bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Latvijas ekonomika aug vidēji straujāk nekā Rietumeiropas, bet ienākumu līmenis tur joprojām ir augstāks. Ir svarīgi saprast atšķirību: vai mēs runājam par ienākumu līmeni vai par izmaiņu tempu. Līdz ar to Latvijas nākotne ir atkarīga no Latvijas iedzīvotāju pacietības. Un patriotisma. Nenoliedzami,» piebilst Strautiņš.

«Daži cilvēki pašreizējā situācijā izvēlēsies aizbraukt, jo tā viņi gūs augstāku dzīves līmeni tūlīt nevis pēc kaut kāda laika»

Atbildot uz jautājumu, kas varētu motivēt iedzīvotājus palikt Latvijā, Strautiņš norāda uz to, ka lielai daļai iedzīvotāju Latvijā tomēr būs augstāks statuss sabiedrībā. «Cilvēku labklājības uztveri vairāk pat nosaka nevis absolūtais ienākumu līmenis, cik viņam vispār ir kaut kā, bet relatīvais ienākumu līmenis – kādi viņa ienākumi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ir apkārt. Tāpat ir stipri liela varbūtība, ka pazudīs daļa no viņu sociālā tīkla – draugi, paziņas – tā paliks Latvijā.»

«Sagraut kaut ko var ātri, bet ar politiskiem lēmumiem uzbūvēt – tas prasa daudz ilgāku laiku»

Strautiņš uzsver, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka bagātās valstis ir turīgas tāpēc, ka tajās biznesam ir juridiskais ietvars». «Tajās savulaik ir pieņemti lēmumi par ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītībā.»

«Panākt ar kaut kādu politisku lēmumu, ka Latvijā labklājības kāpums strauji paātrinās – tas droši vien nebūs iespējams. Politiskie lēmumi – vairumā gadījumu viņiem nebūs tūlītēja ietekme,» skaidro ekonomists.

Strautiņš norāda, ka politikā gan vēlētājiem, gan politiķiem ir nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni. Viņš uzsver, ka ilgtermiņa domāšana politiskos jautājumos vispirms būtu vajadzīga no vēlētāju puses, jo «viņi jau veido pieprasījumu politiskajai elitei». Tāpat viņš uzsver: «Tomēr politiskajai elitei arī būtu jācenšas veidot ilgtermiņa domāšanu.»

Darba tirgū ir pienākuši interesantāki laiki

«Šogad algu pieaugumam vajadzētu būt lielākam nekā pagājušajā, kad jau tas nebija zems. Ap 9% tas pieaugums varētu būt. Protams, ne jau visiem. Nekad visiem algas neaug vienādi,» saka Strautiņš. Viņš skaidro: «To nosaka darba tirgus. Ekonomika sāk atdurties pret cilvēku resursu pieejamības robežu, un tad sākas vairāksolīšana starp uzņēmumiem – cilvēki tiek pārvilināti, un ir algu pieaugums. Daļa no cilvēkiem, kas citādi nestrādātu – vai nu vienkārši necer atrast darbu, vai arī viņiem tās algas nešķiet pievilcīgas – tiek «ievilkti» darba tirgū. Un ko mēs redzam? Ka nodarbinātības līmenis tiešām pieaug – ir jau virs Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas resurss [darbaspēks] noteikti nav izsmelts. Ja Latvija sasniegtu Zviedrijas līmeni, kur, manuprāt,  ir visaugstākā nodarbinātība ES, tad tie noteikti būtu papildu kādi 70 000 līdz 80 000 strādājošo.»

Strautiņš norāda, ka algu pieaugums ir galvenais faktors, kas var mainīt migrācijas bilanci. «Cilvēki aizbrauc, cilvēki atbrauc. Tur nekādi brīnumi nenotiks. Vienkārši tas, cik Latvijas darba tirgus būs pievilcīgs, tik arī cilvēku šeit vēlēsies dzīvot.»

