bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 18.08.2018 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
LatviaLatvija

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Latvijas ekonomika aug vidēji straujāk nekā Rietumeiropas, bet ienākumu līmenis tur joprojām ir augstāks. Ir svarīgi saprast atšķirību: vai mēs runājam par ienākumu līmeni vai par izmaiņu tempu. Līdz ar to Latvijas nākotne ir atkarīga no Latvijas iedzīvotāju pacietības. Un patriotisma. Nenoliedzami,» piebilst Strautiņš.

«Daži cilvēki pašreizējā situācijā izvēlēsies aizbraukt, jo tā viņi gūs augstāku dzīves līmeni tūlīt nevis pēc kaut kāda laika»

Atbildot uz jautājumu, kas varētu motivēt iedzīvotājus palikt Latvijā, Strautiņš norāda uz to, ka lielai daļai iedzīvotāju Latvijā tomēr būs augstāks statuss sabiedrībā. «Cilvēku labklājības uztveri vairāk pat nosaka nevis absolūtais ienākumu līmenis, cik viņam vispār ir kaut kā, bet relatīvais ienākumu līmenis – kādi viņa ienākumi, salīdzinot ar cilvēkiem, kas ir apkārt. Tāpat ir stipri liela varbūtība, ka pazudīs daļa no viņu sociālā tīkla – draugi, paziņas – tā paliks Latvijā.»

«Sagraut kaut ko var ātri, bet ar politiskiem lēmumiem uzbūvēt – tas prasa daudz ilgāku laiku»

Strautiņš uzsver, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka bagātās valstis ir turīgas tāpēc, ka tajās biznesam ir juridiskais ietvars». «Tajās savulaik ir pieņemti lēmumi par ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītībā.»

«Panākt ar kaut kādu politisku lēmumu, ka Latvijā labklājības kāpums strauji paātrinās – tas droši vien nebūs iespējams. Politiskie lēmumi – vairumā gadījumu viņiem nebūs tūlītēja ietekme,» skaidro ekonomists.

Strautiņš norāda, ka politikā gan vēlētājiem, gan politiķiem ir nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni. Viņš uzsver, ka ilgtermiņa domāšana politiskos jautājumos vispirms būtu vajadzīga no vēlētāju puses, jo «viņi jau veido pieprasījumu politiskajai elitei». Tāpat viņš uzsver: «Tomēr politiskajai elitei arī būtu jācenšas veidot ilgtermiņa domāšanu.»

Darba tirgū ir pienākuši interesantāki laiki

«Šogad algu pieaugumam vajadzētu būt lielākam nekā pagājušajā, kad jau tas nebija zems. Ap 9% tas pieaugums varētu būt. Protams, ne jau visiem. Nekad visiem algas neaug vienādi,» saka Strautiņš. Viņš skaidro: «To nosaka darba tirgus. Ekonomika sāk atdurties pret cilvēku resursu pieejamības robežu, un tad sākas vairāksolīšana starp uzņēmumiem – cilvēki tiek pārvilināti, un ir algu pieaugums. Daļa no cilvēkiem, kas citādi nestrādātu – vai nu vienkārši necer atrast darbu, vai arī viņiem tās algas nešķiet pievilcīgas – tiek «ievilkti» darba tirgū. Un ko mēs redzam? Ka nodarbinātības līmenis tiešām pieaug – ir jau virs Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas resurss [darbaspēks] noteikti nav izsmelts. Ja Latvija sasniegtu Zviedrijas līmeni, kur, manuprāt,  ir visaugstākā nodarbinātība ES, tad tie noteikti būtu papildu kādi 70 000 līdz 80 000 strādājošo.»

Strautiņš norāda, ka algu pieaugums ir galvenais faktors, kas var mainīt migrācijas bilanci. «Cilvēki aizbrauc, cilvēki atbrauc. Tur nekādi brīnumi nenotiks. Vienkārši tas, cik Latvijas darba tirgus būs pievilcīgs, tik arī cilvēku šeit vēlēsies dzīvot.»

Strautiņš paredz, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs pietiekami liela pacietība, tad šeit nākotnē droši vien būs lielāka imigrācija no citām valstīm. «Ja paskatās uz pasauli kopumā, tad lielākoties cilvēkiem nav tādas vides kā pie mums. Ar tādu infrastruktūru, dzīvojamo telpu – puslīdz modernu – un ar pietiekami spēcīgām ražošanas tradīcijām.»

«Tikko Twitter izlasīju – cilvēks pamanījis pirmo taksometra šoferi no Nigērijas Rīgā,» piebilst ekonomists.

«Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā»

«Īrija un vēl citas valstis tajā galā ir jau pie pasaules tehnoloģisko iespēju robežas. Respektīvi, tās labākās tehnoloģijas, kādas pasaulē ir, tur vairāk vai mazāk jau tiek izmantotas. Latvijā tas vēl nav. Līdz ar to ir iespējams celt ienākumu līmeni, pārņemot tehnoloģijas, kas ir vieglāks process nekā tehnoloģiju radīšana,» skaidro Strautiņš.

Viņš turpina: «Līdz ar to Latvijā uzņēmumiem būs iespēja celt algas straujāk nekā tas būs iespējams Īrijā vai Vācijā, kas nozīmē, ka algu attiecība noteikti mainīsies.»

Runājot par šo gadu ekonomikā, Strautiņš uzskata, ka tas neizskatās slikti. «Ja mēs paskatāmies uz ražošanas un mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajos divos mēnešos gada griezumā, tad tur redzams, ka Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps ir virs 5%. Līdz ar to, pat ja mēs «piebremzējamies» gada otrajā pusē, vienalga tie 4% ir visnotaļ reāli.»

«IKP pieaugums naudas izteiksmē ir plus divi miljardi eiro gadā. Tātad šogad varētu IKP būt par diviem vai drusku mazāk nekā diviem miljardiem eiro lielāks nekā iepriekšējā gadā.»

Vaicāts par to, kas veicina Latvijas izaugsmi, Strautiņš atbild: «Ja skatāmies uz labklājības pieauguma virzītājiem tuvākajā nākotnē, tad tās ir nozares, kas Latvijā ir sasniegušas pietiekami augstu attīstības līmeni un kuru daļa ekonomikā ir pietiekami liela. Tās ir nozares, kas katru gadu var «pieražot» zināmu naudas daudzumu. Programmēšanas nozare, mašīnbūve, klasiskā vērtība kokapstrāde – šīs nozares katru gadu papildus dod vairākus desmitus miljonu pieaugoša eksporta veidā. Pie labvēlīgiem apstākļiem tas var būt arī simtos miljonu eiro. Papildus. Tā ka izmaiņu temps ekonomikā ir straujš.»

Tikmēr jautāts par to, kāda būs situācija ar eksportu, ja tranzītbizness «saies grīstē», Strautiņš atbild: «Tranzīts (dzelzceļa un ostu pakalpojumi) pērn bija 4–5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kaut kas iet uz augšu, kaut kas iet uz leju, tā ir vienmēr.»

Jāatzīmē, ka Inga Antāne, biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente, aprīļa sākumā teica, ka četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%, savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014.gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro, un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

Antāne to komentē: «Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem – 80 tūkstošiem cilvēku. Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju.»

«Abām banku sektora daļām ir pilnīgi atšķirīgs liktenis!»

«Protams, tam, kas ir noticis ar nerezidentu banku sektorā, būs kaut kāda negatīva, tūlītēja ietekme uz ekonomikas pieaugumu,» komentē Strautiņš.

«Latvijā banku sektorā ir divas daļas, kas ir stipri nošķirtas, un abām šīm daļām šobrīd ir pilnīgi atšķirīgs liktenis. Ja runājam par to banku sektora daļu, kas galvenokārt apkalpo Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus, tur viss ir mierīgi. Līdz ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu pieaugumu arī noguldījumu apjoms turpina pieaugt. Tā kā ekonomika aug, tad ir arī lielāks maksājumu apjoms, kas, protams, bankām ir papildu darbs, bet arī papildu ienākumu avots,» skaidro ekonomists.

«Savukārt tās bankas, kuras galvenokārt strādā ar citu valstu iedzīvotājiem, kas eksportē pakalpojumus, acīmredzot tur notiek apjomu samazināšanās, kas parādās arī depozītu statistikā. Nu par pašu lielāko [ABLV Bank] mēs zinām, tā ir pārtraukusi darbību.»

Strautiņš paredz, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka darbības apjoms nerezidentu apkalpošanā samazināsies». «Iespējams, kāda no bankām var labprātīgi izlemt sašaurināt darbību, specializējoties kādā jomā. Es nelietotu vārdus, ka ir gaidāms kaut kāds krahs. Ir gaidāmas izmaiņas tajā banku sektora pusē, bet es ceru, ka šīs bankas spēs to procesu novadīt pakāpeniski.»

Jāpiebilst, ka intervija ar Luminor ekonomistu norisinājās pirms nedēļas un šobrīd viņa prognozes ir apstiprinājušās. Jau ziņots, ka Danske Bank nolēmusi pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Baltijas valstīs. Tāpat minētā banka nolēmusi koncentrēties uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem. Danske Bank arī solījusi, ka pārejas process būšot pakāpenisks.

«Nerezidentu bankas kādu brīdi izcili labi pelnīja. Mēs tik labi nepelnījām. Palaidām iespēju garām kaut ko nopelnīt, bet šobrīd tas attaisnojas tādā ziņā, ka nav šo reputācijas risku un vispār visu tirgus struktūras pārmaiņu risku,» stāsta Strautiņš.

«Viena joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies uz Eiropas fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Jautāts par to, kas būtu jādara 13.Saeimai, Strautiņš vēlreiz uzsver: «Viens, kas man nāk uzreiz prātā, ir zinātnes finansējums. Joma, kur mēs ļoti slikti izskatāmies gan uz Eiropas, gan Baltijas kaimiņu fona, ir ieguldījumi izpētē un attīstībā.»

Viņš turpina: «Daļēji šie ir arī uzņēmumu lēmumi. Tie varētu vairāk ieguldīt izpētē un attīstībā, tādējādi ieguldot savā nākotnē. Tādēļ pavisam noteikti ir vajadzīgs lielāks valsts finansējums zinātnei, lai būtu vispārējā zinātnes bāze, zinātnes infrastruktūra, uz kuras pamata jau tālāk var attīstīties pielietojumā.»

«Šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi»

Kopumā Strautiņš skatās pozitīvi un ar cerību uz nākotni: «Var teikt, ka izglītība nav perfekta, bet vispārējā vidējā izglītībā notiek pārmaiņas skolu tīklā – racionalizācija. Pat šķiet, ka tiesu sistēmā, kas ir bijis tāds «sāpju bērns», notiek vismaz virzība uz pareizo pusi. Gaidīšanas laiki samazinās, kaut kāda pašattīrīšanās notiek.»


Pievienot komentāru

  1. zita teica:

    Kā tad ! dzīvot vai eksistēt?Luminora priekštecis RK atsavināja ietaupījumus
    – es gribu dzīvot, ne salīdzināt,te – LR
    – domāšana klibo, kopš ES un Co pārvalda
    – nodokļu mainīgā politika visus IKP saskalda gabalos
    – robežas ir robežas, arī kara laikā cilvēki darbojas, tas nav arguments
    – transports un loģistika lielākoties pieder citiem
    – banku sektorā mierīgi – kad pienāks nākamā specializācija, tad kļūs redzams
    – izcili labi pelnīt grib visi , tikai ko tas rāda, cilvēks- dažu izredzēto peļņas avots
    cerību uz nākotni dod darbs, ne solījumi+ runas

  2. Piktā pilsone teica:

    Tālajā 2002-2004 mana paziņa vaigus piepūtus stāstīja – tik daži gadi pēc iestāšanās un dzīvosim kā viņi, pēcāk politiķi to pašu skandēja. Es neticēju, jo biju Rietumvalstīs bijusi, pat kolēģi R birojos bija citādi. Ir 2018. Nav R aizskrējuši aulekšiem, mēs vēl esam gaismas gada attālumā no 1995. gada Vācijas u.c. Paciesties? Varbūt. Bet kā vārdā?

  3. Andrievs teica:

    Zita, protams,ka domāšana klibos, ja ar vienu kāju ES, bet otru RU.

  4. te teica:

    Mums nekad nesasniegt normālu līmeni,tāpē ka…tas jau tautai tā ir zināms…

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Noslēdzas SPRK izsole par dabasgāzes uzglabāšanu Inčukalnā

Pēc saskaņošanas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, AS Conexus Baltic Grid, ņemot vērā SPRK norādījumus, pieņēma lēmumu apstiprināt daļu no izsoles 2.varianta ietvaros iesniegtajiem piedāvājumiem par aktīvās dabasgāzes daudzuma uzglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2018.–2019.gadā.

No Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro septiņus tiesātus deputāta kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 17.augustā, lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, savukārt attiecībā uz vēl vienu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo sēdi, noskaidrots komisijā.

Turpmāk «baltās tiesības» būs vajadzīgas arī topošajiem traktora vadītājiem

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu izmaiņām Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī.  Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk personām, kuras mācīsies vadīt traktortehniku, būs nepieciešama traktortehnikas vadītāja braukšanas mācību atļauja.

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu.

Topošie prokurori «izkrīt» pārbaudēs – puse amata pretendentu nenokārto pārbaudījuma otro kārtu

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu.

Apstiprina Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāju

Talsu novada domes sēdē ar balsu vairākumu tika apstiprināta jaunā Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja. Iegūstot lielāko punktu skaitu izsludinātajā atklātajā konkursā, amatam tika virzīta Marika Grohjacka. Viņa jaunos amata pienākumus sāks pildīt 3.septembrī, informē Talsu novada domes pārstāve Inita Fedko.

Lidosta Rīga pirmo pusgadu noslēdz ar apgrozījuma pieaugumu par 13%

Starptautiskā lidosta Rīga šī gada 1.pusgadu ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 13%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par sešiem mēnešu periodu līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Prāta Vētras koncerts, veikala atklāšana un remonti – daudzviet satiksmes ierobežojumi

Saistībā ar Prāta Vētras koncertu Mežaparka Lielajā estrādē no 17.augusta pulksten 15.00 līdz 18.augusta pulksten 8.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Inčukalna ielai un Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam.

Izsludina jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu; kā pirmā prasība – nevainojama reputācija

Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās beigu termiņš ir 14.septembris. 

Spirta ražošana Latvijā pirmajā pusgadā samazinājusies par 19,2%

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā saražotā spirta apmērs samazinājies par 13,8%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

CVK lems par četru deputātu kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK

Centrālā vēlēšanu komisija ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Informācija liecina, ka CVK paredzējusi lemt par sešu kandidātu svītrošanu.

Saskaņai savos priekšvēlēšanu izdevumos būs jāiekļauj maizes dalīšana kebabnīcā

Politiskajai partijai Saskaņa savos 13.Saeimas vēlēšanu aģitācijas izdevumos būs jāiekļauj arī līdzekļi, kas tērēti, tās deputāta kandidātam dalot pensionāriem bezmaksas maizi kebabnīcā Bolderājā, vēsta TV3 ziņas.

Pasaules biržās kāpj akciju un naftas cenas

Eiropas un ASV biržās ceturtdien, 16.augustā, kāpa akciju cenas, cerībām par gaidāmajām Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības sarunām pieklusinot bažas par Turcijas ekonomikas nedienām.

Brīvdienās būs silti, dažviet pat karsti laikapstākļi

Piektdien, 17.augustā, debesis daļēji aizklās mākoņi un ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, nakts otrajā pusē un no rīta atsevišķos rajonos veidosies migla. Dienā maksimālā gaisa temperatūra būs +22...+26 grādi pēc Celsija, bet naktī gaiss atdzisīs līdz +11…+16 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.