Straujuma: Atsevišķu personu diktāts koalīcijā nenotiek

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Jaunās valdības darbs būs ļoti sarežģīts un intensīvs, turklāt jāņem vērā, ka šis ir dubultvēlēšanu gads. Apzināmies, ka viegli nebūs, intervijā portālam BNN norāda jaunā Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Vienlaikus viņa uzsver, ka attiecībā uz viņas vadīto Ministru kabinetu nav pamata bažām par atgriešanos atpakaļ pagātnē un atsevišķu personu diktāts koalīcijā nenotiek.

Pēc kādiem kritērijiem vadījāties, atlasot ministrus jaunajai valdībai? Kāpēc jaunajā valdībā neiekļuva tādi ministri kā Daniels Pavļuts, Artis Pabriks un Ilze Viņķele?

Ņemot vērā, ka šī valdība turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējas sadarbības principiem, tad uzskatīju par būtisku, veidojot savu komandu, iekļaut tos ministrus, kuru darbs atzinīgi novērtēts gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Piemēram, Andris Vilks pērn saņēma balvu kā Eiropas Savienības labākais finanšu ministrs.

Otrs būtisks kritērijs ir pēctecība – valstij un iedzīvotājiem būtiski daudzi iepriekšējās valdības iesāktie procesi (izglītības reformas, veselības reformas, Zolitūdes izmeklēšana), kuru pēctecību ir svarīgi nodrošināt. Trešais kritērijs ir manas komandas izveide, tāpēc liela nozīme bija arī manam vērtējumam un redzējumam par kopīgo komandu.

Šobrīd valdību veido četras, nevis trīs partijas, un mazāk ministru ir katrai partijai, sevišķi Reformu Partijai un Vienotībai. Jautājumus saistībā ar ministru izvēli pārrunāju ar Valsts prezidentu, tāpat tie tika skaņoti ar politiskajām partijām, taču būtiski, lai rezultāts man ir pieņemams.

Kā Jūs komentētu izteikto kritiku par caurspīdīguma trūkumu jaunās valdības veidošanas procesā?

Valdības veidošanas process ir demokrātisks, politisko partiju diskusijas ir plaši atspoguļotas un apliecina, ka valdības veidošana ir bijis pārredzams process – kā politiskās partijās, tā konkurencē starp premjera kandidātiem, ministriem un visbeidzot partiju lēmumos par kandidātu izvirzīšanu. Uzskatu, ka manas valdības veidošanas process ir bijis ļoti līdzīgs iepriekš Valda Dombrovska valdības veidošanas procesiem.

Esat minējusi, ka izjutāt lielu Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības interesi iespaidot jaunās valdības deklarāciju. Ar kādu un kādās sfērās, politisko partiju un to sponsoru ietekmi, Jūsuprāt, vēl būs jārēķinās, jaunajai valdībai?

Norobežojos no šādiem apgalvojumiem. Katrai politiskajai partijai ir sava programma, vīzija, un vienošanās par labāko formulējumu starp partijām valdības veidošanas procesā ir likumsakarīga.

Vai Valda Dombrovska valdībai atkāpjoties nesaskatāt atsevišķu cilvēku centienus atgriezties politikā?

Valdību veido četras, nevis trīs partijas kā iepriekš, un valdības veidošanas procesā katra partija nāca ar priekšlikumiem, tai skaitā par saviem ministru kandidātiem, kur rezultāts redzams apstiprinātā valdībā.

Kādu redzat sadarbību ar Lembergu, apzinoties, ka valdības darbā piedalās smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais?

Valdības darbā piedalās ministri, koalīcijā – partiju pārstāvji, starp kuriem negribētu izcelt atsevišķas personības, jo lēmumi ir kopīgi panākti diskusijās – atsevišķu personu diktāts koalīcijā nenotiek.

Ja neredzat šķēršļus Lemberga dalībai valdības darbā, jo kamēr nav notiesāts – nav zaglis, vai apšaubāt Latvijas tieslietu sistēmas darbu?

Latvija ir tiesiska valsts, taču ir daudz darba, lai to pilnveidotu un stiprinātu. Šeit noteikti liela nozīme tieslietu ministres darbiem – prioritāri, lai tiek īstenoti uzsāktie procesi nozares sakārtošanai un problēmjautājumu risināšanai, tostarp tiesu sistēmas pilnveidošana, tiesu noslodzes izlīdzināšana starp Rīgu un reģioniem, sabalansējot ātrumu ar kvalitāti, tiesu namu izveide, tiesu reputācijas stiprināšana, reformas maksātnespējas procesa pilnveidošanā, kā arī alternatīvo strīdu izšķiršanas – mediācijas un šķīrējtiesu – tiesiskā regulējuma izstrāde.

Pirms valdības apstiprināšanas apgalvojāt, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu virzieni netiks mainīti, jo tas ievilks garumā saskaņošanu, uzsākšanu utt. Aivars Lembergs intervijā Ventas Balsij paziņojis, ka panācis, ka ES struktūrfondu izmantošanas virzienos korekcijas būs. Kā ir patiesībā?

Varu atkārtot to, ko teicu – ES struktūrfondu virzieni netiks mainīti. Latvija sarunās ar Eiropas Komisiju neformālajā sarunu procesā par Partnerības līgumu un Darbības programmu ir tikusi vistālāk, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Precīza informācija par nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu 2014.-2020.gadam būs pieejama pēc sarunu procesa noslēguma, kad būs parakstīts Eiropas Komisijas līgums.

Latvijas piedāvājums ir balstīts uz Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam (NAP2020), saskaņojot investīciju virzienus ar Eiropas Komisijas definētajiem kopējiem Eiropas Kohēzijas politikas mērķiem. Tāpat ir ņemtas vērā Eiropas Komisijas izteiktās rekomendācijas – attiecībā uz finansējuma palielināšanu sociālās nevienlīdzības mazināšanai, izglītībai un zinātnei un nodarbinātības veicināšanai.

Vai neizjūtat, ka, pat tad ja fiziski Lembergs nav klāt kāda jautājuma risināšanā, tas nenozīmē, ka viņš savu nav jau panācis, noinstruējot gan Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), gan bieži arī Nacionālo apvienību?

Valdības deklarācijā ir iestrādāti priekšlikumi, lai šīs valdības darbībā tiktu turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējīgas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās solidaritātes principiem. Man nav informācija par ZZS iekšējām diskusijām, formulējot priekšlikumus valdības deklarācijai.

Jaunās valdības veidošanas procesā izskanējuši viedokļi, ka vērojama oligarhu ēnas atgriešanās un jaunā valdība ir daži soļi atpakaļ pagātnē. Cik liela, Jūsuprāt, šobrīd ir tā dēvēto oligarhu – tostarp Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera – ietekme politiskajos procesos?

Mana valdība turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku. Tādēļ nav pamata bažām par atgriešanos atpakaļ pagātnē.

Kādi ir galveni uzdevumi, kas jāpaveic jaunajai valdībai? Kādas grūtības prognozējat?

Sīkāk galvenie valdības uzdevumi ir iestrādāti Valdības deklarācijā, un esmu uzdevusi ministriem līdz 10.februārim iesniegt konkrētu valdības deklarācijas izpildes plānu. Sagaidu konkrētus termiņus, mērķus prioritārā kārtībā, tajā skaitā nozīmīgāko problēmjautājumu izvērtējumu un konkrētu rīcību risinājumam. Mērķis ir nodrošināt valdības darbu bez «ieskriešanās», tādēļ būtiski vienoties par izmērāmiem darba mērķiem, ko katrs var izmērīt un – arī vērtēt paveikto.

Kā prioritātes minami sociālo jautājumu un demogrāfijas jautājumu politikas progress: sociālās nevienlīdzības mazināšana, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma sasniegšana. Valdības deklarācijā ir noteikti virzieni, kuros tiks veiktas investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos un veicinātu ikviena iedzīvotāja labklājību, konkurētspēju un drošību atbilstoši sabiedrības gaidām par ekonomiski attīstītu un stabilu valsti.

Viens no prioritāriem uzdevumiem ir līdz 2014.gada 1.martam sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz pensiju vai tās daļas apmēru indeksāciju 2014.gada 1.oktobrī. Tāpat paredzēts izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un sagatavot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Noteikti arī Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas noslēgšana, un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrāde un būvnormatīvu ieviešana, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību.

Svarīgi ir nodrošināt efektīvākas ES fondu sistēmas nākamajam plānošanas periodam, jau sākot no šī gada, ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darbavietu radīšanu saskaņā ar NAP2020 un Latvija2030. Mērķis ir noslēgt Partnerības līgumu ar Eiropu līdz pirmajam pusgadam.

Būtiski ir nodrošināt visus sagatavošanās priekšdarbus veiksmīgai un profesionālai Latvijas 2015.gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes un izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanai.

Jaunās valdības darbs būs ļoti sarežģīts un intensīvs, turklāt šai valdībai ir ierobežots termiņš. Tāpat jāņem vērā, ka šis ir dubultvēlēšanu gads. Apzināmies, ka viegli nebūs.

102.000.102.6493

Saistītie raksti

6 KOMENTĀRI

  1. izskatās, ka Straujuma grib būt laba visiem, taču jāatceras, ka visiem labs nekad nebūsi. lasot viņas atbildes, prātā nāk viens secinājums – mūsu valsts politika ir īsts liekulības tirgus

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas