bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.02.2019 | Vārda dienas: Konstance, Donats
LatviaLatvija

ST neatceļ aizliegumu padomju komunistu aktīvistiem kandidēt Saeimas vēlēšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, «atbilstoši to interpretējot», atbilst Satversmei, vēsta ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta tika ierosināta pēc Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.

ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991.gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

Satversmes tiesa tomēr uzsver, ka Saeimas vēlēšanu likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt Saeimas vēlēšanās. Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, atzīmēja ST.

ST atzina, ka apstrīdētajā normā iekļautais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. To, vai pamattiesību ierobežojumam vēl joprojām ir leģitīms mērķis, ST vērtēja, ievērojot pašreizējo sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi. ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nepieļaut to, ka persona, kura ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tātad apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Šāds mērķis ir izvirzīts atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam.

ST norādīja, ka valsts, sargājot savu demokrātisko iekārtu, ir tiesīga pastāvīgi vērtēt tās apdraudējuma pakāpi un lemt par ierobežojuma turpmāku saglabāšanu. Ja likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir nolēmis, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums vēl joprojām ir nepieciešams, tad par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt regulējumu, kas ļautu attiecīgajai personai kandidēt Saeimas vēlēšanās un pieprasītu vienīgi norādi par tās dalību kādā no apstrīdētajā normā minētajām organizācijām.

Tiesa norādīja, ka apstrīdētā norma ir vērsta nevis pret ideju plurālismu Latvijā vai kādas personas politiskajiem uzskatiem, bet gan pret tādu personu, kura ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Vienlaikus apstrīdētā norma neliedz personai, uz kuru attiecas tajā iekļautais ierobežojums, aktīvi darboties politiskajās partijās un sabiedriskajās organizācijās.

Tiesa secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma valstī, kurā, ievērojot gan tās demokrātisko attīstību, gan vispārējo situāciju Eiropā, pastāv nepieciešamība aizsargāt demokrātisko iekārtu, proti, valsts konstitucionālo orgānu integritāti, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas personai, kura ar savu rīcību apdraud valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

Satversmes tiesa arī esot ņēmusi vērā to, ka likumdevējam jebkurā brīdī, konstatējot to, ka politiskā situācija valstī mainās un ārpolitiskie apdraudējumi mazinās, ir pienākums pārskatīt apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu un lemt par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Jau ziņots, ka Ždanoka šī gada martā nolika Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, paziņojot, ka grasās balotēties Saeimas vēlēšanās, kas gan viņai ir liegts likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Kopš tā laika viņa ir aktīvi iesaistījusi akcijās krievvalodīgo skolu atbalstam, kas ir viens no LKS priekšvēlēšanu kampaņas uzsvariem.

Ždanoka iepriekš pastāstīja, ka viņa ir iecerējusi vadīt LKS priekšvēlēšanu kampaņu, bet viņas dalība vēlēšanās būs atkarīga no ST lēmuma.

Ždanoka ST apstrīdēja Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas nosaka to, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Viņas ieskatā šis likuma pants nav atbilstošs Satversmes pantiem, kuros noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Jau vēstīts, ka Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Tādi pat vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999.gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.

Lieta nonāca arī ST, kas 2000.gada augustā bija izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežojumus valsts demokrātiskās attīstības, kā arī politisko un vēsturisko apstākļu kontekstā un konstatējusi, ka izvērtēšanas brīdī deviņus gadus pēc 1991.gada notikumiem parlamenta rīcība nebija nedz patvaļīga, nedz nesamērīga. ST gan tolaik atzinusi, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt bez termiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir regulāri jāpārskata.

2000.gadā Ždanoka pārsūdzēja šo lēmumu un aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas 2004.gadā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006.gadā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

Ždanokas lietā ECT atzina, ka tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumu mērķis bija nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātisko procesu integritāti, bet drīzāk izslēgt tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās partijā, kas vardarbīgā veidā mēģinājusi gāzt no jauna izveidoto demokrātisko režīmu valstī.

ECT atzina, ka, ievērojot Komunistiskās partijas iesaisti traģiskajos 1991.gada janvāra notikumos, bija saprātīgi uzskatīt, ka vadošās Komunistiskās partijas amatpersonas ietur antidemokrātisku pozīciju, ja vien ar aktīvām darbībām tās nav no šīs pozīcijas norobežojušās.

Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu atcelšanas, ECT nākotnē varētu līdzīgās lietās nonākt pie pretēja sprieduma, tolaik par ECT spriedumu informēja Ārlietu ministrija.

ST ir bijuši arī citu personu iesniegumi par minētajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, taču tie tikuši noraidīti.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Referendumā lems par Seima apcirpšanu

Lietuvā 12.maijā tiks rīkots referendums par ierosinājumu samazināt Seima deputātu skaitu no pašreizējā 141 uz 121, tā aizvadītajā ceturtdienā nolēmuši paši Lietuvas parlamenta deputāti.

BNN nedēļas apkopojums: Lemberga tiesai 10. Valsts nodevība Igaunijā. Cīņa par bērnu tiesībām Lietuvā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Cīņa; Svinības; Lēmumi; Bērnu tiesības; Kārtība; Naudas spēks; Pārmaiņas.

Latviju Eirovīzijā pārstāvēs duets Carousel

Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Izraēlas pilsētā Telavivā Latviju šogad pārstāvēs duets Carousel ar dziesmu That Night, kas sestdienas, 16.februāra, vakarā uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā Supernova 2019.

Talgo pārsūdzēs Pasažieru vilciena lēmumu pirkt vilcienus no Škoda Vagonka

Talgo plāno vērsties attiecīgajās iestādēs, apstrīdot piektdien, 15.februārī, paziņoto vērtēšanas rezultātu, uzņēmums paziņojis pēc februāra vidū izskanējušā Pasažieru vilciena lēmuma, ka tas slēgs līgumu ar čehu Škoda Vagonka par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi.

ES mazina birokrātijas slogu iedzīvotājiem, kas dzīvo vai strādā citā dalībvalstī

Visā Eiropas Savienībā no 16.februāra sāk piemērot jaunus ES noteikumus tādu izmaksu un formalitāšu samazināšanai, ar ko saskaras iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus savas piederības valsts.

LFF rīkos ārkārtas kongresu 28.februārī; izteiks uzticības balsojumu Gorkšam

Latvijas Futbola federācija piektdien, 15.februārī, apstiprināja, ka 28.februārī tā rīkos ārkārtas kongresu, kura darba kārtībā iekļauts arī uzticības balsojums organizācijas prezidentam Kasparam Gorkšam.

VK: Izmaiņas Ieroču aprites likumā virzītas bez pietiekama novērtējuma

Priekšlikums par Ieroču aprites likumā plānoto izmaiņu iekļaušanu, kas ļautu medībās šaujamieroču izmantot jau 16 gadu vecuma, ir virzīts bez pietiekama ietekmes novērtējuma un ir saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem, komentē Valsts kontrole.

Lemberga tiesas sēdēm 10 gadu «jubileja»

Ir tāds teiciens: «Dzimšanas dienas ir ārkārtīgi veselīgas – jo to ir vairāk, jo ilgāk tu dzīvo.» Iespējams, ka ar tiesas procesa ilgumu ir līdzīgi: «Jo ilgāks tiesas process, jo mazāk jāsēž cietumā.» 2019.gada 16.februāris ir tā diena, kad var ēst «svinību» kūku, uz kuras ir desmit svecītes un uzraksts «Lemberga tiesai 10». Marinētie dārzeņi un desmit gadu garumā marinētās tiesas sēdes pagaidām jāatstāj tur, kur tās ir – burkās vai Rīgas apgabaltiesā –, jo pašlaik Aivara Lemberga sēdes ir nozīmētas arī uz 2020.gadu.

Ekonomikas attīstība Latvijā saglabājas strauja, bet ir riski negatīvām izmaiņām

Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var paaugstināt inflācijas rādītājus.

Latvijā pērn starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2017.gadu starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina piektdien, 15.februārī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati. 2018.gada janvārī–decembrī salīdzinājumā ar 2017.gada 12 mēnešiem eksporta apmērs Latvijā pieaudzis par 7%.

