Nākotnē vairs nebūs iespējams atvērt kontu, bankai neko neprasot klientam, intervijā aģentūrai LETA sacīja “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
“Ir jāsaprot, ka bija laiks, kad virs mums karājās Damokla zobens “Moneyval” un pelēkā saraksta veidolā, un tādēļ šis svārsts savulaik tika aizkustināts par tālu, jo nebija laika un citu iespēju. Tas viss tagad ir normalizējies, tādēļ runa te ir tikai par gaidām. Ja kāds pieņem, ka varēs atnākt uz banku un tā, neko neprasot, tūliņ atvērs kontu, tad šādas situācijas gan vairs nebūs,” sacīja Mencis.
Savukārt to, ka bankām ir jāuzlabo komunikācija un skaidrojums, kāda informācija tiks prasīta, lai uzņēmējam būtu vieglāk sagatavot visu nepieciešamo jau laikus, bankas apzinās, un pie tā tiek strādāts, uzsvēra Mencis.
Viņš skaidroja, ka pērn darbojās arī parlamentārā izmeklēšanas komisija par tā saucamā finanšu sektora “kapitālā remonta” sekām, kur arī izskanēja daudz pārmetumu. Sākoties diskusijām par uzņēmumu ienākuma nodokli un hipotekāro kredītņēmēju atbalstu, gan tas viss noklusa.
Mencis uzsvēra, ka te var runāt par “anecdotal evidence”, kas ir kāda deputāta “santehniķis” vai “lielie investori”, kas it kā ir apstaigājuši visas bankas un neviens ar viņiem nav runājis, un tad ir fakti, cik uzņēmumiem un privātpersonām banka gada laikā atver kontus – un tie ir vairāki desmiti tūkstošu.
“Taču šie pozitīvie argumenti neizpelnās tādu uzmanību. Protams, ka var gadīties problēmas, kuras ir jāanalizē, un jā – mēs strādājam, lai uzlabotu klienta pieredzi saskarsmē ar banku tieši likumdošanas un regulējuma prasību izpildei, bet nevar absolutizēt, ka viss ir slikti,” teica Mencis.
Tāpat Mencis skaidroja, ka no 2022.gada sankciju paketes nāca klāt nevis reizi gadā, bet pa mēnešiem, tādēļ banku pusē bija jāizdara ļoti liels darbs, lai nodrošinātu savu tehnisko un operacionālo gatavību. Šajā ziņā pa šiem diviem gadiem ir izdarīts ļoti daudz.
Taču Mencis atzina, ka viena lieta ir bankas spēja konstatēt sankcijām pakļautus gadījumus, bet otra – lēmums strādāt ar vienu vai otru klientu, saprotot, kāds ir sankciju un naudas atmazgāšanas risku novēršanas (AML) riska profils. Turklāt te nav runa par gadījumiem, kur sankciju dēļ darbu turpināt nedrīkst, jo tas ir pilnīgi skaidrs. Taču, ja klienta biznesa modelis ietver paaugstināt sankciju un AML risku, kas ir grūti pārvaldāms, tad “Swedbank” ar tādu klientu nevar strādāt.
“Mēs tomēr esam universāla banka, kas strādā ar simtiem tūkstošu privātpersonu un desmitiem tūkstošu uzņēmumu. Tiem, kas strādā šaurākos segmentos, iespējams, ir citādāk. Vienlaikus ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam vidē, kur riski ir klātesoši, un vienmēr ir jautājums, vai paši uzņēmēji spēj pārvaldīt savus riskus un no tiem izrietošas sekas,” teica Mencis.
Viņš pauda gandarījumu, ka ir notikusi evolūcija arī valsts pusē un tagad Finanšu izlūkošanas dienests būs institūcija, kas konsolidēs visus sankciju jautājumus. Iepriekš bija jautājumi, kas bija jārisina ar Ārlietu ministriju, jautājumi, kas jārisina ar muitu, ar Latvijas Banku. Menča ieskatā vienas pieturas risinājums palīdz.