bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Straujuma: Pasaule mūs sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspremjere Laimdota Straujuma

Šarlote Šulca speciāli BNN

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti, intervijā portālam BNN norāda bijusī Ministru prezidente un deputāte Laimdota Straujuma.

Jūs iepriekš izteicāties, ka «nav ticamības tam, ka Krievija varētu uzbrukt Latvijai». Kādas ir Latvijas pašreizējās attiecības ar Krieviju?

Šobrīd Latvijai, kā arī daudzām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, klupšanas akmens sadarbībai ar Krieviju ir stāvoklis Ukrainā. To mēs visi zinām. Kamēr nebūs zināms progress Minskas Miera līgumā starp Krieviju un Ukrainu, ekonomiskais progress attiecībā uz Krieviju nav iespējams. Ļoti žēl, jo, protams, mums visiem gribētos, lai Ukrainā ir miers un Ukraina varētu attīstīties, bet kamēr tas nenotiek, man ir grūti iedomāties, ka Eiropas Savienība atcels sankcijas pret Krieviju. Kamēr pastāv šīs sankcijas, mūsu ekonomikā sadarbība sankcionētajās nozarēs nedarbojas. Kopš 2014.gada eksports uz Krieviju ir pārtraukts. Mūsu pārtikas nozares meklē citus tirgus. Nedomāju, ka tas ir pozitīvi – ne mums, ne Krievijai. Esmu vairākkārt teikusi, ka mēs nevaram tā vienkārši aizvērt acis un skatīties uz citu pusi, kamēr viena valsts paņem otras valsts zemesgabalu, uzskatot, ka nekas nav noticis. Žēl, ka tā notiek, tas ir bēdīgi.

Vai Latviju var skart Ukrainas scenārijs?

Es pat nevaru un negribu iedomāties, kāda būtu Krievijas rīcība, ja 2004.gadā mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. Pagājuši 12 gadi. Dalība spēcīgās organizācijās, kurās mēs esam iestājušies, ir ļoti svarīga, jo šobrīd uzbrukums Latvijai vai Baltijai – tas ir uzbrukums NATO. Mana nostāja nav mainījusies kopš tā laika, kad biju premjere. Dažādos līmeņos tika apliecināts, ka NATO līguma 5. pants darbojas – ja uzbrūk vienai valstij, tas ir uzbrukums NATO. Es patiešām esmu ļoti gandarīta, ka 2004.gadā esam bijuši tik gudri. Protams, iestāšanās ES un NATO nebija viena gada jautājums, mēs sākām gatavoties jau četrus gadus pirms tam. Eksistē iesaldētie konflikti gan Azerbaidžānā, gan Gruzijā, Moldovā, Ukrainā… Un tiklīdz ir šie iesaldētie konflikti – valstij klājas ļoti sarežģīti, situācija nav viegla. Pašlaik esmu jau sākusi gatavoties NATO Varšavas samitam. Viena no tēmām būs par to, kā stiprināt Eiropas valstu sadarbību un drošību.

Vai pastāv vēl kāda internacionāla organizācija ar kuru Latvijai plānots uzsākt sadarbības sarunas tuvākajā nākotnē?

Valsts līmenī vairs nepastāv tāda organizācija, kurai mēs varētu pievienoties. Galvenie trīs mērķi – iestāšanās ES, NATO un OECD ir sasniegti. Latvijas valsts drošība un attīstība ir garantēta un tiek veicināta. Esam 34 ekonomiski spēcīgāko valstu klubā, tagad jāturpina darbs iekšienē.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas Latvijai ir uzrādījušas nepieciešamību progresēt un uzlabot galvenokārt divas jomas: korupcijas apkarošanu un korporatīvās pārvaldes komiteju. Kā Latvija seko šim ieteikumam, kas jau ir padarīts un kas ir paredzēts šogad?

Jau šī gada sākumā tika pieņemta likumdošana saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību uzņēmumu pārvaldības kontrolē. Jūtīgākais jautājums ir tieši par uzņēmumu padomēm Latvijas valsts uzņēmumos, kuras tika likvidētas, jo tās nepildīja nepieciešamo lomu – tās nebija profesionālas, ekonomiskas padomes, kā tam vajadzētu būt, bet gan pārsvarā politiskas – politizētas pārvaldes, kuras neviesa sabiedrības uzticību. Šobrīd atjaunot valsts uzņēmumu padomes ir visai sarežģīti – tieši politiski, bet lēmums ir pieņemts un likumdošana arī ir pieņemta – 2016.gadā padomes tiks izveidotas. Šobrīd ir izsludināti konkursi vairākās nozarēs, tai skaitā uzņēmumos VAS Latvijas Valsts meži, VAS Latvijas Dzelzceļš un citur. Arī valsts kapitālsabiedrībās nepieciešamas lielas kapitālsabiedrības padomes, kas šī gada laikā tiks izveidotas, un es neredzu, kāpēc lai mēs to neizpildītu vai neuzlabotu, jo ir izsludināti konkursi, apņemšanās pieņemta, – tā kā padomes šī gada laikā tiks izveidotas.

Jautājums par korupciju – likumu mēs pieņēmām, bet mums ir jāuzlabo darbs KNAB iekšienē, jo nebeidzamie konflikti personu ietvaros neveicina korupcijas apkarošanu. Mēs mainām likumdošanu, uzlabojam to un arī uzlabojam banku naudas aprites kontroli ar Finanšu un kapitālā tirgus komisiju (FKTK) uzraudzības palīdzību. FKTK šogad ir nomainījies vadītājs un tiek pieņemti ne tik daudz likumdošanas akti, cik uzlabota kontrole banku stabilitātei un naudas transakcijām, izvērtējot naudas izcelsmi. Tas ir vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai mēs iestātos OECD, bet, galvenokārt tas ir nepieciešams mums pašiem. Es personīgi ļoti atbalstu iestāšanos OECD.

Kas ir OECD un kāds būs Latvijas ieguvums šajā sadarbībā?

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) ir ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. OECD misija ir demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana – tas nozīmē valstu, tai skaitā Latvijas, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu. OECD apvieno 34 ekonomiski spēcīgākās valstis pasaulē un mēs kā pilnvērtīgs loceklis piebiedrojamies šim klubam, kas pats pa sevi jau ir ļoti pozitīvi. OECD vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti. Bez tam, OECD veic dažādus pētījumus.

Pētījumi tiek veikti par visām OECD valstīm, un reizēm atsvars ir likts uz kādu konkrētu valsti – kā piemēru. Esmu lasījusi vairākus ziņojumus, kur jau izteikti ļoti vērtīgi priekšlikumi, kā uzlabot mūsu pašu sistēmas un jomas. Šo pētījumu analīzes un rezultāti Latvijai noderētu, piemēram, izglītības sistēmas un Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

Kā Latvijai veicās OECD iestāšanās sarunās, kur tika likti galvenie uzsvari?

Pagājušajā nedēļā saņēmu labu ziņu – visas komitejas iesniegušas pozitīvu slēdzienu par Latvijas iestāšanos OECD. Galējais, politiskais lēmums, iespējams, sekos jūnija padomē. Gāja mums dažādi, tika apspriestas tēmas, kā uzlabot un attīstīt tautsaimniecību, tiesiskuma sadaļu, pretkorupciju, vispār plašu loku – dažādās jomās. Aktuālie uzsvari tiek likti uz tiesiskumu, finanšu līdzekļu aprites kontroli un valsts kapitālās sabiedrības uzņēmumu pārvaldību.

Ja galējais lēmums gaidāms tikai jūnijā, vai pastāv iespēja, ka iestāšanās OECD tiktu pārcelta?

Komiteju vērtējums ir pozitīvs, tālāk sekos tehniskas darbības, lai šis politiskais lēmums tiktu pieņemts, par ko būs jābalso visām 34 dalībvalstīm. Neredzu iemeslus, kāpēc lai netiktu pieņemts pozitīvs lēmums par Latvijas iestāšanos OECD.

Kā klājies mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai ar iestāšanos OECD?

Ļoti labi. Ejam kopīgu ceļu. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kura kļuva par OECD dalībvalsti, tai sekojam mēs un Lietuva seko mums. Lietuva pagājušajā gadā uzsāka iestāšanās sarunas – to, ko mēs darījām 2013.gadā.

Kā tiks veikta statistiku apkopošana, lai analizētu situāciju Latvijā? Un kādā veidā iegūtie dati palīdzēs uzlabotu situāciju?

Datu apstrādē darbosies arī speciālisti Latvijā, kuri apkopos iegūto statistiku, bet OECD centrālā pārstāvniecība atrodas Parīzē, un tur strādā ļoti augstas klases analītiķi, ekonomisti un citu nozaru speciālisti, kuri spēj redzēt pasaules likumsakarības. Parīzē tiek glabāti ļoti daudz svarīgi dati par visām dalībvalstīm un tiek salīdzinātas OECD valstu tendences. OECD analīžu saknē ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, un tas mums būs tikai ieguvums – cilvēki analizēs datus par Latviju un piedāvās mums ieteikumus nākotnei.

Turpinoties nemieriem pasaulē, arvien draudošāks kļūst terorisms, īpaši Eiropā. Kāda ir Latvijas sadarbība anti-terorisma jomā, kādas aktivitātes notiek Latvijas mērogā?

Es varu apliecināt, ka mūsu drošības iestādes ļoti uzmanīgi seko līdzi norisēm. Personīgi es uzticos mūsu drošības iestādēm, bet tajā pašā laikā neviens neko nevar garantēt. Mēs neatrodamies tajā galvenajā plūsmā, kur šobrīd notiek migrācija. Terorisma līmenis Latvijā, kā informēja mūsu drošības iestādes, nav augsts. Drošības iestādes nepārtraukti uztur sakarus un sadarbojas ar citām valstīm. Informācija šajā jautājumā ir pietiekoši pilnīga, bet tiešu draudu Latvijai nav.


Pievienot komentāru

  1. Nabagi no nabagiem teica:

    Nu kur var šitā muldēt?!

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.

Policija izmeklē septiņas lietas par iespējamām nelikumībām saistībā ar OIK

Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.

Lietuvieši VEF apkaimē tuvākajos gados plāno celt birojus un dzīvojamās ēkas

Lietuvā dibināts uzņēmums iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor un tuvāko gadu laikā šajā rajonā plāno uzbūvēt biroju ēkas un dzīvojamās mājas.

Igaunis vadīs ES Kiberdrošības aģentūru

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra par savu izpilddirektoru izvēlējusies igauņu Briseles funkcionāru Juhanu Lepasāru.

Kariņš: Tā vietā, lai celtu minimālo algu, jāpārskata neapliekamo minimumu

Tā vietā, lai celtu minimālo algu, labāk būtu paaugstināt nepaliekamo minimumu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Latvija pirmajā pusgadā starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī-jūnijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 4,6%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Lagarda atstāj Starptautisko Valūtas fondu ceļā uz ECB vadību

Franču politiķe Kristīne Lagarda, kura pretendē uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatu, ir paziņojusi, ka plāno atkāpties no Starptautiskā Valūtas Fonda rīkotājdirektores krēsla.

Fon der Leienas vietu Vācijas valdībā ieņems iespējamā Merkeles pēctece

Pēc Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas ievēlēšanas par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju viņas krēslu Vācijas valdībā ieņems politiķe, kuru par savu pēcteci izvēlējusies kanclere Angela Merkele.

ATD: Reģionālajos maršrutos pasažieru skaits samazinājies tikai Latgalē

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,6 miljoni pasažieru, kas ir par 1% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, un pasažieru skaits palielinājies visos reģionos, izņemot Latgali.

Ar 29 jaunām mantojuma vietām papildināts UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Paplašinot UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstu, tajā iekļautas 29 jaunas nominācijas kā dabas, tā kultūras mantojuma saglabāšanai, informē UNESCO pārstāve Kitija Balcare.

No 2021.gada elektroenerģijas ražošanas atbalstu apmaksās tikai no valsts budžeta

Ministru kabinets lēmis atbalstīt priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta.

Premjers: Puntulim jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā

Kultūras ministram Naurim Puntulim ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pirmā sieviete amatā – par EK priekšsēdētāju ievēlēta Urzula for der Leiena

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsojumā ar 383 balsīm Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlējuši Vācijas politiķi Urzulu fon der Leienu.

Krievijas opozīcijai liedz piedalīties Maskavas pašvaldības vēlēšanās

Krievijas amatpersonas atteikušas 27 kandidātu reģistrāciju Maskavas pilsētas Domes vēlēšanām. Starp noraidītajiem ir populāri opozīcijas politiķi, un vēlēšanu amatpersonu rīcība tiek nopelta ieilgušā protesta akcijā.

Znotiņas vadībā vērtēs paveikto ar Moneyval ziņojumu

Lai pārstāvētu Latvijas intereses Moneyval veiktajos novērtēšanas procesos, valdība izveidojusi Latvijas delegāciju, kuru vadīs Ilze Znotiņa.

Kuldīgas novadā, iespējams, aizdedzināta prokurora automašīna

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna.

Grīva: Nākamgad sabiedriskajiem medijiem un NEPLP vajadzīgi vairāk nekā seši miljoni

Nākamgad Nacionāli elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vajadzībām papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, paudis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

JKP pārmet centienus paslepus Mežvietu pārapstiprināt VDD vadītāja amatā

Jaunā konservatīvā partija «pauž sašutumu» par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.