Strautiņš paredz, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs pietiekami liela pacietība, tad šeit nākotnē droši vien būs lielāka imigrācija no citām valstīm. «Ja paskatās uz pasauli kopumā, tad lielākoties cilvēkiem nav tādas vides kā pie mums. Ar tādu infrastruktūru, dzīvojamo telpu – puslīdz modernu – un ar pietiekami spēcīgām ražošanas tradīcijām.»

«Tikko Twitter izlasīju – cilvēks pamanījis pirmo taksometra šoferi no Nigērijas Rīgā,» piebilst ekonomists.

«Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā»

«Īrija un vēl citas valstis tajā galā ir jau pie pasaules tehnoloģisko iespēju robežas. Respektīvi, tās labākās tehnoloģijas, kādas pasaulē ir, tur vairāk vai mazāk jau tiek izmantotas. Latvijā tas vēl nav. Līdz ar to ir iespējams celt ienākumu līmeni, pārņemot tehnoloģijas, kas ir vieglāks process nekā tehnoloģiju radīšana,» skaidro Strautiņš.

Viņš turpina: «Līdz ar to Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā, kas nozīmē, ka algu attiecība noteikti mainīsies.»

Runājot par šo gadu ekonomikā, Strautiņš uzskata, ka tas neizskatās slikti. «Ja mēs paskatāmies uz ražošanas un mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajos divos mēnešos gada griezumā, tad tur redzams, ka Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps ir virs 5%. Līdz ar to, pat ja mēs «piebremzējamies» gada otrajā pusē, vienalga tie 4% ir visnotaļ reāli.»

«IKP pieaugums naudas izteiksmē ir plus divi miljardi eiro gadā. Tātad šogad varētu IKP būt par diviem vai drusku mazāk nekā diviem miljardiem eiro lielāks nekā iepriekšējā gadā.»

Vaicāts par to, kas veicina Latvijas izaugsmi, Strautiņš atbild: «Ja skatāmies uz labklājības pieauguma virzītājiem tuvākajā nākotnē, tad tās ir nozares, kas Latvijā ir sasniegušas pietiekami augstu attīstības līmeni un kuru daļa ekonomikā ir pietiekami liela. Tās ir nozares, kas katru gadu var «pieražot» zināmu naudas daudzumu. Programmēšanas nozare, mašīnbūve, klasiskā vērtība kokapstrāde – šīs nozares katru gadu papildus dod vairākus desmitus miljonu pieaugoša eksporta veidā. Pie labvēlīgiem apstākļiem tas var būt arī simtos miljonu eiro. Papildus. Tā ka izmaiņu temps ekonomikā ir straujš.»

Tikmēr jautāts par to, kāda būs situācija ar eksportu, ja tranzītbizness «saies grīstē», Strautiņš atbild: «Tranzīts (dzelzceļa un ostu pakalpojumi) pērn bija 4–5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kaut kas iet uz augšu, kaut kas iet uz leju, tā ir vienmēr.»

Jāatzīmē, ka Inga Antāne, biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente, aprīļa sākumā teica, ka četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%, savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014.gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro, un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

Antāne to komentē: «Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem – 80 tūkstošiem cilvēku. Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju.»

«Abām banku sektora daļām ir pilnīgi atšķirīgs liktenis!»

«Protams, tam, kas ir noticis ar nerezidentu banku sektorā, būs kaut kāda negatīva, tūlītēja ietekme uz ekonomikas pieaugumu,» komentē Strautiņš.

«Latvijā banku sektorā ir divas daļas, kas ir stipri nošķirtas, un abām šīm daļām šobrīd ir pilnīgi atšķirīgs liktenis. Ja runājam par to banku sektora daļu, kas galvenokārt apkalpo Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus, tur viss ir mierīgi. Līdz ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu pieaugumu arī noguldījumu apjoms turpina pieaugt. Tā kā ekonomika aug, tad ir arī lielāks maksājumu apjoms, kas, protams, bankām ir papildu darbs, bet arī papildu ienākumu avots,» skaidro ekonomists.

«Savukārt tās bankas, kuras galvenokārt strādā ar citu valstu iedzīvotājiem, kas eksportē pakalpojumus, acīmredzot tur notiek apjomu samazināšanās, kas parādās arī depozītu statistikā. Nu par pašu lielāko [ABLV Bank] mēs zinām, tā ir pārtraukusi darbību.»

Strautiņš paredz, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka darbības apjoms nerezidentu apkalpošanā samazināsies». «Iespējams, kāda no bankām var labprātīgi izlemt sašaurināt darbību, specializējoties kādā jomā. Es nelietotu vārdus, ka ir gaidāms kaut kāds krahs. Ir gaidāmas izmaiņas tajā banku sektora pusē, bet es ceru, ka šīs bankas spēs to procesu novadīt pakāpeniski.»

Jāpiebilst, ka intervija ar Luminor ekonomistu norisinājās pirms nedēļas un šobrīd viņa prognozes ir apstiprinājušās. Jau ziņots, ka Danske Bank nolēmusi pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Baltijas valstīs. Tāpat minētā banka nolēmusi koncentrēties uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem. Danske Bank arī solījusi, ka pārejas process būšot pakāpenisks.

«Nerezidentu bankas kādu brīdi izcili labi pelnīja. Mēs tik labi nepelnījām. Palaidām iespēju garām kaut ko nopelnīt, bet šobrīd tas attaisnojas tādā ziņā, ka nav šo reputācijas risku un vispār visu tirgus struktūras pārmaiņu risku,» stāsta Strautiņš.

«Viena joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies uz Eiropas fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Jautāts par to, kas būtu jādara 13.Saeimai, Strautiņš vēlreiz uzsver: «Viens, kas man nāk uzreiz prātā, ir zinātnes finansējums. Joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies gan uz Eiropas, gan Baltijas kaimiņu fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Viņš turpina: «Daļēji šie ir arī uzņēmumu lēmumi. Tie varētu vairāk ieguldīt izpētē un attīstībā, tādējādi ieguldot savā nākotnē. Tādēļ pavisam noteikti ir vajadzīgs lielāks valsts finansējums zinātnei, lai būtu vispārējā zinātnes bāze, zinātnes infrastruktūra, uz kuras pamata jau tālāk var attīstīties pielietojumā.»

«Šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi»

Kopumā Strautiņš skatās pozitīvi un ar cerību uz nākotni: «Var teikt, ka izglītība nav perfekta, bet vispārējā vidējā izglītībā notiek pārmaiņas skolu tīklā – racionalizācija. Pat šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi. Gaidīšanas laiki samazinās, kaut kāda pašattīrīšanās notiek.»


Pievienot komentāru

  1. zita teica:

    Kā tad ! dzīvot vai eksistēt?Luminora priekštecis RK atsavināja ietaupījumus
    – es gribu dzīvot, ne salīdzināt,te – LR
    – domāšana klibo, kopš ES un Co pārvalda
    – nodokļu mainīgā politika visus IKP saskalda gabalos
    – robežas ir robežas, arī kara laikā cilvēki darbojas, tas nav arguments
    – transports un loģistika lielākoties pieder citiem
    – banku sektorā mierīgi – kad pienāks nākamā specializācija, tad kļūs redzams
    – izcili labi pelnīt grib visi , tikai ko tas rāda, cilvēks- dažu izredzēto peļņas avots
    cerību uz nākotni dod darbs, ne solījumi+ runas

  2. Piktā pilsone teica:

    Tālajā 2002-2004 mana paziņa vaigus piepūtus stāstīja – tik daži gadi pēc iestāšanās un dzīvosim kā viņi, pēcāk politiķi to pašu skandēja. Es neticēju, jo biju Rietumvalstīs bijusi, pat kolēģi R birojos bija citādi. Ir 2018. Nav R aizskrējuši aulekšiem, mēs vēl esam gaismas gada attālumā no 1995. gada Vācijas u.c. Paciesties? Varbūt. Bet kā vārdā?

  3. Andrievs teica:

    Zita, protams,ka domāšana klibos, ja ar vienu kāju ES, bet otru RU.

  4. te teica:

    Mums nekad nesasniegt normālu līmeni,tāpē ka…tas jau tautai tā ir zināms…

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.