bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Sprūda lieta: par Ķīšezera zemes afēru apsūdz arī bijušo TM amatpersonu Lūsi, vēsta de facto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEW

Bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis

Bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kas nesen atbrīvots no apcietinājuma pret pusmiljonu eiro drošības naudu, neilgi pirms tam celta apsūdzība arī par pārkāpumiem uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos. Šī krimināllieta tagad ir apvienota ar Trasta komercbankas (TKB) likvidācijas lietu, jo centrālais varonis abās ir Māris Sprūds, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Apvienotajā kriminālprocesā kopā apsūdzētas ir 11 personas, starp tām arī publiski atpazīstamas. Piemēram, bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tagad Nacionālās apvienības (NA) ierindas biedrs un ziedotājs Aigars Lūsis, atgādina raidījumā.

LTV norāda, ka Rīgā Sužu apkaimē, Jaunciema gatvē aiz iespaidīga žoga atrodas nekustamais īpašums, par kura piesavināšanos šobrīd tiek apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Sprūds. Īpašums šobrīd pieder akciju sabiedrībai Sužu pussala, kas apsūdzības ieskatā bija fikcija, lai Sprūds varētu zemesgabalu piesavināties. Kā norāda de facto, tas ir vairāk vairāk nekā 40 hektāru zemes pašā Ķīšezera krastā, tieši blakus Sužu ciemam pie Rīgas un Garkalnes novada robežas. Savulaik te atradās Sužu muiža ar parku, vēlāk – padomju armijas pilsētiņa.

Tagadējie īpašnieki – AS Sužu pussala – te iecerējuši veidot ekskluzīvu dzīvojamo rajonu. Šobrīd gan pussalā nekādi būvdarbi nenotiek, jo ar prokurora lēmumu īpašumam uzlikts arests, tomēr teritorijā aktīvi rosās apsargi.

Pēc raidījumā paustā, īpašums agrāk piederēja SIA Peltes īpašumi, kurai 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja. Par procesa administratoru kļuva Sprūds. Sarežģītas shēmas rezultātā, kurā figurē arī 3,2 miljonu eiro maksājums no cita Sprūda administrēta uzņēmuma Dzimtā sēta konta, zeme nonāca AS Sužu pussala īpašumā – Sprūds to pārdeva bez izsoles.

Apsūdzības ieskatā, viss notikušais bija vērsts uz vienu mērķi – Sprūdam zemesgabalu iegūt sev. Bijušo administratoru tagad apsūdz par piesavināšanos lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu organizētā grupā, vēsta de facto.

«Grupā bijuši vēl pieci cilvēki, kuri apsūdzēti arī par to, ka atbalstījuši piesavināšanos. Starp atbalstītājiem ir arī Aigars Lūsis – advokāts un bijušais maksātnespējas administrators, kura prakses vieta atradās blakus Sprūda birojam. Lūsis 2011.gada vasarā no Kipras uzņēmuma Velven par jau minētajiem 3,2 miljoniem eiro nopirka tiesības uz Peltes īpašumu parādsaistībām. Gadu vēlāk Lūsis kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, taču savās amatpersonas deklarācijās nebija norādījis tālākos saistītos darījumus, par ko Valsts ieņēmumu dienests vēlāk sāka kriminālprocesu,» komentē raidījumā.

2014.gada rudenī Lūsis intervijā de facto uzsvēra: «Tie ir absolūti pilnīgi meli, jo es deklarācijās esmu norādījis pilnīgi visu, kam ir jābūt bijis norādītam. Absolūti un pilnīgi! Un deklarācija ir aizpildīta perfekti un pareizi.» Arī šī Finanšu policijas izmeklētā lieta nu ir pievienota lielajam kriminālprocesam, jo likums patiešām neparedz pienākumu deklarēt noziedzīgi iegūtu mantu.

Tagad par savu apsūdzību Lūsis runāt atsakās un, de facto sazvanīts, uz lūgumu pēc intevijas vien īsi attrauc: «Nevaru. Nepazīstu ne jūs, ne Latvijas Televīziju

Savulaik bijis Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs, kopš pagājušās vasaras Lūsis ir atkāpies no visiem amatiem partijā, tomēr vēl pērn bija dāsns tās atbalstītājs. Lai gan no Māra Sprūda un viņa radinieku ziedojumiem NA pēdējos gados atsakās, Lūša gadījumā tā nebūs, saka partijas vadītājs un Lūša ģimenes draugs Raivis Dzintars: «Nē, mēs nenorobežosimies. Kā es teicu, Aigars Lūsis, atšķirībā no visiem pārējiem jūsu nosauktajiem cilvēkiem, ir bijis aktīvs NA biedrs, un, manuprāt, pierādījis sevi kā ļoti godīgu, kompetentu cilvēku, kas ir ideoloģiski ļoti tuvu stāvošs NA. Līdz ar to nevainīguma prezumpcija joprojām ir spēkā, ka viņam ir tiesības aizstāvēt savu viedokli par profesionālo darbību, ko viņš ir veicis, kas nekādā veidā nav saistīta ar NA darbību.»

Apsūdzēta ir arī uzņēmēja, bijusī maksātnespējas administratore un Sprūda bērna māte Ilze Gulbe. Tāpat apsūdzības uzrādītas arī uzņēmuma Sužu pussala oficiālajiem līdzīpašniekiem vai amatpersonām. Tie ir nekustamo īpašumu uzņēmējs Vjačeslavs Holmins; bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kas savulaik pati notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu; un Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un Peltes īpašumu maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks, atzīmē de facto.

