bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 22.10.2019 | Vārda dienas: Airisa, Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Straujuma: Pasaule mūs sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspremjere Laimdota Straujuma

Šarlote Šulca speciāli BNN

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti, intervijā portālam BNN norāda bijusī Ministru prezidente un deputāte Laimdota Straujuma.

Jūs iepriekš izteicāties, ka «nav ticamības tam, ka Krievija varētu uzbrukt Latvijai». Kādas ir Latvijas pašreizējās attiecības ar Krieviju?

Šobrīd Latvijai, kā arī daudzām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, klupšanas akmens sadarbībai ar Krieviju ir stāvoklis Ukrainā. To mēs visi zinām. Kamēr nebūs zināms progress Minskas Miera līgumā starp Krieviju un Ukrainu, ekonomiskais progress attiecībā uz Krieviju nav iespējams. Ļoti žēl, jo, protams, mums visiem gribētos, lai Ukrainā ir miers un Ukraina varētu attīstīties, bet kamēr tas nenotiek, man ir grūti iedomāties, ka Eiropas Savienība atcels sankcijas pret Krieviju. Kamēr pastāv šīs sankcijas, mūsu ekonomikā sadarbība sankcionētajās nozarēs nedarbojas. Kopš 2014.gada eksports uz Krieviju ir pārtraukts. Mūsu pārtikas nozares meklē citus tirgus. Nedomāju, ka tas ir pozitīvi – ne mums, ne Krievijai. Esmu vairākkārt teikusi, ka mēs nevaram tā vienkārši aizvērt acis un skatīties uz citu pusi, kamēr viena valsts paņem otras valsts zemesgabalu, uzskatot, ka nekas nav noticis. Žēl, ka tā notiek, tas ir bēdīgi.

Vai Latviju var skart Ukrainas scenārijs?

Es pat nevaru un negribu iedomāties, kāda būtu Krievijas rīcība, ja 2004.gadā mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. Pagājuši 12 gadi. Dalība spēcīgās organizācijās, kurās mēs esam iestājušies, ir ļoti svarīga, jo šobrīd uzbrukums Latvijai vai Baltijai – tas ir uzbrukums NATO. Mana nostāja nav mainījusies kopš tā laika, kad biju premjere. Dažādos līmeņos tika apliecināts, ka NATO līguma 5. pants darbojas – ja uzbrūk vienai valstij, tas ir uzbrukums NATO. Es patiešām esmu ļoti gandarīta, ka 2004.gadā esam bijuši tik gudri. Protams, iestāšanās ES un NATO nebija viena gada jautājums, mēs sākām gatavoties jau četrus gadus pirms tam. Eksistē iesaldētie konflikti gan Azerbaidžānā, gan Gruzijā, Moldovā, Ukrainā… Un tiklīdz ir šie iesaldētie konflikti – valstij klājas ļoti sarežģīti, situācija nav viegla. Pašlaik esmu jau sākusi gatavoties NATO Varšavas samitam. Viena no tēmām būs par to, kā stiprināt Eiropas valstu sadarbību un drošību.

Vai pastāv vēl kāda internacionāla organizācija ar kuru Latvijai plānots uzsākt sadarbības sarunas tuvākajā nākotnē?

Valsts līmenī vairs nepastāv tāda organizācija, kurai mēs varētu pievienoties. Galvenie trīs mērķi – iestāšanās ES, NATO un OECD ir sasniegti. Latvijas valsts drošība un attīstība ir garantēta un tiek veicināta. Esam 34 ekonomiski spēcīgāko valstu klubā, tagad jāturpina darbs iekšienē.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas Latvijai ir uzrādījušas nepieciešamību progresēt un uzlabot galvenokārt divas jomas: korupcijas apkarošanu un korporatīvās pārvaldes komiteju. Kā Latvija seko šim ieteikumam, kas jau ir padarīts un kas ir paredzēts šogad?

Jau šī gada sākumā tika pieņemta likumdošana saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību uzņēmumu pārvaldības kontrolē. Jūtīgākais jautājums ir tieši par uzņēmumu padomēm Latvijas valsts uzņēmumos, kuras tika likvidētas, jo tās nepildīja nepieciešamo lomu – tās nebija profesionālas, ekonomiskas padomes, kā tam vajadzētu būt, bet gan pārsvarā politiskas – politizētas pārvaldes, kuras neviesa sabiedrības uzticību. Šobrīd atjaunot valsts uzņēmumu padomes ir visai sarežģīti – tieši politiski, bet lēmums ir pieņemts un likumdošana arī ir pieņemta – 2016.gadā padomes tiks izveidotas. Šobrīd ir izsludināti konkursi vairākās nozarēs, tai skaitā uzņēmumos VAS Latvijas Valsts meži, VAS Latvijas Dzelzceļš un citur. Arī valsts kapitālsabiedrībās nepieciešamas lielas kapitālsabiedrības padomes, kas šī gada laikā tiks izveidotas, un es neredzu, kāpēc lai mēs to neizpildītu vai neuzlabotu, jo ir izsludināti konkursi, apņemšanās pieņemta, – tā kā padomes šī gada laikā tiks izveidotas.

Jautājums par korupciju – likumu mēs pieņēmām, bet mums ir jāuzlabo darbs KNAB iekšienē, jo nebeidzamie konflikti personu ietvaros neveicina korupcijas apkarošanu. Mēs mainām likumdošanu, uzlabojam to un arī uzlabojam banku naudas aprites kontroli ar Finanšu un kapitālā tirgus komisiju (FKTK) uzraudzības palīdzību. FKTK šogad ir nomainījies vadītājs un tiek pieņemti ne tik daudz likumdošanas akti, cik uzlabota kontrole banku stabilitātei un naudas transakcijām, izvērtējot naudas izcelsmi. Tas ir vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai mēs iestātos OECD, bet, galvenokārt tas ir nepieciešams mums pašiem. Es personīgi ļoti atbalstu iestāšanos OECD.

Kas ir OECD un kāds būs Latvijas ieguvums šajā sadarbībā?

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) ir ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. OECD misija ir demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana – tas nozīmē valstu, tai skaitā Latvijas, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu. OECD apvieno 34 ekonomiski spēcīgākās valstis pasaulē un mēs kā pilnvērtīgs loceklis piebiedrojamies šim klubam, kas pats pa sevi jau ir ļoti pozitīvi. OECD vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti. Bez tam, OECD veic dažādus pētījumus.

Pētījumi tiek veikti par visām OECD valstīm, un reizēm atsvars ir likts uz kādu konkrētu valsti – kā piemēru. Esmu lasījusi vairākus ziņojumus, kur jau izteikti ļoti vērtīgi priekšlikumi, kā uzlabot mūsu pašu sistēmas un jomas. Šo pētījumu analīzes un rezultāti Latvijai noderētu, piemēram, izglītības sistēmas un Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

Kā Latvijai veicās OECD iestāšanās sarunās, kur tika likti galvenie uzsvari?

Pagājušajā nedēļā saņēmu labu ziņu – visas komitejas iesniegušas pozitīvu slēdzienu par Latvijas iestāšanos OECD. Galējais, politiskais lēmums, iespējams, sekos jūnija padomē. Gāja mums dažādi, tika apspriestas tēmas, kā uzlabot un attīstīt tautsaimniecību, tiesiskuma sadaļu, pretkorupciju, vispār plašu loku – dažādās jomās. Aktuālie uzsvari tiek likti uz tiesiskumu, finanšu līdzekļu aprites kontroli un valsts kapitālās sabiedrības uzņēmumu pārvaldību.

Ja galējais lēmums gaidāms tikai jūnijā, vai pastāv iespēja, ka iestāšanās OECD tiktu pārcelta?

Komiteju vērtējums ir pozitīvs, tālāk sekos tehniskas darbības, lai šis politiskais lēmums tiktu pieņemts, par ko būs jābalso visām 34 dalībvalstīm. Neredzu iemeslus, kāpēc lai netiktu pieņemts pozitīvs lēmums par Latvijas iestāšanos OECD.

Kā klājies mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai ar iestāšanos OECD?

Ļoti labi. Ejam kopīgu ceļu. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kura kļuva par OECD dalībvalsti, tai sekojam mēs un Lietuva seko mums. Lietuva pagājušajā gadā uzsāka iestāšanās sarunas – to, ko mēs darījām 2013.gadā.

Kā tiks veikta statistiku apkopošana, lai analizētu situāciju Latvijā? Un kādā veidā iegūtie dati palīdzēs uzlabotu situāciju?

Datu apstrādē darbosies arī speciālisti Latvijā, kuri apkopos iegūto statistiku, bet OECD centrālā pārstāvniecība atrodas Parīzē, un tur strādā ļoti augstas klases analītiķi, ekonomisti un citu nozaru speciālisti, kuri spēj redzēt pasaules likumsakarības. Parīzē tiek glabāti ļoti daudz svarīgi dati par visām dalībvalstīm un tiek salīdzinātas OECD valstu tendences. OECD analīžu saknē ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, un tas mums būs tikai ieguvums – cilvēki analizēs datus par Latviju un piedāvās mums ieteikumus nākotnei.

Turpinoties nemieriem pasaulē, arvien draudošāks kļūst terorisms, īpaši Eiropā. Kāda ir Latvijas sadarbība anti-terorisma jomā, kādas aktivitātes notiek Latvijas mērogā?

Es varu apliecināt, ka mūsu drošības iestādes ļoti uzmanīgi seko līdzi norisēm. Personīgi es uzticos mūsu drošības iestādēm, bet tajā pašā laikā neviens neko nevar garantēt. Mēs neatrodamies tajā galvenajā plūsmā, kur šobrīd notiek migrācija. Terorisma līmenis Latvijā, kā informēja mūsu drošības iestādes, nav augsts. Drošības iestādes nepārtraukti uztur sakarus un sadarbojas ar citām valstīm. Informācija šajā jautājumā ir pietiekoši pilnīga, bet tiešu draudu Latvijai nav.


Pievienot komentāru

  1. Nabagi no nabagiem teica:

    Nu kur var šitā muldēt?!

Ja aizturētajam Latgales policistam par kukuļošanu cels apsūdzības, Ģirģens vērtēs arī Ķuža atbildību

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atbildību solās vērtēt tad, ja aizdomās turētajam Latgales policistam tiks celtas apsūdzības.

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļie vēlas lielāku atbildību no finanšu sektora

Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļā partija paudusi apņēmību būt stingrākiem pret valsts finanšu sektoru, ziņo Reuters. «Mums finanšu centrs jātur pie lielākas atbildības,» paziņojusi Zaļo līdere Regula Ritza.

Ventspilī steigā pārapstiprina iepriekšējo Brīvostas pārvaldes sastāvs

Ventspils pilsētas dome piektdien, 18.oktobrī, apstiprinājusi pilnvaru pagarināšanu uz vēl pieciem gadiem Ventspils brīvostas pārvaldes valdē tajā jau ilgstoši esošajiem vietvaras politiķiem.

Prāvu par WikiLeaks dibinātāja Asanža izdošanu turpinās skatīt 2020.gada februārī

Tiesas prāva par WikiLeaks dibinātāja Džuliāna Asanža dibinātāja izdošanu turpināsies 2020.gada februārī, ziņo Reuters.

Rīgā sabrukušās ēkas iemītniekiem jāmeklē jaunas mājas

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi.

Eksperts: Pēdējo mēnešu pozitīvie dzimstības rādītāji Igaunijā vēl nenozīmē pastāvīgu demogrāfisko pieaugumu

Lai gan pēdējos mēnešos Igaunijā novērojama lielāka dzimstība nekā mirstība, analītiķi teic – ir par agru, lai teiktu, ka Igaunijā dabiski palielinās populācija.

Tiesa pārliecināta par gana raitu Maxima traģēdijas lietas iztiesāšanu; ministrs sagaida AT aktivitāti

Tiesu administrācija apgalvoja, ka Maxima traģēdijas krimināllietas iztiesāšana Pārdaugavas tiesā tiek organizēta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu, bez neattaisnotas novilcināšanas.

Šoferu trūkuma dēļ Tallinai nākas atlikt sabiedriskā transporta tīkla paplašināšanu

Tallinas pašvaldībai autobusu šoferu trūkuma dēļ nākas atlikt plānus par jaunu sabiedriskā transporta maršrutu atvēršanu, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā septembrī pieaudzis par 0,5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2019.gada septembrī, salīdzinot ar 2018.gada septembri, ir pieaudzis par 0,5%.

Atrasta viena no Latvijas meklētākajām noziedzniecēm

Pateicoties iedzīvotāju aktīvai ziņošanai, Valsts policija sestdienas, 19.oktobra, rītā, Latvijā aizturējusi meklēšanā izsludināto Angeļinu Sacjuku.

