bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Spilgtākie 2017.gada notikumi enerģētikā un prognozes nākamajam gadam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠogad beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana, uzskata Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Viņš norāda, ka šim gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. «Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas.»

Āboltiņš atzīmē, ka pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

«Savukārt nākamā gada izaicinājums ir laicīgi veikta politikas analīze un tai sekojoša enerģijas nozares politikas priekšlikumu sagatavošana. Nozare prasa laicīgu lēmumu pieņemšanu un konsekventu lēmumu īstenošanu,» piebilsts eksperts.

Gāzes tirgus atvēršana, neskaidrība par atbalstu enerģijas ražošanai un biržas cenu tarifa popularitāte – 2017. gada spilgtākie notikumi

Šis gads enerģētikā Latvijā iegājis ar vismaz trīs nozīmīgiem notikumiem, atzīmē ekonomists. «Pirmkārt, 3.aprīlī stājās spēkā Enerģētikas likuma grozījumi, kas juridiski atvēra gāzes tirgu Latvijā un izbeidza līdzšinējo monopolu. Šim notikumam ir arī plašāka ietekme uz kopīga reģionālā Baltijas valstu gāzes tirgus attīstību. Otrkārt, Latvijā plašu rezonansi izraisīja diskusijas par elektroenerģijas ražošanas atbalsta sistēmu, aktualizējot nepieciešamību elektrības lietotājiem zināt vairāk par elektrības cenas veidošanos un iespējām ar savu rīcību ietekmēt savas izmaksas par enerģiju. Debates skaidri izgaismoja sistemātiskā analīzē balstītas lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu un šādas pieejas trūkumu enerģijas politikas plānošanā Latvijā.»

Savukārt, kā trešo notikumu Āboltiņš min: «Sekojot globālajām tendencēm, elektrības tirgū dinamiski ienāca ar enerģētiku līdz šim nesaistīts spēlētājs – telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom, pirmo reizi kopš 2015.gada janvāra mājsaimniecību tirgū radot reālu konkurenci AS Latvenergo un enerģijas patēriņa skaidrošanā uzsverot patērētāja aktīvas līdzdalības nozīmīgumu. Enerģētikas tirgus privātpersonu segmentā ir sakustējies, cilvēki kļūst arvien informētāki un sākuši rīkoties, lai nepārmaksātu par elektrību – ja 2016.gadā lielākoties cilvēki nezināja, kas ir biržas tarifa cena un vien retais to izvēlējās, tad 2017. gadā tas kļuvis manāmi populārāks. Piemēram, deviņi no desmit Lattelecom tet klientiem izvēlas biržas cenas tarifu, kas ir ekonomiski izdevīgākais veids, kā norēķināties par elektrību.»

2018. gada aktualitātes – Latvijas enerģētiskā neatkarība, diskusijas par vēl viena starpsavienojuma starp Baltijas valstīm un Zviedriju izbūvi, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un privātpersonu energoefektivitātes uzlabošana

Āboltiņš uzskata, ka visi prognozējamie 2018.gada notikumi ir tieši saistīti ar enerģētisko drošību. «Reģionālā sadarbība kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūras veidošanā, rūpīgi izsvērta, pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana un stratēģiski tālredzīga politika, kā arī atbildīgs, ieinteresēts un iesaistīts enerģijas patērētājs – šie visi ir neatņemami enerģētiskās drošības elementi un katram no tiem ir sava loma.»

2018.gadā Latvijai enerģētiskā neatkarība jāvērtē plašāk par Baltijas reģionu

«Ārējās enerģijas attiecībās Latvija būs iesaistīta Baltijas reģionālā gāzes tirgus veidošanā. Mazā vietējā enerģijas tirgus izmēra dēļ Latvijai sava enerģētiskā neatkarība būtu jāvērtē plašākā Baltijas jūras reģiona valstīs pieejamo resursu, tehnoloģiju un nozares juridisko ietvaru kontekstā. Pārrobežu infrastruktūras attīstības plāni rada pienākumus, kas būs jāpilda, lai pēc dažiem gadiem Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas savienotu trešais starpsavienojums, kas uzlabos Latvijas energoapgādes drošību,» uzskata Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts.

Viņš norāda, ka globālajā enerģijas tirgū Latvijai kā atsevišķam spēlētājam nav liela ietekme – Latvija kā atsevišķa valsts ir mazs elektroenerģijas un vēl mazāks gāzes tirgus, tādēļ sadarbība ar citām reģiona valstīm ir drīzāk nepieciešamība, nevis draudzīgs žests. Enerģētisko drošību Latvijai jāskata reģionālas sadarbības, ES un pat globāla līmeņa norišu kontekstā. Latvijai ir jāiekļaujas reģionālajā enerģijas tirgū un jāstrādā, lai tirgus darbotos iespējami labi un patērētāja labā, skaidro ekonomists.

Gaidāmas diskusijas par otru starpsavienojumu ar Baltijas valstīm un Zviedriju

Eksperts atgādina, ka 2016.gada februārī sāka darboties pirms vairākiem gadiem atbalstu guvušais NordBalt elektroenerģijas starpsavienojums. «Tas, kā iepriekš tika prognozēts, ir izlīdzinājis elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas jūras reģiona valstīs. Var pat teikt, ka Baltijas jūras reģiona valstīs, kuras ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot dalībnieces, starpsavienojuma divu darbības gadu laikā elektrības cena ir stabilizējusies un piedzīvo vien salīdzinoši nelielas sezonālas svārstības.»

Āboltiņš prognozē, ka nākamā gada dienaskārtībā būs arī diskusijas par otra potenciālā elektroenerģijas starpsavienojuma, ko nozares žargonā dēvē par NordBalt 2 un kas varētu savienot Latviju ar Zviedriju – lomu turpmākā Baltijas valstu un Skandināvijas ciešākā sadarbībā, paplašinot tirdzniecības iespējas, nodrošinot balansēšanas un sistēmas frekvences nodrošināšanas funkcijas. «No citas puses, jebkādi nopietni ieguldījumi jaunos starpsavienojumos vai enerģijas ražošanas jaudās sadārdzina gala maksas par elektrību fiksēto izmaksu daļu.»

Jāizstrādā regulējums atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai

Latvijai 2018.gadā būtu jāspēj sagatavot un nostiprināt stratēģisku skatījumu un regulējumu atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai enerģijas ražošanā ilgtermiņā, lai lokāli radītu stabilu un paredzamu investīciju vidi, bet globālā kontekstā Latvija būtu konkurētspējīga kā atjaunojamo resursu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanas lietpratēja, uzsver Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts.

Viņš atzīmē, ka ir svarīgi ņemt vērā globālās tendences, kas arvien vairāk vietas dod ar inovācijām, enerģijas optimālu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu integrēšanu sarežģītās un gudrās enerģijas sistēmās saistītām tehnoloģijām un risinājumiem.

Privātpersonām jāuzlabo energoefektivitāte

«Būtiska loma būs arī komunikācijai ar enerģijas patērētājiem, kas vērsta uz tirgus iespēju izmantošanu. Privātpersonām ir milzu potenciāls energoefektivitātes uzlabošanā. Enerģijas sistēmas daudzo dalībnieku rīcības ir virziens, kurā līdzekļus un pūles ir jāiegulda jau šodien,» uzsver Āboltiņš.

Viņaprāt, nav šaubu, ka 2018.gadā enerģijas tirgotāji turpinās arvien lielāku uzmanību pievērst jaunas patērētāju paaudzes – patērētāju-ražotāju – veidošanai, motivējot enerģijas tehnoloģijas un enerģiju izmantot gudri. «Jau vistuvākajā nākotnē sistēmas drošību ietekmēs daudzi salīdzinoši mazi patērētāji, kuri, pateicoties tehnoloģiju un risinājumu attīstībai, paši aktīvi piedalīsies arī enerģijas ražošanā.»

Tāpat ekonomists atgādina, ka aizvadītajā gadā 30.novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu dokumentu pakotni – Tīra enerģija katram Eiropietim. «Tajā ir skaidri iezīmēti enerģijas drošības pilnveidošanas un uzturēšanas pamatprincipi – energoefektivitāte, globālā līderība atjaunojamo energoresursu izmantošanā un enerģijas patērētāju iespēju un lomas stiprināšana. 2017. gads ir pagājis šo lēmumu tālākas īstenošanas zīmē, šāda pat tendence turpināsies arī nākamgad.»

Ref:224.000.103.3284


Pievienot komentāru

Kučinskim pārmet par kavēšanos; «dod mājienus» Čakšas demisijai

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā.

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Noord Natie attīsta jaunu biznesa nišu – piesaista Ventspilij kruīza kuģus

Ventspils ostā jau šīs nedēļas nogalē ienāks pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem. NNVT uzsver, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un papaaugstinās NNVT termināla un pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

KM izsludina atklātu konkursu uz Rundāles pils muzeja direktora amatu

Kultūras ministrija aicina pretendentus pieteikties atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu. Pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 14.septembrim.

Turcijas liras kursa kāpums mazina spriedzi pasaules akciju tirgos

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

Lietuvas Centrālā banka izvērtēs informāciju par Latvijas kapitāla grupu VIA SMS Group

Lietuvas Centrālā banka solījusi papildus izvērtēt informāciju par Lietuvā darbojošos Latvijas kapitāla grupu VIA SMS Group, reaģējot uz Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas locekļa Arvīda Anušauska norādi, ka tajā darbojas personas, kas tieši saistītas ar kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem.

Mainītas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijas

Tā kā Latvijā ir konstatēti vairāki jauni mājas cūku un mežacūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri, tiek grozīta ĀCM II un III riska zonu teritorija. Valdība otrdien, 14. augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību.

Rīgā ierobežos satiksmi Lielbritānijas ārlietu ministra vizītes laikā

Saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Džeremija Hanta vizīti Latvijas Republikā no 14.augusta pulksten 18.00 līdz 15.augusta pulksten 9.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Elizabetes ielā pie ēkas Elizabetes ielā 55.

Latvijā mazās vīna darītavas varēs ražot vīnu tikai no vietējiem produktiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas varēs ražot savu produkciju tikai no savvaļā augošiem un Latvijas teritorijā esošos dārzos vai dravās iegūtiem augiem.

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumiem

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.