Stingra un neatkarīga – Lietuvā atskatās uz prezidentes Grībauskaites valdīšanas laiku

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

«Dzelzs Magnoljai», kā Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) iesaukta ārvalstu presē, Lietuvas prezidenta amatā vēl atlikušas simts dienas. BNN lūdza politikas lietuviešu vērotājus atskatīties un izvērtēt viņas darbu valsts vadītājas amatā, kas ildzis kopš 2009.gada.

Prezidentes firmas zīme – cīņa ar korupciju

«Ir jāatzīst, ka Grībauskaite pēc desmit gadiem amatā joprojām ir Lietuvas populārākā politiķe. Tas pasaka daudz par viņas personību. Viņa noteikti ir ļoti neatlaidīga un stabila,» tā sarunā ar BNN vērtēja Ķēstutis Griņus (Kesutis Girnius), Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politiskās zinātnes institūta asociētais profesors.

Viens no galvenajiem mērķiem, kādi viņai bijuši prezidentūras laikā bijis izskaust korupciju un ieviest valsts procesos vairāk caurskatāmības. «Tā tas ir saglabājies visu viņas prezidentūras laiku,» uzsvēra politologs.

Ārpolitikā, kā novērojis Griņus, Grībauskaite sākumā bija visai skeptiska par aizsardzības un NATO saistībām tērēt šajā nozarē līdzekļus, kas līdzvērtīgi diviem procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Krievijas rīcības rezultātā un, gadiem ejot, viņa ir kļuvusi par stingru šī, nu jau pienākuma, aizstāvi.

«Kā mēs visi zinām, ar laiku viņa mainīja savas domas un ir paaugstinājusi Lietuvas apņemšanos NATO priekšā līdz 2,5% no IKP,» atgādināja Griņus.

Lielākās veiksmes un neveiksmes

Jautāts par aizejošās prezidentes lielākajiem panākumiem, Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbiliausks (Vytautas Dumbliauskas) izcēlis Grībauskaites spēju saglabāt nemainīgu Lietuvas politisko kursu, pārņemot valsts grožus no prezidenta Valda Adamkus (Valdas Adamkus).

«Liels skandāls izcēlās, kad 2014.gada nogalē viņa nosauca Krieviju par teroristisku valsti. Daudzi metās viņu vainot par it kā nekorektiem izteikumiem. Tomēr nākamie gadi un Krievijas uzbrūkošā nostāja parādīja, ka viņai, vairāk vai mazāk, ir bijusi taisnība,» norādīja Dumbiliausks.

Kā veiksmi politologi izcēla arī Grībauskaitei raksturīgo stingrību, kas lietuviešu vēlētājiem bijusi ļoti simpātiska prezidentes rakstura īpašība.

Pievēršoties neveiksmēm politologs Griņus sarunā ar BNN izcēla, ka, lai arī prezidentūras laikā saglabāts uzsvars uz cīņu ar korupciju, prezidente palaidusi garām faktu, ka vairums Lietuvas politiskās korupcijas lietu tikušas izstieptas sešu, septiņu vai pat astoņu gadu garumā. Turklāt vairums cilvēku tikuši attaisnoti vai saņēmuši salīdzinoši mazu naudassodu.

Trūka redzējuma par nākotnes Lietuvu

«Par neveiksmi var uzskatīt arī to, ka viņai nekad nav bijis redzējuma, kādai vajadzētu būt Lietuvai. Viņai nebija daudz izvērstu sarunu ar presi, viņa nav uzsvērusi, kādai vajadzētu izskatīties nākotnes Lietuvai un kā to sasniegt,» akcentēja Ķēstutis Griņus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas