bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 21.08.2019 | Vārda dienas: Janīna, Linda
LatviaLatvija

Strauji pieaug rakšanas darbu laikā izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠogad AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 346 saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus un, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, par 50% pieaudzis dažādu rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu līniju skaits. Ikviens šāds bojājums rada elektroapgādes pārtraukumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, sabiedriskas nozīmes objektiem un zaudējumus AS Sadales tīkls, uzsver uzņēmumā.

Arvien biežāk elektroapgādes traucējumus klientiem izraisa būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. saimniecisko darbu laikā izraisīti elektrotīkla bojājumi. Šogad AS Sadales tīkls reģistrējusi 346 gadījumus, kad, nesaskaņojot darbus vai neievērojot darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības, ir pārraktas kabeļu līnijas, ar tehniku pārrauti gaisvadu elektrolīniju vadi, bojāti balsti, elektroapgādes sadalnes un transformatori. Pērn kopumā reģistrēti 600 šādi elektrotīkla bojājumi.

«Elektrotīkla bojājumus saimniecisko darbu veicēji izraisa visu gadu, tomēr vislielākais bojājumu skaits tiek reģistrēts gada siltajā periodā, kad aktīvi tiek veikti lauksaimniecības un būvniecības darbi. Ikviens elektrotīkla bojājums būtiski ietekmē AS Sadales tīkls ikdienas darbu. Viens kabeļu līnijas bojājums pilsētās var radīt elektroapgādes pārtraukumu bērnudārziem, skolām, veikaliem, vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, ceļu satiksmes regulēšanas luksoforiem u.c. objektiem, savukārt maģistrālās vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas bojājums lauku apvidos var radīt elektroapgādes pārtraukumu visam novadam, tādējādi bez elektroapgādes paliek pagastu pārvaldes, poliklīnikas, zemnieku saimniecības,» skaidro uzņēmumā.

Tāpat eksperti atzīmē, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu cilvēkiem, atjaunotu elektrotīklu un elektroapgādi klientiem, AS Sadales tīkls personālam jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un uzlabošanas darbi. «Bieži vien darbu veicēji no notikuma vietas aizbrauc, bojātās kabeļu līnijas aizrok, par notikušo nepaziņojot AS Sadales tīkls, kas savukārt apgrūtina un paildzina bojājuma vietas meklēšanu. Tam ir nepieciešami papildu resursi, jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums klientiem, kas uzņēmumam rada zaudējumus. Šogad saimniecisko darbu laikā izraisīti elektrotīkla bojājumi ir radījuši AS Sadales tīkls zaudējumus 109 tūkst. eiro apmērā.»

Pēdējo mēnešu laikā ievērojami pieaudzis kabeļu līniju bojājumu skaits. Ja 2016.gadā kabeļu līnijas tika bojātas 166 reizes un 2017.gadā 211 reizes, tad šogad sešu mēnešu laikā kabeļu līniju bojājumu skaits sasniedz jau 137, kas, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, ir par 50% vairāk, atzīmē AS Sadales tīkls pārstāvji.

Viņi stāsta, ka kabeļu līniju bojājumi ir sekas nesaskaņotam darbam vai paviršai darba kultūrai – darbu laikā netiek ievērotas tehnoloģiskās un drošības prasības.

«Pārsvarā šie bojājumi tiek izraisīti pilsētās un apdzīvotās vietās, ietekmējot elektroapgādi vairākiem tūkstošiem klientu. Tos izraisa ne vien privātpersonas, bet arī būvniecības uzņēmumi, inženierkomunikāciju turētāji un pašvaldību uzņēmumi, kuri neievēro drošības prasības un savu darbu veic bezatbildīgi. Galvenās prasības ir noteiktas Aizsargjoslu likumā. Saskaņā ar likumu ir aizliegts veikt zemes rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par vienu metru no kabeļu līnijas, bet mežos tuvāk par 1,5 metru. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 30 cm, aramzemēs – dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai īpašumu šķērso kabeļu līnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS Sadales tīkls, savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi,» norāda eksperti.

Tāpat eksperti atzīmē, ka saimniecisko darbu veicējiem jāņem vērā, ka, turpinot plānveidīgu gaisvadu elektrolīniju rekonstrukciju un pārbūvi par kabeļu līnijām, mainās kopējais kabeļu līniju apjoms un to atrašanās vieta. Tādēļ ir maldīgi domāt, ka pēc gaisvadu elektrolīnijas pārbūves jaunā kabeļu līnija atrodas šīs elektrolīnijas vietā. Vienlaikus palielinās arī citu pazemes inženierkomunikāciju īpatsvars.

«Tas uzliek pienākumu darbu veicējiem stingri ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, saņemt nepieciešamos saskaņojumus un paaugstināt rakšanas darbu izpildes kvalitāti. Lai bojātu kabeļu līniju, pietiek vien ar nelielu mehānisku ārējā apvalka un izolācijas bojājumu. Mitruma ietekmē elektrolīnijā rodas īsslēgums un elektroapgādes pārtraukums klientiem. Tāpat šāds kabeļu līnijas bojājums var izsaukt paaugstinātu spriegumu, kas savukārt izraisīt papildu bojājumus AS Sadales tīkls elektrotīklā un sabojāt klientu elektroiekārtas,» atzīmē uzņēmumā.

AS Sadales tīkls aicina būt atbildīgiem un saskaņot plānotos darbus elektrotīkla tuvumā, bet darbu laikā ievērot visas drošības un tehnoloģiskās prasības.« Ikviena neuzmanīga un bezatbildīga rīcība elektrotīkla tuvumā var izraisīt letālu elektrotraumu tehnikas vadītājam vai citai personai, kura tuvojas notikuma vietai. Gadījumos, ja elektrotīkla tuvumā ir radusies bīstama situācija vai noticis negadījums, nekavējoties jāziņo, zvanot uz AS Sadales tīkls diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 112!».


Pievienot komentāru

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7 132,4 miljoni

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7'132,4 miljonu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7'332 miljonu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.


-->