Sprūds: Ukrainā turpināsies politiskā nestabilitāte un korupcija

Andris Sprūds

Pēc Ukrainas premjerministra Arsenija Jaceņuka demisijas valstij ir iespējami divi turpmākie situācijas attīstības scenāriji, taču, visticamāk, Ukrainā turpināsies politiskā nestabilitāte un korupcija, šādu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka varu varētu pārņemt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko bloka pārstāvis un valsts attiecības ar Eiropas Savienību (ES) turpinās uzlabot, kas ne vienmēr līdz šim ir pietiekami izdevies, tostarp saistībā ar cīņu par korupciju. Šajā kontekstā Sprūds atgādināja par Lietuvas izcelsmes ministra aiziešanu, kas liecinot, ka valstij joprojām ir vairākas neatrisinātas problēmas.

Kā otru iespējamo situācijas variantu Latvijas Ārpolitikas institūta direktors minēja iespēju, ka jaunā valdība varētu būt pat ļoti nestabila, jo divas partijas ar nelielu pārsvaru varēs savākt nepieciešamo balsu skaitu. Turklāt to savstarpējās attiecības ir stipri saasinātas, kas var radīt situāciju, ka jaunā valdība varētu krist. «Varētu potenciāli runāt par jaunām parlamenta vēlēšanām jau šogad,» izteicās Sprūds.

Sprūds atgādināja, ka Porošenko pamazām zaudējot savu autoritāti, ko tagad negatīvi ietekmēs arī tā dēvētie Panamas dokumenti. «Reālākais notikumu attīstības scenārijs varētu atrasties kaut kur pa vidu – muļļāšanās turpināsies, sanāks kā vienmēr,» uzskata Sprūds, piebilstot, ka politisko nestabilitāti un korupciju valstī joprojām varēs manīt arī ikdienā.

Ukrainas premjerministrs Jaceņuks svētdien paziņoja par demisiju. «Esmu nolēmis atkāpties no Ukrainas premjerministra amata,» televīzijas raidījumā sacīja Jaceņuks. Viņš teica, ka paziņojums par valdības demisiju parlamentam oficiāli tiks iesniegts otrdien.

Jaceņuks norādīja, ka «Petro Porošenko bloka» parlamenta frakcija premjerministra amatam ir izvirzījusi Augstākās radas spīkeru Volodimiru Groismanu.

«Izdarījis visu stabilitātei un kursa pārmantojamībai, paziņoju par lēmumu nodot Ukrainas valdības vadītāja pienākumus un atbildību,» sacīja Jaceņuks. «Manu lēmumu ir diktējuši vairāki iemesli: politiskā krīze valstī ir izraisīta mākslīgi, vēlme mainīt vienu personu ir padarījusi aklus politiķus un paralizējusi viņu vēlmi panākt reālas pārmaiņas valstī, valdības maiņas process ir pārvērties par neprātīgu skrējienu uz vietas, krīzes autori ir kļuvuši par apstākļu ķīlniekiem, padarot par ķīlniekiem mūs visus – valdību, sabiedrību, valsti,» teica Ukrainas premjers.

«Pretēji apstākļiem, neskatoties uz stāvokļa absurdumu un apsūdzību bezjēdzību, es ierosināju plānu izejai no krīzes, teicu valstij, prezidentam un parlamentam – neturos pie amata. Valdības vadīšana – tā ir nasta, tas ir instruments, bet ne privilēģija. Nedrīkst pieļaut vienu – izpildvaras destabilizāciju kara laikā. Tāda perspektīva ir neizbēgama, ja pēc demisijas netiks nekavējoties izvēlēta jauna Ukrainas valdība,» piebilda Jaceņuks.

Viņš arī uzsvēra, ka viņa partija Tautas fronte paliks valdošajā koalīcijā.

Jaceņuks ir Ukrainas premjers kopš 2014.gada februāra. 2015.gada vēlēšanās Tautas fronte ieguva otro lielāko vietu skaitu parlamentā, taču tagad tās reitings ir vairs tikai divi procenti. Jaceņuks ir zaudējis popularitāti, jo viņa valdība ir īstenojusi sāpīgas ekonomiskās reformas, kā arī viņš tiek vainots nespējā tikt galā ar korupciju valstī.

Ref: 102.000.102.12394

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas