bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 09.12.2019 | Vārda dienas: Sarmīte, Tabita
LatviaLatvija

Šuplinska neatbalsta Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tomēr rosinās par to lemt valdībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No kreisās: Indriķis Muižnieks, Ilga Šuplinska

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēmumu šajā jautājumā rosinās pieņemt valdībai.

Šuplinska trešdien, 17.jūlijā, preses konferencē pastāstīja, ka viņas rekomendācija nebūs neapstiprināt Muižnieku amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča stāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Ierēdne stāstīja, ka atbilstoši savai kompetencei IKVD pildījis IZM doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēts, ka LU ar iekšējiem normatīvajiem aktiem nav reglamentētas Satversmes sapulces mandātu, redakcijas un balsu skaitīšanas komisijas darbība, studējošo pārstāvji nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kā arī konstatēti vairāki Augstskolu likuma pārkāpumi.

Juhņēviča pauda, ka ir apšaubāma LU Satversmes sapulces leģitimitāte. Tāpat neesot skaidrības par to, vai rektora ievēlēšanu procedūra bijusi balstīta Satversmes sapulces nolikumā, rektora vēlēšanu nolikumā vai nolikumā par procedūru rektora vēlēšanām.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, LU rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā, skaidroja dienesta vadītāja. IKVD secināja, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan jūnija ārkārtas sēdē tikuši pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.

Izvērtējot dokumentus, IKVD secināja, ka Satversmes sapulces 6.jūnija sēde ir jauna Satversmes sapulce, nevis 24.maija sēdes turpinājums. 24.maija sēdē tika liegta iespēja rīkot rektora vēlēšanu otro kārtu, savukārt ārkārtas sapulces dalībnieki nebija to apstiprinājuši kā sēdes darba kārtības jautājumu. Tāpat sēdēs ir bijis mainīgs klātesošo dalībnieku skaits, jo ir nesakritības starp dalībniekiem, kas reģistrējušies, apliecinājuši klātbūtni ar saviem parakstiem un balsojuši, sacīja ierēdne.

Par 6.jūnija sēdi IKVD konstatējis, ka nav ievērots noteiktais termiņš – divas nedēļas, kas bija jāievēro pēc pirmās vēlēšanu kārtas rīkošanas 24.maijā. Šuplinska piebilda, ka LU bijis pienākums nedēļas laikā par vēlēšanu rezultātu informēt ministriju, tomēr informācija tikusi saņemta vien 28.jūnijā.

Mandāti piedalīties vēlēšanās esot tikuši piešķirti personām, kurām nebija tiesību tos saņemt, sacīja Juhņēviča. LU noteikumi nosaka divus veidus, kā var zaudēt mandātu – ja pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar LU vai ja persona pāriet citā personāla kategorijā.

«Bija cilvēki, kuri zaudēja mandātu cita iemesla dēļ, piemēram, komandējuma dēļ, un šo mandātu ieguva cits kolēģis, kaut gan šo mandātu nedrīkstēja saņemt neviens,» stāstīja dienesta pārstāve.

Pārbaudē tikuši konstatēti arī saistībā ar studējošo pārstāvju izvirzīšanu un dalību rektora ievēlēšanas sapulcē. LU Studentu padomē ir iekļauti pārstāvji tikai no 13 fakultāšu pašpārvalžu pārstāvjiem, taču nav iekļauti studējošo pārstāvji no divām LU aģentūrām – Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžas un Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledžas, minēja Juhņēviča.

Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.

Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu – Bērziņu – balsoja 128 dalībnieki, bet pret – 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu – vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret – 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

«Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas,» iepriekš tika izteikusies Šuplinska.

Tikmēr LU prorektore Ina Druviete pauda viedokli, ka Šuplinskas paziņojumi par iespējamie pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās liecina vai nu par pilnvaru pārsniegšanu, vai par rupju politisku spiedienu uz padotības iestādi. Druviete uzskata, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas.


Pievienot komentāru

Tiesa patur apcietinājumā Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā iesaistīto uzņēmēju Visoru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam Vilnim Visoram.

Igaunijas naktsmītņu tūrismam 5% kāpums

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs oktobrī apmetušies par pieciem procentiem vairāk viesu nekā 2018.gada oktobrī, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Swedbank ievieš bezmaksas darījumus ar vērtspapīriem

Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām.

Igaunijā par gada NVO atzīst dzīvnieku labturības organizāciju

Igaunijā gadskārtēji izvēlētā labākā nevalstiskā organizācija un šajā godā celta dzīvnieku labturības aizstāvju organizācija Nähtamatud Loomad.

Pabriks: Nepieciešams palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai

Pabriks apliecināja, ka ASV ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo sadarbību un pateicās par ASV ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā.

Donbasa karš: Parīzē tiekas Putins un Zelenskis

Parīzē cerībā izbeigt postošo Donbasa konfliktu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā

Galvenās jaunās Eiropas Komisijas prioritātes būs «zaļā transformācija» un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.

Somijai būs tās vēsturē jaunākā premjerministre

Somijas valdošie sociāldemokrāti pēc premjerministra Anti Rinnes atkāpšanās nolēmuši amatam virzīt Sannu Marinu, kura, saņemot parlamenta atbalstu, kļūs par valsts vēsturē jaunāko valdības vadītāju.

Arī šonedēļ gaidāmi plusi un lietus

Decembra otrā nedēļa kopumā saglabāsies pārsvarā mākoņaina, bieži gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš.

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits varētu sarukt uz pusi

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem jeb 54%.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!