bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Straujuma pret ZZS kaprīzēm: kurš kuru?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUZaļo un zemnieku savienības (ZZS) kaprīzie ultimāti, vienīgajai no partijām iebilstot pret ministriju sadali katram no topošajā koalīcijā iekļautajiem politiskajiem spēkiem, atgādina par Ventspils opozīcijas prognozēto, ka Latvijā, iespējams, notiek valsts apvērsuma mēģinājums.

Potenciālie valdības partneri – Reformu partija (RP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) – pauduši atbalstu iepriekš izteiktajam premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas piedāvājumam par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā. Tikai ZZS spītīgi turas pie sava, vēloties savā pārraudzībā gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Zemkopības ministriju. Raušanās pēc VARAM ir tik izmisīga, ka ZZS pat atsakās no Izglītības un zinātnes ministrijas vadīšanas. Savukārt Zaļā partija, kuras kandidāts uz VARAM ministra amatu Artis Stucka vēl nesen pārstāvēja Aivaru Lembergu administratīvajā tiesā, kad iepriekšējais VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs izdeva rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumiem, piedraudējusi, ka, neiegūstot šo ministriju, atbalsta Straujumai nebūs.

Jo nelokamāka savā sadalījumā ir Straujuma, piedāvājot ZZS citas alternatīvas ministriju sadalē, piemēram, vadīt Aizsardzības ministriju, jo acīmredzamāka kļūst šī politiskā spēka vēlēšanās pārņemt savā kontrolē tieši VARAM. RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters izteicies, ka ZZS jānonāk līdz atbildei, vai galu galā šis politiskais spēks ir gatavs iesaistīties koalīcijas darbā. Taujāts par iespējamiem ZZS rīcības motīviem, Demiters aģentūrai LETA pauda, ka «šeit jau nav nekādu minējumu», jo ZZS pārstāvji jau pauduši, ka vēlas vadīt gan VARAM, gan Zemkopības ministriju. Arī ekonomkas ministra Daniela Pavļuta skatījumā pastāv nopietns risks, ka Valda Dombrovska valdības sasniegtais racionālas un sabiedrības interesēs balstītas politikas veidošanā var tikt apdraudēts.

Kritiku un bažas pauduši arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. Tā, piemēram, žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda paudusi uzskatu, ka jaunās valdības veidošana apliecina oligarhu ēnas atgriešanos politikā. «Politiķi runā, ka ir vienošanās par kaut kādiem principiem, bet tieši to es šeit neredzu. Šeit ir runa par politisku aritmētiku – mēs visi mākam no 13 atņemt viens un 12 izdalīt ar četri, un tad iedomāties, ka ir atsevišķi grozi. Piedodiet, tie nav nekādi principi,» ministru portfeļu dalīšanu komentējusi Ločmele. Uz to valsts augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja arī Ventspils opozīcija: «Neviens no politiskajiem spēkiem nerunā par principiem, nosacījumiem, darāmajiem darbiem. Galvenais ir sadalīt, sagrābt amatus.»

Kā vēstulē uzsver opozīcijā esošais Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis, jauna, kārtējā bezprincipu valdība šoreiz tiek lipināta kopā uzkrītoši un atklāti ar smagos amatnoziegumos apsūdzētā, Ventspils pilsētas vadītāja līdzdalību. Kā zināms, Lembergs ir piedalījies pirmajās sarunās par jaunās valdības veidošanu, interesējoties par Eiropas Savienības (ES) fondu sadali. Vaicāta, vai Lembergs būs regulārs koalīcijas sanāksmju viesis, Straujuma intervijā Latvijas Radio iepriekš atbildējusi, ka tas ir jautājums Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sadarbības partneriem – ZZS, kas ir pilntiesīgs koalīcijas partneris.

Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.

Tagad atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas. «Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, kādi iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē. Pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» iepriekš TV3 raidījumam Nekā personīga norādījis finanšu ministrs Andris Vilks. Abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, – Vilks un Pavļuts – ir to vidū, kuri jaunajā valdībā īsti gaidīti nav.

Eksprezidents, RP dibinātājs Valdis Zatlers kritiski izteicies, ka «jaunā valdība tiek veidota nekā nedarīšanai». Arī žurnāliste, mediju pētniece Sandra Veinberga portālam Tvnet norāda, ka «politisko miroņu» periods Latvijā turpinās, jo nauda daudzos gadījumos esot efektīvāks pārliecināšanās līdzeklis nekā idejas.

BNN jau vēstīja, ka Ventspils domes opozīcijā esošie deputāti pagājušajā nedēļā valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, norādot uz iespējamu valsts apvērsuma mēģinājumu Latvijā. «Latvijai un Ventspilij pārstāvju pēdējo nedēļu bravūrīgā izturēšanās liek secināt, ka pašlaik, iespējams, notiek valsts apvērsuma mēģinājums, kuru īsteno iespējami korumpēti, šantāžai pakļauti un bezatbildīgi valsts varas pārstāvji ar apsūdzēto, mūsu pilsētas, domes priekšsēdētāju priekšgalā, kuram tiesa jau labu laiku ir liegusi pildīt Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas priekšsēdētāja amatus,» teikts vēstulē.

Tāpat ziņots, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

No Ventspils brīvostas pārvaldes (Brīvosta) budžeta savu vajadzību, iegribu nodrošināšanai ikgadu Lembergs tērē ievērojamus Brīvostas līdzekļus. Proti, dāsni atbalstīti tiek Lemberga un viņa vietnieku vadītie basketbola un futbola klubi (no 0,5 – 0,75 miljoniem latu gadā); mārketinga, tostarp Lemberga tēla spodrināšanai, Brīvosta tērē vēl aptuveni miljonu latu gadā; savukārt Ventspils pilsētas domes iestādēm – Komunālā pārvalde, Municipālā policija un citām – Lembergs nodrošina dāsnus līgumus par Brīvostai sniegtajiem pakalpojumiem, kuru lietderība un cena ir apšaubāma. Papildus Brīvosta ar savu finansējumu atbalsta ar tranzīta nozari nesaistītus, bet ar Lembergu un viņa vietniekiem saistītus investīciju projektus, kas pašai Brīvostai rada ievērojamus zaudējumus, un kuri nespēj samaksāt pret Brīvostu uzņemtās saistības. To vidū kompānijas Arbo, Dendrolight, kurām jau ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšēdētāja amatu pienākumu pildīšanu no Ventspils pilsētas domes, Ventspils brīvostas pārvaldes, biedrībām Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija laika posmā no 01.01.2009. līdz 31.12.2012. kopsumā algā ir saņēmis 0,978 miljonus LVL jeb vidēji LVL 20 370 mēnesī.

Ventspils politiskajai virtuvei tuvu stāvošas personas portālam BNN arī norādījušas, ka Lembergam ir svarīgi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), būtu viņa pārraudzībā, jo, iegūstot savā kontrolē VARAM, viņam būtu iespēja apturēt vēršanos pret apsūdzētu personu atrašanos valsts pārvaldē. Turklāt stresu Lembergam varētu radīt arī apstāklis, ka bijušais VARAM saimnieks Edmunds Sprūdžs ir pārsūdzējis Liepājas tiesas lēmumu lietā par Lemberga atstādināšanu no amata, un pastāv varbūtība, ka nākamās instances lēmums Ventspils baronam būs nelabvēlīgs.

102.000.102.6339


Pievienot komentāru

  1. Latvietis teica:

    Nu šīs ir viens no Straujumas kundzes pārbaudījumiem. Vai viņa spēs noturēt savu stāju un nepakļauties tādiem Lembergiem, vai tomēr atklāsies, kad viņa ir tikai kārtējais ieliknis visā šajā shēmā.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.