bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Latvijas ekonomika aug vidēji straujāk nekā Rietumeiropas, bet ienākumu līmenis tur joprojām ir augstāks. Ir svarīgi saprast atšķirību: vai mēs runājam par ienākumu līmeni vai par izmaiņu tempu. Līdz ar to Latvijas nākotne ir atkarīga no Latvijas iedzīvotāju pacietības. Un patriotisma. Nenoliedzami,» piebilst Strautiņš.

«Daži cilvēki pašreizējā situācijā izvēlēsies aizbraukt, jo tā viņi gūs augstāku dzīves līmeni tūlīt nevis pēc kaut kāda laika»

Atbildot uz jautājumu, kas varētu motivēt iedzīvotājus palikt Latvijā, Strautiņš norāda uz to, ka lielai daļai iedzīvotāju Latvijā tomēr būs augstāks statuss sabiedrībā. «Cilvēku labklājības uztveri vairāk pat nosaka nevis absolūtais ienākumu līmenis, cik viņam vispār ir kaut kā, bet relatīvais ienākumu līmenis – kādi viņa ienākumi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ir apkārt. Tāpat ir stipri liela varbūtība, ka pazudīs daļa no viņu sociālā tīkla – draugi, paziņas – tā paliks Latvijā.»

«Sagraut kaut ko var ātri, bet ar politiskiem lēmumiem uzbūvēt – tas prasa daudz ilgāku laiku»

Strautiņš uzsver, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka bagātās valstis ir turīgas tāpēc, ka tajās biznesam ir juridiskais ietvars». «Tajās savulaik ir pieņemti lēmumi par ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītībā.»

«Panākt ar kaut kādu politisku lēmumu, ka Latvijā labklājības kāpums strauji paātrinās – tas droši vien nebūs iespējams. Politiskie lēmumi – vairumā gadījumu viņiem nebūs tūlītēja ietekme,» skaidro ekonomists.

Strautiņš norāda, ka politikā gan vēlētājiem, gan politiķiem ir nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni. Viņš uzsver, ka ilgtermiņa domāšana politiskos jautājumos vispirms būtu vajadzīga no vēlētāju puses, jo «viņi jau veido pieprasījumu politiskajai elitei». Tāpat viņš uzsver: «Tomēr politiskajai elitei arī būtu jācenšas veidot ilgtermiņa domāšanu.»

Darba tirgū ir pienākuši interesantāki laiki

«Šogad algu pieaugumam vajadzētu būt lielākam nekā pagājušajā, kad jau tas nebija zems. Ap 9% tas pieaugums varētu būt. Protams, ne jau visiem. Nekad visiem algas neaug vienādi,» saka Strautiņš. Viņš skaidro: «To nosaka darba tirgus. Ekonomika sāk atdurties pret cilvēku resursu pieejamības robežu, un tad sākas vairāksolīšana starp uzņēmumiem – cilvēki tiek pārvilināti, un ir algu pieaugums. Daļa no cilvēkiem, kas citādi nestrādātu – vai nu vienkārši necer atrast darbu, vai arī viņiem tās algas nešķiet pievilcīgas – tiek «ievilkti» darba tirgū. Un ko mēs redzam? Ka nodarbinātības līmenis tiešām pieaug – ir jau virs Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas resurss [darbaspēks] noteikti nav izsmelts. Ja Latvija sasniegtu Zviedrijas līmeni, kur, manuprāt,  ir visaugstākā nodarbinātība ES, tad tie noteikti būtu papildu kādi 70 000 līdz 80 000 strādājošo.»

Strautiņš norāda, ka algu pieaugums ir galvenais faktors, kas var mainīt migrācijas bilanci. «Cilvēki aizbrauc, cilvēki atbrauc. Tur nekādi brīnumi nenotiks. Vienkārši tas, cik Latvijas darba tirgus būs pievilcīgs, tik arī cilvēku šeit vēlēsies dzīvot.»