LTV vēsta, ka pret Sužu pussalu ir vērsts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Apsūdzētais AS Sužu pussala valdes priekšsēdētājs Oskars Ercens telefonsarunā paziņo, ka viņam neesot nekādu komentāru, taču aicina jautājumus atsūtīt rakstiski: «Atsūtiet, tad mēs sazināsimies un nokonkretizēsim savu viedokli, savas atbildes, un nosūtīsim jums.» Savu solījumu Ercens gan nepildīja un nedēļas laikā de facto tā arī neatbildēja.

Publiski pirmais par Sprūda iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā runāt sāka bijušais Peltes īpašumu valdes loceklis Nīls Dženingss. Viņš tolaik arī lūdza Maksātnespējas administrācijai tiesā prasīt Sprūda atcelšanu no Peltes īpašumu administrēšanas – šis process uz dažiem gadiem ieslīga tiesvedībās.

Trešdien, 7.martā, de facto izdevās sastapt Dženingsu Vidzemes priekšpilsētas tiesā mirkli pēc viņam labvēlīga sprieduma pasludināšanas, ko viņš komentēja šādi: «Tā bija kārtējā prasība pret mums no Māra [Sprūda], un mēs šodien vinnējām. Tas bija saistīts ar 12 gadus seniem notikumiem.» Vaicāts, vai, viņaprāt, vairums civilprasību, kas pret viņu celtas, ir saistītas ar Sprūdu, Dženingss atbildēja: «Man šķiet, ka visas lietas, ar kurām mēs ar [advokātu] Induli [Balmaku] cīnāmies, ir saistītas ar Māri [Sprūdu]. Ja nemaldos, mēs tiesā esam bijuši 26 reizes. Tas ir diezgan daudz vienam cilvēkam.»

Dženingss prasības pret sevi saista tieši ar nekustamo īpašumu Sužos. Piemēram, lai gan pēdējā prāvā pieteicējs bija ar Peltes īpašumiem nesaistīta SIA Aizkraukles biznesa centrs, kuras valdē Dženingss sen atpakaļ darbojies, firmas likvidatoru iecēla iepriekš par kreditoru kļuvušais Sprūds, vēsta raidījumā.

Advokāts Indulis Balmaks pārstāvēja Dženingsu tiesā gan šoreiz, gan arī iepriekš divās tieši Sprūda kā Peltes īpašumuadministratora celtajās prasībās kopumā par gandrīz pusotra miljona eiro piedziņu. Abās jau stājušies spēkā Dženingsam labvēlīgi spriedumi: prasības pilnībā noraidītas.

«Sākot strādāt pie šīs Peltes īpašumu lietas, aizstāvot manu klientu Dženingsu, man no paša sākuma bija skaidrs, ka īsti labi šī lieta nebeigsies, ja tā varētu teikt, negodprātīgajiem prasītājiem. Jo, sākot meklēt pierādījumus, atradās aizvien vairāk un aizvien lielāki faktiski skandaloza apmēra pat ne nelikumības, bet vienkārši beztiesiskums, kāds valdīja vienā konkrētā un, iespējams, pat vairākos maksātnespējas procesos. Un tas ir tas, kas atklājās, sākot strādāt pie šīs lietas,» raidījumam komentē Balmaks.

Dzimtās sētas un Peltes īpašumu zemes lieta šobrīd ir apvienota ar kriminālprocesu par TKB likvidācijas procesu, jo abās centrālā persona bija Māris Sprūds. de facto jau vēstīja, ka TKB lietā Sprūds ir apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un naudas atmazgāšanu. Tādas pat apsūdzības ir finansistam Jorenam Raitumam un uzņēmējiem Mārtiņam Krūmam un Guntaram Slišānam.

Savukārt vēl diviem apsūdzētajiem apsūdzības šobrīd ir vieglākas nekā lūdza uzrādīt policija. Īrijas pilsoni Timotiju Džozefu Kelliju, kurš ir viens no  lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā, vairs neapsūdz par izspiešanu, bet tikai par naudas atmazgāšanu. de facto pirms dažām nedēļām Kelliju nejauši sastapa prokuratūrā, kur viņš bija ieradies kopā ar savu advokātu Saulvedi Vārpiņu – visticamāk, tieši saistībā ar šo lietu. Savukārt bijušais TKB likvidators Ilmārs Krūms tagad tiek apsūdzēts vien par nolaidību. Iemeslus Krūms joprojām neskaidro, kārtējo reizi uzsvērdams: «Nu nebūs no manas puses nekādu komentāru!»

Sprūds kopš iznākšanas no cietuma uz de facto mēģinājumiem sazināties nav reaģējis. Arī aizvadītajā nedēļā viņš ar advokāta starpniecību norādīja, ka runāt nevēlas.

De facto zināms, ka, lai gan par TKB likvidāciju vēl turpinās izmeklēšana policijā, konkrēto kriminālprocesu ar jaunām epizodēm papildināt nav plānots, jo lietā jau tagad ir vairāk nekā 100 sējumu. Līdz ar to jau pavasarī lieta varētu nonākt tiesā, taču vispirms jāsagaida, lai visi apsūdzētie pauž savu attieksmi pret apsūdzību. Piemēram, Aigars Lūsis apņēmies to izdarīt līdz 16.martam.

Ref:224.000.104.4170


Pievienot komentāru

  1. archivārs teica:

    Nu gan vāja atmuņa, Sužu pbjektu pārņēma NBS un tur bija izlūkdesanta baralionsm komandēja I.Rajevs.

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.