bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
LatviaLatvija

Stratēģiskās padomes sēdē nepanāk vienošanos par mediķu algu paaugstināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē ceturtdien, 31.oktobrī, nav panākta konkrēta vienošanās par atalgojuma paaugstināšanas principiem, tādējādi nav arī vienošanās par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie 42 miljoni eiro, paziņojuši sēdes dalībnieki.

Sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi par atalgojumam paredzētā finansējuma, proti, esošo 42 miljonu eiro, pārdalīšanu. Pirmais priekšlikums būtu palielināt atalgojumus tiem mediķiem, kuri strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos un stacionāros, savukārt otrais, ka visiem medicīnas nozarē strādājošajiem tiktu paaugstināts minimālais atalgojums par 7,7%.

Attiecīgi Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.

Tomēr, vērtējot ministrijas priekšlikumus, Stratēģiskās padomes locekļu viedokļi par labāko iespējamo risinājumu dalījās. Vairāki padomes locekļi atzīmēja, ka, ņemot vērā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, kā arī iepriekš darba grupās lemto par veidu, kā tiek plānveidīgi palielināta darba samaksa ārstniecības personām, šobrīd būtu jāturpina līdzšinējā prakse – proti, līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās. Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu ievērots solidaritātes princips.

Preses konferencē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka vairāk atbalstītu otro priekšlikumu, tas ir, 7,7% pieaugumu visiem medicīnas jomā strādājošajiem. Taču sēdē par šo jautājumu netika panākta galēja vienošanās.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis sacīja, ka nesamierināsies ar esošo finansējuma apjomu veselības nozarei nākamā gada valsts budžetā un gatavosies protesta akcijām.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji 42 miljonos eiro vispār nebija paredzēts finansējums rezidentu atalgojuma paaugstināšanai, tagad ir veikta finansējuma pārdale un iezīmēts, ka rezidentiem atalgojums paaugstināsies par 7,7%.

«Taču diemžēl nav ņemti vērā tie principi par kuriem mēs ilgstoši diskutējām un vienojāmies, proti, noteikt koeficientu atkarībā no rezidenta specializācijas gada, jo viņa spējas strādāt būtiski atšķiras. Mēs to vēlējāmies ieviest no nākamā gada, bet mūsu ieteikums netiek ņemts vērā,» sacīja Rācenis.

Paredzēts, ka nākamā Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēde tiks sasaukta pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

Lasiet arī: Mediķi 7.novembrī ņems bezalgas atvaļinājuma dienu un dosies piketā

Jau ziņots, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam – atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.

LVSADA paudusi, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorējot.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju Viena diena bez ārsta, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības Aizsilniece.

Gadījumā, ja arī Saeimā tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs mediķu arodbiedrība, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.


Pievienot komentāru

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu augstāk pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pirmās instances tiesa no Gobzema piedzen gandrīz 12 000 eiro par Bunkus ģimenes goda un cieņas aizskaršanu

Tiesa daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par tās goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 11 833 eiro.

Igaunijā slēdz degslānekļa atradni pēc strādnieka inficēšanās ar COVID-19

Igaunijā ir slēgta viena no divām lielajām degslānekļa atradnēm valstī, jo vienam raktuvju darbiniekam ir apstiprināta saslimšanas ar COVID-19, tādēļ mājās nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieki, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Vitenbergu apstiprina ekonomikas ministra amatā

Par Vitenbergu ministra amatā nobalsoja 69 deputāti, seši balsojuši pret, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Koronavīrusa inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 458, Lietuvā – 649, Igaunijā – 858

Igaunijā ārkārtas stāvoklis ir izsludināts līdz 1.maijam, un Lietuvā – līdz 13.aprīlim valstī ir aizliegti sporta, kultūras, atpūtas un izklaides pasākumi.

Vācija paildzina pāru pulcēšanās ierobežojumus, lūdz neceļot pa Lieldienām

«Pandēmija neiet atvaļinājumā,» sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele , paziņojot par stingru pulcēšanās ierobežojumu termiņa pagarināšanu.

Jakrins kļuvis par restorānu biznesa uzņēmuma Vincents valdes priekšsēdētāju

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Leons Jakrins turpmāk būs uzņēmuma valdes loceklis. Vincents valdē turpina darbu arī Lolita Jēkabsone.

Radeviča aizvien nav atsaukusies IZM aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā

Bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča aizvien nav atsaukusies Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā.

Rīgā pārstāj kursēt minibusi un ekspresbusi

Daļa transportlīdzekļu vadītāju jau šobrīd atrodas atvaļinājumos, pēc tam atradīsies dīkstāvē. Šāda kārtība tiks piemērota arī pārējiem darbiniekiem.

Kā izpaudīsies EK iecere par 100 mljrd. eiro fondu ES ekonomikai?

ES dalībvalstis dos garantijas, lai bloks savāktu summu līdz 100 miljardiem eiro pagaidu fondam, kura mērķis būs atbalstīt strādājošos, tā paredz Eiropas Komisijas jaunā krīzes fonda priekšlikuma projekts.

Nolemts. COVID-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta

COVID-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar ES fondu līdzekļiem,

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Baltkrievija aizliedz griķu eksportu

Baltkrievijas valdība ir uz laiku ieviesusi aizliegumu no valsts eksportēt griķus un citas pirmās nepieciešamības pārtikas preces, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Linkaits: Repatriācijas reisi varētu atsākties aprīļa vidū

Repatriācijas reisi pašreiz ir uz laiku apstādināti pēc epidemiologu lūguma un tas vajadzīgs, lai paietu noteiktais karantīnas periods tiem, kuri Latvijā atgriezušies līdz 30.martam.

Ministrs: Dažādās pasaules malās iestrēguši 259 Latvijas valstspiederīgie

Patlaban dažādās pasaules malās atrodas 259 Latvijas valstspiederīgie, kuru atgriešanās ir kavēta un kuriem tiek nodrošināta konsulārā palīdzība un atbalsts.

Likumiskais atbalsts tiem, uz kuriem attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums

No 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā.

Maskavā iemēģina lietotni inficēto pilsoņu izsekošanai

Maskavā, kur šonedēļ ieviesta karantīna, tiek izstrādāta un izmēģināta viedtālruņa lietotne, lai novērotu iedzīvotājus, kam apstiprināta saslimšana ar COVID-19, bet atļauts ārstēties mājās. Mērķis ir pašizolācijas prasību ievērošana, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!