bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LatviaLatvija

Swedbank: 44% vecāku būtu gatavi bērnam uzticēt ģimenes budžeta plānošanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eksperimentālā kārtā savam bērnam uzticēt ģimenes budžeta plānošanu puslīdz gatavi būtu 44% pieaugušo, kuri audzina bērnus vecumā no 11 līdz 19 gadiem. Tajā pašā lielākā daļa nav pārliecināta par atvases spējām saplānot ģimenes finanses, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums.

Turklāt 20% vecāku ir pārliecināti, ka šāds eksperiments par nestu pozitīvas izmaiņas ģimenes budžetā. 39% vecāku uzskata, ka šāds uzdevums atvasei varētu sagādāt sarežģījumus vai noteikti būtu par grūtu. Teju tikpat daudz (36%) uzskata, ka bērns ar šo uzdevumu netiktu galā arī tad, ja vecāki viņam sniegtu padomu un atbalstu lēmumu pieņemšanā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vairums Latvijas bērnu mācās rīkoties ar naudu jau no mazotnes: 47% piecgadnieku un sešgadnieku, 79% bērnu 7 – 10 gadu vecumā un apmēram 90% pusaudžu līdz pilngadības sasniegšanai no vecākiem saņem kabatas naudu. Jo lielāks bērns, jo lielāka arī kabatas nauda, kas svārstās no simboliskiem dažiem eiro pašiem mazākajiem līdz 50 un pat 100 eiro mēnesī, bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu.

Lielākā daļa (53%) vecāku, kuri atvases ir vecumā no 11 līdz 15 gadiem, ir labās domās par savu bērnu spēju ar naudu rīkoties apdomīgi.

Vecāki, kuri audzina jauniešus vecumā no 16 līdz 19 gadiem, savu atvašu finanšu pratību atzinīgi vērtē 67% gadījumu.

«Vecāki kopumā atzinīgi vērtē savu bērnu finanšu pratību, tomēr ir visai atturīgi par iespēju uzticēt savai atvasei ģimenes budžetu,» rezumē Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Viņš paskaidro, ka aptaujas dati liecina – vecāku izpratnē lielākās problēmas bērniem sagādā naudas vērtības izpratne un spēja to apdomīgi tērēt. Šādu uzskatu pauž vismaz puse pieaugušo, kuri audzina pusaudžus.

«Šāda atskārsme neiedrošina uzticēt jaunietim visas ģimenes mēneša budžeta pārvaldīšanu. Taču, ja 11 vai 12 gadu vecumā bērns patiešām vēl ir mazs un, visticamāk, nevar patstāvīgi pārvaldīt ģimenes naudas maciņu, tad 17, 18 gados jaunietis ir faktiski pieaudzis cilvēks, kuram vajadzētu būt spējīgam tikt ar šo uzdevumu galā. Vienīgais veids, kā jaunieti ģimenē sagatavot šiem pienākumiem, ir savlaicīga iesaistīšana budžeta plānošanā, piemēram, uzticot kādu konkrētu pozīciju vai regulāri pārrunājot izdevumus, ienākumus un uzkrājumu veidošanu,» iesaka Jansons.

Swedbank aptaujas dati liecina, ka 10 gadu vecums ir robežšķirtne, kad vecāki biežāk sliecas domāt, ka viņu bērni ar naudu spēj rīkoties drīzāk apdomīgi un atbildīgi nekā pavirši un impulsīvi. Atvērtāki eksperimentam, uzticot savai atvasei ģimenes budžetu, būtu 16 –19 gadus vecu jauniešu vecāki (51%) nekā 11 – 15 gadus vecu bērnu vecāki (42%).

Tāpat aptaujas dati rāda, ka visnelabprātāk ģimenes budžetu saviem bērniem uzticētu vecāki līdz 39 gadu vecumam, kas varētu būt saistīts ar to, ka gados jauniem vecākiem ir mazāki bērni, kuri vēl nav pietiekami apguvuši finanšu pratību. Gados jaunāki vecāki arī biežāk nekā citi norādījuši, ka viņiem pašiem sagādā grūtības finanšu pratības aspekti, kas saistīti ar ģimenes labklājību ilgtermiņā – ieguldījumu veidošana (44% vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 38% vecumā no 35 līdz 39 gadiem), uzkrājumu veidošana un krāšanas motivācija (attiecīgi 26% un 28%). Savukārt 15% pieaugušo vecumā no 35 līdz 39 gadiem krietni biežāk nekā citas vecuma grupās veic impulsīvus pirkumus un neapdomīgi tērē līdzekļus, attiecīgu piemēru rādot arī saviem bērniem.

Lasiet arī: Swedbank: 42% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu pietiek vien mēneša iztikai

«Kopumā jāsecina, ka vecāki, kuri paši ir saskārušies ar budžeta plānošanas grūtībām, arī mazāk uzticas savu bērnu finanšu pratībai. Tā, piemēram, trešajai daļai vecāku grūtības sagādā ieguldījumu veikšana, un attiecīgi tikai nepilna trešā daļa ir pārliecināti, ka viņu bērni tiktu ar to galā. Ceturtā daļa vecāku neprot atbildīgi un pārdomāti aizņemties, un tikai ceturtā daļa no viņiem paļautos uz bērniem šajā jautājumā. Savlaicīga rēķinu apmaksa sagādā grūtības 24% vecāku, un tikai ceturtā daļa no viņiem tic, ka ar to tiktu galā bērni. Redzam, ka vismazāk vecāki ir pārliecināti par tām savu bērnu finanšu pratības jomām, kurās problēmas ir arī pašiem,» norāda Jansons.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!