Strautiņš paredz, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs pietiekami liela pacietība, tad šeit nākotnē droši vien būs lielāka imigrācija no citām valstīm. «Ja paskatās uz pasauli kopumā, tad lielākoties cilvēkiem nav tādas vides kā pie mums. Ar tādu infrastruktūru, dzīvojamo telpu – puslīdz modernu – un ar pietiekami spēcīgām ražošanas tradīcijām.»

«Tikko Twitter izlasīju – cilvēks pamanījis pirmo taksometra šoferi no Nigērijas Rīgā,» piebilst ekonomists.

«Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā»

«Īrija un vēl citas valstis tajā galā ir jau pie pasaules tehnoloģisko iespēju robežas. Respektīvi, tās labākās tehnoloģijas, kādas pasaulē ir, tur vairāk vai mazāk jau tiek izmantotas. Latvijā tas vēl nav. Līdz ar to ir iespējams celt ienākumu līmeni, pārņemot tehnoloģijas, kas ir vieglāks process nekā tehnoloģiju radīšana,» skaidro Strautiņš.

Viņš turpina: «Līdz ar to Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā, kas nozīmē, ka algu attiecība noteikti mainīsies.»

Runājot par šo gadu ekonomikā, Strautiņš uzskata, ka tas neizskatās slikti. «Ja mēs paskatāmies uz ražošanas un mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajos divos mēnešos gada griezumā, tad tur redzams, ka Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps ir virs 5%. Līdz ar to, pat ja mēs «piebremzējamies» gada otrajā pusē, vienalga tie 4% ir visnotaļ reāli.»

«IKP pieaugums naudas izteiksmē ir plus divi miljardi eiro gadā. Tātad šogad varētu IKP būt par diviem vai drusku mazāk nekā diviem miljardiem eiro lielāks nekā iepriekšējā gadā.»

Vaicāts par to, kas veicina Latvijas izaugsmi, Strautiņš atbild: «Ja skatāmies uz labklājības pieauguma virzītājiem tuvākajā nākotnē, tad tās ir nozares, kas Latvijā ir sasniegušas pietiekami augstu attīstības līmeni un kuru daļa ekonomikā ir pietiekami liela. Tās ir nozares, kas katru gadu var «pieražot» zināmu naudas daudzumu. Programmēšanas nozare, mašīnbūve, klasiskā vērtība kokapstrāde – šīs nozares katru gadu papildus dod vairākus desmitus miljonu pieaugoša eksporta veidā. Pie labvēlīgiem apstākļiem tas var būt arī simtos miljonu eiro. Papildus. Tā ka izmaiņu temps ekonomikā ir straujš.»

Tikmēr jautāts par to, kāda būs situācija ar eksportu, ja tranzītbizness «saies grīstē», Strautiņš atbild: «Tranzīts (dzelzceļa un ostu pakalpojumi) pērn bija 4–5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kaut kas iet uz augšu, kaut kas iet uz leju, tā ir vienmēr.»

Jāatzīmē, ka Inga Antāne, biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente, aprīļa sākumā teica, ka četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%, savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014.gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro, un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

Antāne to komentē: «Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem – 80 tūkstošiem cilvēku. Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju.»

«Abām banku sektora daļām ir pilnīgi atšķirīgs liktenis!»

«Protams, tam, kas ir noticis ar nerezidentu banku sektorā, būs kaut kāda negatīva, tūlītēja ietekme uz ekonomikas pieaugumu,» komentē Strautiņš.

«Latvijā banku sektorā ir divas daļas, kas ir stipri nošķirtas, un abām šīm daļām šobrīd ir pilnīgi atšķirīgs liktenis. Ja runājam par to banku sektora daļu, kas galvenokārt apkalpo Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus, tur viss ir mierīgi. Līdz ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu pieaugumu arī noguldījumu apjoms turpina pieaugt. Tā kā ekonomika aug, tad ir arī lielāks maksājumu apjoms, kas, protams, bankām ir papildu darbs, bet arī papildu ienākumu avots,» skaidro ekonomists.

«Savukārt tās bankas, kuras galvenokārt strādā ar citu valstu iedzīvotājiem, kas eksportē pakalpojumus, acīmredzot tur notiek apjomu samazināšanās, kas parādās arī depozītu statistikā. Nu par pašu lielāko [ABLV Bank] mēs zinām, tā ir pārtraukusi darbību.»

