bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

ST neatceļ aizliegumu padomju komunistu aktīvistiem kandidēt Saeimas vēlēšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, «atbilstoši to interpretējot», atbilst Satversmei, vēsta ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta tika ierosināta pēc Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.

ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991.gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

Satversmes tiesa tomēr uzsver, ka Saeimas vēlēšanu likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt Saeimas vēlēšanās. Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, atzīmēja ST.

ST atzina, ka apstrīdētajā normā iekļautais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. To, vai pamattiesību ierobežojumam vēl joprojām ir leģitīms mērķis, ST vērtēja, ievērojot pašreizējo sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi. ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nepieļaut to, ka persona, kura ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tātad apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Šāds mērķis ir izvirzīts atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam.

ST norādīja, ka valsts, sargājot savu demokrātisko iekārtu, ir tiesīga pastāvīgi vērtēt tās apdraudējuma pakāpi un lemt par ierobežojuma turpmāku saglabāšanu. Ja likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir nolēmis, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums vēl joprojām ir nepieciešams, tad par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt regulējumu, kas ļautu attiecīgajai personai kandidēt Saeimas vēlēšanās un pieprasītu vienīgi norādi par tās dalību kādā no apstrīdētajā normā minētajām organizācijām.

Tiesa norādīja, ka apstrīdētā norma ir vērsta nevis pret ideju plurālismu Latvijā vai kādas personas politiskajiem uzskatiem, bet gan pret tādu personu, kura ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Vienlaikus apstrīdētā norma neliedz personai, uz kuru attiecas tajā iekļautais ierobežojums, aktīvi darboties politiskajās partijās un sabiedriskajās organizācijās.

Tiesa secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma valstī, kurā, ievērojot gan tās demokrātisko attīstību, gan vispārējo situāciju Eiropā, pastāv nepieciešamība aizsargāt demokrātisko iekārtu, proti, valsts konstitucionālo orgānu integritāti, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas personai, kura ar savu rīcību apdraud valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

Satversmes tiesa arī esot ņēmusi vērā to, ka likumdevējam jebkurā brīdī, konstatējot to, ka politiskā situācija valstī mainās un ārpolitiskie apdraudējumi mazinās, ir pienākums pārskatīt apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu un lemt par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Jau ziņots, ka Ždanoka šī gada martā nolika Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, paziņojot, ka grasās balotēties Saeimas vēlēšanās, kas gan viņai ir liegts likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Kopš tā laika viņa ir aktīvi iesaistījusi akcijās krievvalodīgo skolu atbalstam, kas ir viens no LKS priekšvēlēšanu kampaņas uzsvariem.

Ždanoka iepriekš pastāstīja, ka viņa ir iecerējusi vadīt LKS priekšvēlēšanu kampaņu, bet viņas dalība vēlēšanās būs atkarīga no ST lēmuma.

Ždanoka ST apstrīdēja Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas nosaka to, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Viņas ieskatā šis likuma pants nav atbilstošs Satversmes pantiem, kuros noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Jau vēstīts, ka Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Tādi pat vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999.gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.

Lieta nonāca arī ST, kas 2000.gada augustā bija izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežojumus valsts demokrātiskās attīstības, kā arī politisko un vēsturisko apstākļu kontekstā un konstatējusi, ka izvērtēšanas brīdī deviņus gadus pēc 1991.gada notikumiem parlamenta rīcība nebija nedz patvaļīga, nedz nesamērīga. ST gan tolaik atzinusi, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt bez termiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir regulāri jāpārskata.

2000.gadā Ždanoka pārsūdzēja šo lēmumu un aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas 2004.gadā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006.gadā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

Ždanokas lietā ECT atzina, ka tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumu mērķis bija nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātisko procesu integritāti, bet drīzāk izslēgt tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās partijā, kas vardarbīgā veidā mēģinājusi gāzt no jauna izveidoto demokrātisko režīmu valstī.

ECT atzina, ka, ievērojot Komunistiskās partijas iesaisti traģiskajos 1991.gada janvāra notikumos, bija saprātīgi uzskatīt, ka vadošās Komunistiskās partijas amatpersonas ietur antidemokrātisku pozīciju, ja vien ar aktīvām darbībām tās nav no šīs pozīcijas norobežojušās.

Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu atcelšanas, ECT nākotnē varētu līdzīgās lietās nonākt pie pretēja sprieduma, tolaik par ECT spriedumu informēja Ārlietu ministrija.

ST ir bijuši arī citu personu iesniegumi par minētajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, taču tie tikuši noraidīti.


Pievienot komentāru

VK: Divos gados teju dubultojies sociālās apdrošināšanas iemaksas nemaksājošu saimnieciskās darbības veicēju skaits

Pēdējos divos gados ir gandrīz dubultojies saimnieciskās darbības veicēju skaits, kuri nereģistrējas kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāji un neveic attiecīgās iemaksas, lai gan tas būtu jādara, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Krimā pēc masu slepkavības koledžā meklē līdzzinātāju

Krievijas anektētajā Krimas pussalā tiek meklēts iespējams līdzzinātājs masu slepkavam, kurš trešdien sarīkojis slaktiņu kādā skolā, nogalinot 20 cilvēkus, tā paziņojušas okupācijas varasiestādes.

Pērn ministriju izdevumi atlīdzībai auguši par 6%

Pērn ministriju centrālo aparātu izdevumi atlīdzībai bija 94 miljoni eiro, kas ir par 6% jeb 5,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem norāda Valsts kontrole.

Saeima otrajā lasījumā atbalsta Čeku loterijas likumprojektu

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz rīkot čeku loteriju. Mudinot pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti, loteriju iedzīvotājiem plānots piedāvāt kā vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai.

Rinkēvičs: Eiropadomes sarunu iznākums Brexit jautājumā nav pārsteigums

Tas, ka sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem Eiropadomē nav panākts pietiekams progress, nav pārsteigums, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

VID vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas

Valsts ieņēmumu dienests vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas un nepalielina vai tikai daļēji palielina atmaksājamo summu par nodokļu maksātājam pienākošās nokavējuma naudas apmēru, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

ES-Lielbritānijas sarunās strupceļš paliek, apsver diskusiju pagarināšanu

Eiropas Savienība galotņu sanāksmē nolēmusi, ka britu izstāšanās sarunās nav paveikts pietiekami, lai novembrī rīkotu ārkārtas samitu, kur spriest par atbalstu ES un Lielbritānijas vienošanās pamata principiem. Londona tikmēr piedāvājusi apsvērt ideju par garāku izstāšanās pārejas periodu.

KIB: Katru gadu iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties

Katru gadu iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties, attiecīgi pieaug arī kavēto maksājumu skaits.

CSP: Jaundzimušo skaits turpina kristies

Reģistrēto jaundzimušo skaits šī gada pirmajos deviņos mēnešos – 14 680 bērni – ir par 1 267 mazuļiem jeb 8% mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.  

Konceptuāli lemj Jēkaba laukumu pārdēvēt par Neatkarības laukumu

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu, pastāstīja Saeimas Preses  dienestā.

Nav iespējams kvalitatīvi sekot līdzi Simtgades pasākumu finansējuma izlietojumam, tā Valsts kontrole

Saglabājas vairāki trūkumi un riski, kas liedz kvalitatīvi sekot līdzi kopējam finansējuma izlietojumam valsts Simtgades pasākumiem, norādīts Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

NBS piegādāti ASV militārie taktiskie transportlīdzekļi

ASV valdības Ārvalstu militārās pārdošanas programmas ietvaros Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši pirmos 18 ASV uzņēmuma Polaris Government & Defense ražotos militāros taktiskos transportlīdzekļus Sportsman Big Boss un MRZR- 2.

Saeima konceptuāli atbalsta nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Mazpulkiem

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru valstij piederošo nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28 plānots bez atlīdzības nodot biedrībai Latvijas Mazpulki.

Paredz, ka Kontroles dienests turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Vēlas, lai OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Ieroču aprites likumu

Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja jauna Ieroču aprites likuma projektu. Tas paredz noteikt jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā.

Ugunsdzēsēji glābēji aizvada mierīgu diennakti

Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestssaņēma 34 izsaukumus, no kuriem 11 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bija maldinājumi.

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir vien trīs skolēni

Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.

Rosina pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

28.oktobrī pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ

28.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28.oktobrī, plkst.04.00 , pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31.martā.

Neviena partija nav piekritusi JKP piedāvātajam valdības modelim

Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam valdības modelim.

Pasaules akciju biržās cenas krīt

Pasaules biržās trešdien, 17.oktobrī, samazinājās cenas, turpinot valdīt bažām par ASV procentlikmju paaugstināšanu un progresa trūkumu sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati.