pēc telefona,» tā Ābeltiņa.

Telefons pie stūres – apzināts lēmums?

«Mums šķiet, ka paši izvēlamies paskatīties telefonā, bet tā nav izvēle – patiesībā, šis process ir neapzināts, un tas ceļu satiksmē var izrādīties izšķirošs. Tas, vai lietosim telefonu pie stūres, saistīts ar kritisko domāšu – evolūcijas gaitā spēja domāt kritiski ir veidojusies kā viena no nesenākajām cilvēka smadzeņu prasmēm, tāpēc, lai to attīstītu un veiksmīgi pielietotu, jādod sev laiks. Tikai tad parādās izvēle kaut ko darīt vai nedarīt. Tāpēc, pirms ņemt rokā telefonu auto vadīšanas laikā, ir vērts iedot smadzenēm iespēju padomāt – pietiks ar mazu mirkli, lai pieņemtu lēmumu, nevis darbotos automatizēti. Ja starp mani un telefonu nav kāds šķērslis jeb netiek «pieslēgta» kritiskā domāšana, visticamāk, telefons un roka, kas pēc tā stiepjas, satiksies. Visvienkāršākais ir ielikt telefonu bagāžniekā vai vismaz uz aizmugurējā sēdekļa, kur to paņemt būtu neērti. Tas dotu pusminūti padomāt, vai tiešām šis zvans vai Facebook apmeklējums ir neatliekams,» uzsver Ābeltiņa.

Viņa saka: «Visi šie ir psiholoģiski ļoti saprotami procesi, bet, ja tos nepārzinām, tie pārņem vadību un mūsu darbības kļūst automatizētas. Turklāt mēs esam būtnes, kas bieži mācās no personīgās pieredzes. Ja esam piedzīvojuši sliktas sekas, nonākuši avārijas situācijā vai bijuši tai liecinieki, mums būs pilnīgi citāda attieksme un atbildību. Taču, ja regulāri braucam un nekas slikts nenotiek, mēs pie tā pierodam, tāpēc smadzenēm rodas sajūta, ka viss ir ideāli, proti, fona režīms darbojas. Un tad ir jābūt pietiekami lielam apzinātības līmenim un prasmei kritiski domāt, lai saprastu – tagad es pats sevi mānu un pārvērtēju savas spējas.»


Pievienot komentāru

Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā

Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā premjers Krišjānis Kariņš. Politiķis skaidro, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums – ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.

Kalnciema ielas grausta īpašniekiem uztic konservācijas pabeigšanu līdz 1.jūlijam

Rīgas dome trešdien, 23.janvārī, apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.

Sadalītas hosteļu balvas, Hoskari, par labāko Eiropā atzīstot naktsmītni Prāgā

Ir sadalītas ikgadējās hosteļu balvas jeb Hoskari, ko kopmītnes tipa naktsmītnēm Eiropā un pasaulē piešķir ikgadēji kopš 2014.gada. Labāko naktsmītņu atlasē, ko rīko hosteļu rezervēšanas vietne Hostelworld, 2019.gadā triumfējis RoadHouse Prāgā.

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā VienotībaJaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Aicina Latvijas valdību atbalstīt EK rosināto veto tiesību atcelšanu nodokļu jautājumos

Pozitīvi vērtējot Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atcelt ES dalībvalstu veto tiesības attiecībā uz nodokļu politikas jautājumiem, partija Progresīvie aicina Latvijas valdību atbalstīt šī lēmuma turpmāku virzību. Vienlaikus norādīts, ka priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas padomei.

Stingrāk uzrauga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemto dabasgāzes apmēru

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid līdz ar aukstākā ziemas perioda iestāšanos pastiprinājis uzraudzības sistēmu, ar kuru veic Inčukalna pazemes gāzes krātuves un visas Latvijas gāzes apgādes sistēmas novērošanu,

Tiesa nodevusi atpakaļ prokuratūrai Gapoņenko lietu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēto trūkumu dēļ prokuratūrai nodevusi atpakaļ krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu un pretvalstisku darbību apsūdzēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.

Facebook interesējas par Igaunijas vēlēšanām, tiekas ar partijām

Sociālā medija Facebook pārstāvji Igaunijā tikušies ar parlamentā pārstāvētajām partijām, paužot apņēmību cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatīšanos populārajā sociālajā tīklā, jo sevišķi laikā, kad tuvojas Igaunijas parlamenta vēlēšanas.