Pūce pieprasa Ušakovam skaidrojumus par VK atklātajiem pārkāpumiem un valsts mērķdotāciju izlietojumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pieprasījis Rīgas mēram Nilam Ušakovam paskaidrojumus par Valsts kontroles veiktajā pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem, ministrija gaida atbildes arī par to, kā tērētas valsts mērķdotācijas Rīgas pilsētas pašvaldības ceļiem, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Pērn PTAC saņēmis 3 604 sūdzības; visvairāk sūdzas par aviopakalpojumiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2018.gadā izskatījis 3 604 sūdzības, no kurām vairums, tas ir, 1 027 bijušas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem, liecina PTAC dati.

EP vēlēšanās iedzīvotājiem nozīmē iecirkni, kurā balsot, taču to var mainīt līdz 7.maijam

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājiem tiks nozīmēts iecirknis, kurā jābalso, taču no 16.marta līdz 7.maijam vēlētāji sākotnēji piešķirto iecirkni varēs nomainīt pret citu, informē Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Latvijas tūristu mītnēs par 8,2% pieaudzis apkalpoto ārvalstu viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs pērn apkalpoti 2,81 milj. viesu, kas ir par 9% vairāk nekā 2017.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 8,4% un sasniedzis 5,37 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Kontroles dienesta vadītāja: Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami

Ekonomiskie noziegumi nav noziegumi, kuros nav upura, gluži pretēji – cieš visa sabiedrība. Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora attīstību jeb «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami – neviens ekonomisks noziegums nav iespējams bez korupcijas, uzskata Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Iemaksāta Bemhena atbrīvošanai paredzētā 200 000 eiro drošības nauda

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu Rīgas satiksmes iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.

Pasažieru vilciens tomēr izlēmis pirkt vilcienus no Čehijas Škoda Vagonka

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS Pasažieru vilciens izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja Škoda Vagonka, piektdien žurnālistiem sacīja Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Cimdars par savu nomaiņu pirms EP vēlēšanām: «Zirgi būs jāmaina skrējienā»

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja nomaiņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nozīmē «zirgu nomaiņu skrējiena laikā», LTV raidījumā Rīta Panorāma viedokli paudis pašreizējais CVK vadītājs Arnis Cimdars.

Biržu indeksi krītas; Coca-Cola akcijas cena sarukusi par 8,4%

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 14.februārī, lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV–Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Sevišķi traģisks sprādziens satricina Kašmīru – Indijas, Pakistānas strīda reģionu

Teroraktā Kašmīras reģionā nonāvēti 44 cilvēki, Indijas drošībnieki, saasinot jau ilgstoši saspīlētās attiecības starp kaimiņvalstīm Indiju un Pakistānu, kura atbalsta reģiona pašnoteikšanās centienus.

Vējonis: Katram jāapliecina Satversmes vērtības kā savas

«Mums katram jāapliecina Satversmes vērtības kā savas un jābūt gataviem ik dienu iestāties par Satversmi gan lielās lietās, gan ikdienas sīkumos,» Satversmes pieņemšanas gada dienā 15.februārī paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tiesa pagarinājusi ABLV Bank Luxembourg aizsardzības statusu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai ABLV Bank piederošās ABLV Bank Luxembourg aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem – līdz 2019.gada 4.jūlijam.

Lielbritānijas parlaments noraida valdības pieeju Brexit sarunām

Lielbritānijas valdībai nav izdevies gūt parlamentā prasīto atbalstu pašreizējai Brexit sarunu stratēģijai, jo deputāti to noraidījuši ar 45 balsu pārsvaru. Britu valdības preses pārstāvis savukārt nepiekāpīgi norādījis, ka premjerministre turpināšot uzņemto kursu sarunās ar Briseli, proti, turpināšot centienus panākt juridiski saistošas izmaiņas izstāšanās dokumentos.

Apstiprina noteikumus starppilsētu autobusu pārvadājumu veicināšanai

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

ZZS saraksta līdere EP vēlēšanās varētu būt Reizniece-Ozola

Zaļo un zemnieku savienība Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā kandidātu ar pirmo kārtas numuru savā sarakstā plāno virzīt bijušo finanšu ministri, pašreizējo Saeimas deputāti Danu Reiznieci–Ozolu.

Jaunākie komentāri