Strautiņš paredz, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka darbības apjoms nerezidentu apkalpošanā samazināsies». «Iespējams, kāda no bankām var labprātīgi izlemt sašaurināt darbību, specializējoties kādā jomā. Es nelietotu vārdus, ka ir gaidāms kaut kāds krahs. Ir gaidāmas izmaiņas tajā banku sektora pusē, bet es ceru, ka šīs bankas spēs to procesu novadīt pakāpeniski.»

Jāpiebilst, ka intervija ar Luminor ekonomistu norisinājās pirms nedēļas un šobrīd viņa prognozes ir apstiprinājušās. Jau ziņots, ka Danske Bank nolēmusi pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Baltijas valstīs. Tāpat minētā banka nolēmusi koncentrēties uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem. Danske Bank arī solījusi, ka pārejas process būšot pakāpenisks.

«Nerezidentu bankas kādu brīdi izcili labi pelnīja. Mēs tik labi nepelnījām. Palaidām iespēju garām kaut ko nopelnīt, bet šobrīd tas attaisnojas tādā ziņā, ka nav šo reputācijas risku un vispār visu tirgus struktūras pārmaiņu risku,» stāsta Strautiņš.

«Viena joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies uz Eiropas fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Jautāts par to, kas būtu jādara 13.Saeimai, Strautiņš vēlreiz uzsver: «Viens, kas man nāk uzreiz prātā, ir zinātnes finansējums. Joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies gan uz Eiropas, gan Baltijas kaimiņu fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Viņš turpina: «Daļēji šie ir arī uzņēmumu lēmumi. Tie varētu vairāk ieguldīt izpētē un attīstībā, tādējādi ieguldot savā nākotnē. Tādēļ pavisam noteikti ir vajadzīgs lielāks valsts finansējums zinātnei, lai būtu vispārējā zinātnes bāze, zinātnes infrastruktūra, uz kuras pamata jau tālāk var attīstīties pielietojumā.»

«Šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi»

Kopumā Strautiņš skatās pozitīvi un ar cerību uz nākotni: «Var teikt, ka izglītība nav perfekta, bet vispārējā vidējā izglītībā notiek pārmaiņas skolu tīklā – racionalizācija. Pat šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi. Gaidīšanas laiki samazinās, kaut kāda pašattīrīšanās notiek.»


Pievienot komentāru

  1. zita teica:

    Kā tad ! dzīvot vai eksistēt?Luminora priekštecis RK atsavināja ietaupījumus
    – es gribu dzīvot, ne salīdzināt,te – LR
    – domāšana klibo, kopš ES un Co pārvalda
    – nodokļu mainīgā politika visus IKP saskalda gabalos
    – robežas ir robežas, arī kara laikā cilvēki darbojas, tas nav arguments
    – transports un loģistika lielākoties pieder citiem
    – banku sektorā mierīgi – kad pienāks nākamā specializācija, tad kļūs redzams
    – izcili labi pelnīt grib visi , tikai ko tas rāda, cilvēks- dažu izredzēto peļņas avots
    cerību uz nākotni dod darbs, ne solījumi+ runas

  2. Piktā pilsone teica:

    Tālajā 2002-2004 mana paziņa vaigus piepūtus stāstīja – tik daži gadi pēc iestāšanās un dzīvosim kā viņi, pēcāk politiķi to pašu skandēja. Es neticēju, jo biju Rietumvalstīs bijusi, pat kolēģi R birojos bija citādi. Ir 2018. Nav R aizskrējuši aulekšiem, mēs vēl esam gaismas gada attālumā no 1995. gada Vācijas u.c. Paciesties? Varbūt. Bet kā vārdā?

  3. Andrievs teica:

    Zita, protams,ka domāšana klibos, ja ar vienu kāju ES, bet otru RU.

  4. te teica:

    Mums nekad nesasniegt normālu līmeni,tāpē ka…tas jau tautai tā ir zināms…

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->