Uzņemto studentu skaits Latvijā pieaudzis par 1,9 %

Latvijā augstāko izglītību 2018./2019. akadēmiskajā gadā apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5% mazāk nekā pirms gada. Vienlaikus pirmoreiz kopš 2012.gada vērojams neliels kāpums uzņemto studentu skaitā – šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lemj par Kariņa valdību – politiķu argumenti «par» un «pret»

Pašlaik norit debates pirms balsojuma par Jaunās Vienotības politiķa Artura Krišjāņa Kariņa veidotās valdības apstiprināšanu. Kāpēc opozīcija balsos «pret» un pozīcija  «par», cik daudz, deputātu prāt, priekšvēlēšanu solījumi ietverti valdības deklarācijā?

Vācija un Francija apliecina atbalstu NATO, vērsīsies pret nacionālismu ES

Francijas un Vācijas līderi ir parakstījuši jaunu starpvalstu nolīgumu ar mērķi pastiprināt savu sadarbību militārajā un diplomātijas jomā, kā arī un dot jaunu stimulu abu valstu saiknei kā Eiropas Savienības ideoloģiskam pamatam.

Viedoklis: Lembergam nevajadzētu būt apbalvotam ar 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

«Joprojām nav skaidrs, kur 1991.gada janvāra barikāžu laikā uzturējās tā laika Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Arī viņš pats nav mācējis sniegt skaidru atbildi, tomēr, neskatoties uz to, Lembergs nekautrējas savā biogrāfijā minēt, ka ir apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,» BNN viedokli pauž Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. 

Makroekonomikas eksperts: Vai briest krīze un kad tā būs?

«Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu,» BNN komentē AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Vakar ugunsgrēkā Rīgā gāja bojā cilvēks

22.janvāra vakarā ugunsdzēsēji steidzās uz izsaukumu Rīgā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka divstāvu koka dzīvojamās mājas otrā stāva dzīvoklī pie virtuves plīts deg malka un mēbeles. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Visticamākais Brexit risinājums būs pārcelt izstāšanos, tā eksministrs Osborns

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Džordžs Osborns norādījis, ka Lielbritānijas parlaments, visticamāk, izlems pārcelt izstāšanās laiku, kas paredzēts jau pēc diviem mēnešiem.

Latvija un Lielbritānija panākušas vienošanos saistībā ar pirms «Brexit» ieceļojušo pilsoņu statusu

Latvija un Lielbritānija ir panākušas divpusēju vienošanos, ka arī gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies bez vienošanās, tad līdz 29.martam likumīgi ieceļojušo otras valsts pilsoņu tiesības un statuss faktiskajā mītnes zemē arī pēc Brexit nemainīsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma paziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Koalīcijas partijas parakstījušas topošās Kariņa valdības deklarāciju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa topošās valdības partneri trešdien, 23.janvārī, parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu, teikts Jaunās Vienotības paziņojumā.

Video: Oskaram ārzemju filmu kategorijā nominē poļu mīlas stāstu «Aukstais karš»

Amerikas Savienoto Valstu kinoakadēmijas balvai, Oskaram, kategorijā par labāko svešvalodas pilnmetrāžas filmu nominēts poļu mīlas stāsts «Aukstais karš» un Meksikā veidoto ģimenes drāma «Roma», kas nominēta arī Oskaram par labāko filmu konkurencē ar amerikāņu un britu kinolentēm.

Autovadītāju ievērībai: vietām Vidzemē un Zemgalē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Vidzemē un Zemgalē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Par Lemberga kartējo «mutes palaišanu» lūdz pierādījumus

Aivara Lemberga «mutes palaišana» jeb dažāda veida aizskarošie izteikumi teju nevienam nav jaunums. Tie bijuši adresēti gan žurnālistiem, saucot tos par «politiskām prostitūtām», gan prokuroriem. Par to viņam vairākkārt piešķirti naudas sodi. Šoreiz neargumentētus pārmetumus Lembergs nolēmis adresēt savam opozicionāram Ģirtam Valdim Kristovskim, nosaucot viņu par Valsts drošības komitejas sadarbības partneri.

Vismaz pieci topošie ministri gatavojas nolikt Saeimas deputāta mandātus

Vismaz pieci Krišjāņa Kariņa topošās valdības ministri gatavojas nolikt deputāta mandātus, tomēr ir arī neizlēmušie. Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu.

Šodien plānota Saeimas sēde par uzticības izteikšanu Kariņa valdībai

Saeimas ārkārtas sēdē, trešdien, 23.janvārī, paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam. Sēdi plānots sasaukt pulksten 12.00, ziņo Saeimas Preses dienests.

Aktualizē tematu par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju.

Loskutovs vēlas ieņemt Kariņa vietu Eiropas Parlamentā

13.Saeimā neiekļuvušais Jaunās Vienaotībs politiķis Aleksejs Loskutovs ir gatavs doties strādāt uz Eiropas Parlamentu, apliecināja Loskutovs. Loskutovs atzina, ka tieši viņš varētu ieņemt politiķa, premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vietu EP.

Jaunākie komentāri