Swedbank: 44% vecāku būtu gatavi bērnam uzticēt ģimenes budžeta plānošanu

Eksperimentālā kārtā savam bērnam uzticēt ģimenes budžeta plānošanu puslīdz gatavi būtu 44% pieaugušo, kuri audzina bērnus vecumā no 11 līdz 19 gadiem. Tajā pašā lielākā daļa nav pārliecināta par atvases spējām saplānot ģimenes finanses, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums.

Turklāt 20% vecāku ir pārliecināti, ka šāds eksperiments par nestu pozitīvas izmaiņas ģimenes budžetā. 39% vecāku uzskata, ka šāds uzdevums atvasei varētu sagādāt sarežģījumus vai noteikti būtu par grūtu. Teju tikpat daudz (36%) uzskata, ka bērns ar šo uzdevumu netiktu galā arī tad, ja vecāki viņam sniegtu padomu un atbalstu lēmumu pieņemšanā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vairums Latvijas bērnu mācās rīkoties ar naudu jau no mazotnes: 47% piecgadnieku un sešgadnieku, 79% bērnu 7 – 10 gadu vecumā un apmēram 90% pusaudžu līdz pilngadības sasniegšanai no vecākiem saņem kabatas naudu. Jo lielāks bērns, jo lielāka arī kabatas nauda, kas svārstās no simboliskiem dažiem eiro pašiem mazākajiem līdz 50 un pat 100 eiro mēnesī, bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu.

Lielākā daļa (53%) vecāku, kuri atvases ir vecumā no 11 līdz 15 gadiem, ir labās domās par savu bērnu spēju ar naudu rīkoties apdomīgi.

Vecāki, kuri audzina jauniešus vecumā no 16 līdz 19 gadiem, savu atvašu finanšu pratību atzinīgi vērtē 67% gadījumu.

«Vecāki kopumā atzinīgi vērtē savu bērnu finanšu pratību, tomēr ir visai atturīgi par iespēju uzticēt savai atvasei ģimenes budžetu,» rezumē Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Viņš paskaidro, ka aptaujas dati liecina – vecāku izpratnē lielākās problēmas bērniem sagādā naudas vērtības izpratne un spēja to apdomīgi tērēt. Šādu uzskatu pauž vismaz puse pieaugušo, kuri audzina pusaudžus.

«Šāda atskārsme neiedrošina uzticēt jaunietim visas ģimenes mēneša budžeta pārvaldīšanu. Taču, ja 11 vai 12 gadu vecumā bērns patiešām vēl ir mazs un, visticamāk, nevar patstāvīgi pārvaldīt ģimenes naudas maciņu, tad 17, 18 gados jaunietis ir faktiski pieaudzis cilvēks, kuram vajadzētu būt spējīgam tikt ar šo uzdevumu galā. Vienīgais veids, kā jaunieti ģimenē sagatavot šiem pienākumiem, ir savlaicīga iesaistīšana budžeta plānošanā, piemēram, uzticot kādu konkrētu pozīciju vai regulāri pārrunājot izdevumus, ienākumus un uzkrājumu veidošanu,» iesaka Jansons.

Swedbank aptaujas dati liecina, ka 10 gadu vecums ir robežšķirtne, kad vecāki biežāk sliecas domāt, ka viņu bērni ar naudu spēj rīkoties drīzāk apdomīgi un atbildīgi nekā pavirši un impulsīvi. Atvērtāki eksperimentam, uzticot savai atvasei ģimenes budžetu, būtu 16 –19 gadus vecu jauniešu vecāki (51%) nekā 11 – 15 gadus vecu bērnu vecāki (42%).

Tāpat aptaujas dati rāda, ka visnelabprātāk ģimenes budžetu saviem bērniem uzticētu vecāki līdz 39 gadu vecumam, kas varētu būt saistīts ar to, ka gados jauniem vecākiem ir mazāki bērni, kuri vēl nav pietiekami apguvuši finanšu pratību. Gados jaunāki vecāki arī biežāk nekā citi norādījuši, ka viņiem pašiem sagādā grūtības finanšu pratības aspekti, kas saistīti ar ģimenes labklājību ilgtermiņā – ieguldījumu veidošana (44% vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 38% vecumā no 35 līdz 39 gadiem), uzkrājumu veidošana un krāšanas motivācija (attiecīgi 26% un 28%). Savukārt 15% pieaugušo vecumā no 35 līdz 39 gadiem krietni biežāk nekā citas vecuma grupās veic impulsīvus pirkumus un neapdomīgi tērē līdzekļus, attiecīgu piemēru rādot arī saviem bērniem.

Lasiet arī: Swedbank: 42% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu pietiek vien mēneša iztikai

«Kopumā jāsecina, ka vecāki, kuri paši ir saskārušies ar budžeta plānošanas grūtībām, arī mazāk uzticas savu bērnu finanšu pratībai. Tā, piemēram, trešajai daļai vecāku grūtības sagādā ieguldījumu veikšana, un attiecīgi tikai nepilna trešā daļa ir pārliecināti, ka viņu bērni tiktu ar to galā. Ceturtā daļa vecāku neprot atbildīgi un pārdomāti aizņemties, un tikai ceturtā daļa no viņiem paļautos uz bērniem šajā jautājumā. Savlaicīga rēķinu apmaksa sagādā grūtības 24% vecāku, un tikai ceturtā daļa no viņiem tic, ka ar to tiktu galā bērni. Redzam, ka vismazāk vecāki ir pārliecināti par tām savu bērnu finanšu pratības jomām, kurās problēmas ir arī pašiem,» norāda Jansons.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas