bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Latvijas ekonomika aug vidēji straujāk nekā Rietumeiropas, bet ienākumu līmenis tur joprojām ir augstāks. Ir svarīgi saprast atšķirību: vai mēs runājam par ienākumu līmeni vai par izmaiņu tempu. Līdz ar to Latvijas nākotne ir atkarīga no Latvijas iedzīvotāju pacietības. Un patriotisma. Nenoliedzami,» piebilst Strautiņš.

«Daži cilvēki pašreizējā situācijā izvēlēsies aizbraukt, jo tā viņi gūs augstāku dzīves līmeni tūlīt nevis pēc kaut kāda laika»

Atbildot uz jautājumu, kas varētu motivēt iedzīvotājus palikt Latvijā, Strautiņš norāda uz to, ka lielai daļai iedzīvotāju Latvijā tomēr būs augstāks statuss sabiedrībā. «Cilvēku labklājības uztveri vairāk pat nosaka nevis absolūtais ienākumu līmenis, cik viņam vispār ir kaut kā, bet relatīvais ienākumu līmenis – kādi viņa ienākumi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ir apkārt. Tāpat ir stipri liela varbūtība, ka pazudīs daļa no viņu sociālā tīkla – draugi, paziņas – tā paliks Latvijā.»

«Sagraut kaut ko var ātri, bet ar politiskiem lēmumiem uzbūvēt – tas prasa daudz ilgāku laiku»

Strautiņš uzsver, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka bagātās valstis ir turīgas tāpēc, ka tajās biznesam ir juridiskais ietvars». «Tajās savulaik ir pieņemti lēmumi par ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītībā.»

«Panākt ar kaut kādu politisku lēmumu, ka Latvijā labklājības kāpums strauji paātrinās – tas droši vien nebūs iespējams. Politiskie lēmumi – vairumā gadījumu viņiem nebūs tūlītēja ietekme,» skaidro ekonomists.

Strautiņš norāda, ka politikā gan vēlētājiem, gan politiķiem ir nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni. Viņš uzsver, ka ilgtermiņa domāšana politiskos jautājumos vispirms būtu vajadzīga no vēlētāju puses, jo «viņi jau veido pieprasījumu politiskajai elitei». Tāpat viņš uzsver: «Tomēr politiskajai elitei arī būtu jācenšas veidot ilgtermiņa domāšanu.»

Darba tirgū ir pienākuši interesantāki laiki

«Šogad algu pieaugumam vajadzētu būt lielākam nekā pagājušajā, kad jau tas nebija zems. Ap 9% tas pieaugums varētu būt. Protams, ne jau visiem. Nekad visiem algas neaug vienādi,» saka Strautiņš. Viņš skaidro: «To nosaka darba tirgus. Ekonomika sāk atdurties pret cilvēku resursu pieejamības robežu, un tad sākas vairāksolīšana starp uzņēmumiem – cilvēki tiek pārvilināti, un ir algu pieaugums. Daļa no cilvēkiem, kas citādi nestrādātu – vai nu vienkārši necer atrast darbu, vai arī viņiem tās algas nešķiet pievilcīgas – tiek «ievilkti» darba tirgū. Un ko mēs redzam? Ka nodarbinātības līmenis tiešām pieaug – ir jau virs Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas resurss [darbaspēks] noteikti nav izsmelts. Ja Latvija sasniegtu Zviedrijas līmeni, kur, manuprāt,  ir visaugstākā nodarbinātība ES, tad tie noteikti būtu papildu kādi 70 000 līdz 80 000 strādājošo.»

Strautiņš norāda, ka algu pieaugums ir galvenais faktors, kas var mainīt migrācijas bilanci. «Cilvēki aizbrauc, cilvēki atbrauc. Tur nekādi brīnumi nenotiks. Vienkārši tas, cik Latvijas darba tirgus būs pievilcīgs, tik arī cilvēku šeit vēlēsies dzīvot.»

Strautiņš paredz, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs pietiekami liela pacietība, tad šeit nākotnē droši vien būs lielāka imigrācija no citām valstīm. «Ja paskatās uz pasauli kopumā, tad lielākoties cilvēkiem nav tādas vides kā pie mums. Ar tādu infrastruktūru, dzīvojamo telpu – puslīdz modernu – un ar pietiekami spēcīgām ražošanas tradīcijām.»

«Tikko Twitter izlasīju – cilvēks pamanījis pirmo taksometra šoferi no Nigērijas Rīgā,» piebilst ekonomists.

«Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā»

«Īrija un vēl citas valstis tajā galā ir jau pie pasaules tehnoloģisko iespēju robežas. Respektīvi, tās labākās tehnoloģijas, kādas pasaulē ir, tur vairāk vai mazāk jau tiek izmantotas. Latvijā tas vēl nav. Līdz ar to ir iespējams celt ienākumu līmeni, pārņemot tehnoloģijas, kas ir vieglāks process nekā tehnoloģiju radīšana,» skaidro Strautiņš.

Viņš turpina: «Līdz ar to Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā, kas nozīmē, ka algu attiecība noteikti mainīsies.»

Runājot par šo gadu ekonomikā, Strautiņš uzskata, ka tas neizskatās slikti. «Ja mēs paskatāmies uz ražošanas un mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajos divos mēnešos gada griezumā, tad tur redzams, ka Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps ir virs 5%. Līdz ar to, pat ja mēs «piebremzējamies» gada otrajā pusē, vienalga tie 4% ir visnotaļ reāli.»

«IKP pieaugums naudas izteiksmē ir plus divi miljardi eiro gadā. Tātad šogad varētu IKP būt par diviem vai drusku mazāk nekā diviem miljardiem eiro lielāks nekā iepriekšējā gadā.»

Vaicāts par to, kas veicina Latvijas izaugsmi, Strautiņš atbild: «Ja skatāmies uz labklājības pieauguma virzītājiem tuvākajā nākotnē, tad tās ir nozares, kas Latvijā ir sasniegušas pietiekami augstu attīstības līmeni un kuru daļa ekonomikā ir pietiekami liela. Tās ir nozares, kas katru gadu var «pieražot» zināmu naudas daudzumu. Programmēšanas nozare, mašīnbūve, klasiskā vērtība kokapstrāde – šīs nozares katru gadu papildus dod vairākus desmitus miljonu pieaugoša eksporta veidā. Pie labvēlīgiem apstākļiem tas var būt arī simtos miljonu eiro. Papildus. Tā ka izmaiņu temps ekonomikā ir straujš.»

Tikmēr jautāts par to, kāda būs situācija ar eksportu, ja tranzītbizness «saies grīstē», Strautiņš atbild: «Tranzīts (dzelzceļa un ostu pakalpojumi) pērn bija 4–5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kaut kas iet uz augšu, kaut kas iet uz leju, tā ir vienmēr.»

Jāatzīmē, ka Inga Antāne, biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente, aprīļa sākumā teica, ka četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%, savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014.gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro, un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

Antāne to komentē: «Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem – 80 tūkstošiem cilvēku. Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju.»

«Abām banku sektora daļām ir pilnīgi atšķirīgs liktenis!»

«Protams, tam, kas ir noticis ar nerezidentu banku sektorā, būs kaut kāda negatīva, tūlītēja ietekme uz ekonomikas pieaugumu,» komentē Strautiņš.

«Latvijā banku sektorā ir divas daļas, kas ir stipri nošķirtas, un abām šīm daļām šobrīd ir pilnīgi atšķirīgs liktenis. Ja runājam par to banku sektora daļu, kas galvenokārt apkalpo Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus, tur viss ir mierīgi. Līdz ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu pieaugumu arī noguldījumu apjoms turpina pieaugt. Tā kā ekonomika aug, tad ir arī lielāks maksājumu apjoms, kas, protams, bankām ir papildu darbs, bet arī papildu ienākumu avots,» skaidro ekonomists.

«Savukārt tās bankas, kuras galvenokārt strādā ar citu valstu iedzīvotājiem, kas eksportē pakalpojumus, acīmredzot tur notiek apjomu samazināšanās, kas parādās arī depozītu statistikā. Nu par pašu lielāko [ABLV Bank] mēs zinām, tā ir pārtraukusi darbību.»

Strautiņš paredz, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka darbības apjoms nerezidentu apkalpošanā samazināsies». «Iespējams, kāda no bankām var labprātīgi izlemt sašaurināt darbību, specializējoties kādā jomā. Es nelietotu vārdus, ka ir gaidāms kaut kāds krahs. Ir gaidāmas izmaiņas tajā banku sektora pusē, bet es ceru, ka šīs bankas spēs to procesu novadīt pakāpeniski.»

Jāpiebilst, ka intervija ar Luminor ekonomistu norisinājās pirms nedēļas un šobrīd viņa prognozes ir apstiprinājušās. Jau ziņots, ka Danske Bank nolēmusi pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Baltijas valstīs. Tāpat minētā banka nolēmusi koncentrēties uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem. Danske Bank arī solījusi, ka pārejas process būšot pakāpenisks.

«Nerezidentu bankas kādu brīdi izcili labi pelnīja. Mēs tik labi nepelnījām. Palaidām iespēju garām kaut ko nopelnīt, bet šobrīd tas attaisnojas tādā ziņā, ka nav šo reputācijas risku un vispār visu tirgus struktūras pārmaiņu risku,» stāsta Strautiņš.

«Viena joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies uz Eiropas fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Jautāts par to, kas būtu jādara 13.Saeimai, Strautiņš vēlreiz uzsver: «Viens, kas man nāk uzreiz prātā, ir zinātnes finansējums. Joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies gan uz Eiropas, gan Baltijas kaimiņu fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Viņš turpina: «Daļēji šie ir arī uzņēmumu lēmumi. Tie varētu vairāk ieguldīt izpētē un attīstībā, tādējādi ieguldot savā nākotnē. Tādēļ pavisam noteikti ir vajadzīgs lielāks valsts finansējums zinātnei, lai būtu vispārējā zinātnes bāze, zinātnes infrastruktūra, uz kuras pamata jau tālāk var attīstīties pielietojumā.»

«Šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi»

Kopumā Strautiņš skatās pozitīvi un ar cerību uz nākotni: «Var teikt, ka izglītība nav perfekta, bet vispārējā vidējā izglītībā notiek pārmaiņas skolu tīklā – racionalizācija. Pat šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi. Gaidīšanas laiki samazinās, kaut kāda pašattīrīšanās notiek.»


Pievienot komentāru

  1. zita teica:

    Kā tad ! dzīvot vai eksistēt?Luminora priekštecis RK atsavināja ietaupījumus
    – es gribu dzīvot, ne salīdzināt,te – LR
    – domāšana klibo, kopš ES un Co pārvalda
    – nodokļu mainīgā politika visus IKP saskalda gabalos
    – robežas ir robežas, arī kara laikā cilvēki darbojas, tas nav arguments
    – transports un loģistika lielākoties pieder citiem
    – banku sektorā mierīgi – kad pienāks nākamā specializācija, tad kļūs redzams
    – izcili labi pelnīt grib visi , tikai ko tas rāda, cilvēks- dažu izredzēto peļņas avots
    cerību uz nākotni dod darbs, ne solījumi+ runas

  2. Piktā pilsone teica:

    Tālajā 2002-2004 mana paziņa vaigus piepūtus stāstīja – tik daži gadi pēc iestāšanās un dzīvosim kā viņi, pēcāk politiķi to pašu skandēja. Es neticēju, jo biju Rietumvalstīs bijusi, pat kolēģi R birojos bija citādi. Ir 2018. Nav R aizskrējuši aulekšiem, mēs vēl esam gaismas gada attālumā no 1995. gada Vācijas u.c. Paciesties? Varbūt. Bet kā vārdā?

  3. Andrievs teica:

    Zita, protams,ka domāšana klibos, ja ar vienu kāju ES, bet otru RU.

  4. te teica:

    Mums nekad nesasniegt normālu līmeni,tāpē ka…tas jau tautai tā ir zināms…

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministrs: Latvijā nepieciešama jauna mājokļu politika

Latvijā ir nepieciešama jauna mājokļu politika, norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš stāsta, ka lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēts padomju laikos, tāpēc patlaban tiek aktualizēta virkne ar mājokļu politiku saistītu jautājumu, tostarp par māju slikto stāvokli, drūpošiem balkoniem utt.