Ziņojums: Igaunijas trešajam pensiju līmenim viszemākais sniegums Eiropā

Brīvprātīgo pensiju fondu tirgus sniegums 2018.gadā bijis zems visā Eiropā, it īpaši Igaunijā, par investoru grupas ziņojumu vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas ražotāji raizējas par ASV tarifu radīto netiešo kaitējumu

Aizvadītājā nedēļā stājušies spēkā ASV tarifi, kas attiecināmi uz Eiropā ražotām precēm. Lai gan Lietuvas ražotāji nekoncentrējas uz ASV tirgu, izskan bažas par to, ka tarifi netieši ietekmēs viņus, ziņo LRT.

Aptauja: Lielākā daļa atbalsta medību tiesību liegšanu uzturlīdzekļu nemaksātājiem

Vispiemērotākās papildu sankcijas pret personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no savu saistību izpildes, tostarp nemaksā uzturlīdzekļus, ir piespiedu darba piespriešana un dažādu personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana.

Cīniņš par Brexit ratifikāciju britu parlamentā solās būt «uz naža asmens»

Britu parlamentā šonedēļ gaidāma sīva cīņa par jaunāko valsts izstāšanās vienošanos: premjers Boriss Džonsons uzstāj uz tās strauju pieņemšanu bez grozījumiem, kamēr opozīcijas leiboristi centīsies panākt tās noradīšanu vai grozīšanu.

LTV: Maskava, iespējams, mēģina stiprināt varu Latvijas Pareizticīgajā baznīcā

Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāts, iespējams, cenšas ar varu aizlaist pensijā Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolītu Aleksandru, lai vietā atrastu kādu Krievijas pusei tīkamāku cilvēku.

Maxima traģēdijā cietušo biedrība protestēs pret lietas ievilkšanos

Pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a pirmdien, 21.oktobrī, plkst. 10.00 norisināsies Maxima traģēdijā cietušo biedrības Zolitūde 21.11. rīkotā protesta akcija.

De facto: Draud izgāzties Latvijas dalība Expo 2020 Dubaijā

Iekavēto darbu dēļ apdraudēta Latvijas dalība Expo 2020 Dubaijā, informē Latvijas Televīzijas raidījums De facto. Šī nebūtu pirmā reize, kad latviešiem dalība prestižajā izstādē apraujas pusceļā.

Krievijā izmeklē traģisko Sibīrijas zeltraču aizsprosta sabrukšanu

Par 15 cilvēku bojāeju Sibīrijā aizvadītajā nogalē, sabrūkot dambim uz Seibas upes, Krievijas varasiestādes uzsākušas krimināllietu par pārkāpumiem zeltraču kopmītņu ierīkošanā pie upes.

Atgādinājums: Turpinoties lietum, grants ceļi var būt grūti izbraucami

Pārmitrināti ceļi ar grants segumu zaudē nestspēju, uz tiem veidojas dubļi un bedres. Mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu, jo slapjā laikā greiderēšana ir mazāk efektīva un bedres ātri vien veidojas atkārtoti.

Šonedēļ gaidāms līdz pat +17 grādiem

Pirmdien pūtīs lēns vējš, un naktī atsevišķos rajonos veidosies migla, savukārt otrdien no rīta pastiprināsies dienvidrietumu, rietumu vējš.

Latvijas attieksme pret seksuālajām minoritātēm viena no noraidošākajām ES

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir viena no noraidošākajām Eiropas Savienībā, liecina Eirobarometra pētījums.

Tusks saņēmis Džonsona vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu.

Nedēļa Lietuvā: Aug nodokļi. Prezidenta pārmetumi Eiropai. Cīņa ar Seima priekšsēdētāju

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas paredz nodokļu sloga pieaugumu. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicis kritiku ES par paplašināšanās plāniem, bet Seimā notika spraigas cīņas ar parlamenta priekšsēdētāju.

BNN nedēļas apkopojums: Patriektais Gorkšs. Negaidītie miljoni. Nepilsoņu bērni

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Negaidītie miljoni, Nepilsoņu bērni, Gāztais prezidents, Pašvaldību reforma, Streiks, Dotācijas, Pensiju reforma, Kārtējā pauze un Ugunsgrēks.

Lielbritānijas parlaments lemj atlikt Brexit

Lielbritānijas parlaments nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->