SPRK vēlreiz vērtēs, vai Augstsprieguma tīkls no Krievijas neimportē Baltkrievijā ražotu elektrību

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atkārtoti vērtēs, vai pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls no Krievijas neimportē Baltkrievijā saražotu elektroenerģiju, informē SPRK padomes loceklis Gatis Ābele.

SPRK ir saņēmusi biržas Nord Pool paziņojumu, kurā lūdz SPRK un Lietuvas Nacionālajai enerģijas regulēšanas padomei izvērtēt, vai Latvijas pārvades sistēmas operatora Augstsprieguma tīkls un Lietuvas pārvades sistēmas operatora Litgrid AB rīcībā saskatāms 2011.gada 25.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) 5.panta pārkāpums. REMIT 5.pants nosaka, ka jebkura iesaistīšanās tirgus manipulācijās ir aizliegta.

Nord Pool ir nosūtījusi šādu paziņojumu, balstoties uz Litgrid AB iesniegumu. Tajā norādīts uz Litgrid AB viedokli par neatbilstošu jaudu sadali elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju. Atbilstoši aģentūras LETA rīcībā esošajai informācijai, Litgrid AB ieskatā Latvija pārvada no Krievijas vairāk elektrības nekā pēc tam patērē un Lietuva vaino Latviju Astrjavecas AES elektrības iepludināšanā kopējā sistēmā.

Atbilstoši REMIT Nord Pool ir pienākums ziņot nacionālajām regulatīvajām iestādēm, ja tā rīcībā ir nonākusi informācija, kas varētu liecināt par elektroenerģijas tirgus manipulācijām.

Atbilstoši šim deleģējumam Nord Pool nav jāveic, un tā neveiks izmeklēšanas procesu, kā arī Nord Pool nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz šo jautājumu, jo tas ir nacionālo regulatīvo iestāžu pienākums.

SPRK ir sākusi vērtēt lietas apstākļus, lai atkārtoti pārliecinātos, vai kāds no Baltijas valstu pārvades operatoriem varētu būt veicis darbības, kuru dēļ būtu pamats ierosināt pārkāpuma lietu, pavēstīja Ābele.

SPRK atgādina, ka Latvijas un Igaunijas regulators pagājušajā gadā apstiprināja visu trīs Baltijas valstu operatoru kopīgi iesniegto metodiku tirdzniecībai ar Krieviju. Metodika paredz speciālu nosacījumu tirdzniecības jaudas ierobežošanai, lai ievērotu Lietuvas nacionālo regulējumu, kas aizliedz importēt elektroenerģiju no Baltkrievijas, taču saglabā Baltijas valstīm iespēju importēt elektroenerģiju no Krievijas.

Papildus tam Augstsprieguma tīkls nodrošina, ka Krievija, kurai ir starpsavienojums ar Baltkrieviju, sniedz apliecinājumus, ka Krievijas tirgotā elektroenerģija Latvijas tirdzniecības zonā tiek saražota Krievijas elektrostacijās – tātad Baltkrievijā saražotā elektroenerģijas netiek tirgota Baltijas valstīs.

Līdz brīdim, kad Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas tiks sinhronizētas ar Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmām, ir jānodrošina stabili un visām pusēm pieņemami nosacījumi, turpinot elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju kā vienu no pašlaik esošās sinhronās zonas dalībniekiem, vienlaikus neļaujot Baltkrievijā saražoto elektroenerģiju tirgot Baltijas valstīs, skaidroja Ābele.

Diskusijas par tirdzniecības nosacījumiem ar trešajām valstīm joprojām turpinās, tajās ir iesaistīta Eiropas Komisija, Baltijas valstu atbildīgās ministrijas, Baltijas valstu regulatori un pārvades sistēmas operatori.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas