bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2019.gadam samazina uz 2,3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomika, ekonomikas izaugsme, ekonomikas lejupslīde, krīze, Latvijas ekonomika, Līga Zorgenfreija, Swedbank, eksports, ražošana, patēriņš, ekonomikas prognoze

Swedbank samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2,3%, informē bankas galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Bankā zemāko izaugsmes punktu paredz šī gada nogalē vai nākamgad. Izaugsme 2020.gadam prognozēta 2% no IKP apmērā.

Kopumā 2020.gadā gaidāms, ka izaugsme noslīdēs līdz 2%, bet 2021.gadā, atgūstoties pasaules ekonomikai, pieauguma temps pakāpsies līdz 2,5%, paredz Swedbank.

Pasaules ekonomikā turpinās dominēt drūmas krāsas

«Īslaicīgs pamiers starp ASV un Ķīnu un bezvienošanās Brexit varbūtības mazināšanās ir mazinājusi pesimismu, tomēr kopējais skats uz pasaules ekonomiku joprojām zīmējas drūmās krāsās un nenoteiktība saglabājas augsta. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā visā pēc-krīzes periodā, un arī nākamajā gadā straujš pieaugums izpaliks. Izaugsmes vājināšanās novērojama arī Latvijā, kur to uz leju velk eksporta un investīciju vājums, kā arī lēnāks mājsaimniecību patēriņa pieaugums,» skaidro Zorgenfreija.

Vērtējot pasaules ekonomiku, Zorgenfreija norāda, ka līdz šim grūtības lielākoties pieredzējusi ražošana, bet pakalpojumu nozare bijusi noturīgāka. Tomēr arī tur pēdējos mēnešos redzamas izaugsmes palēnināšanās pazīmes.

«Būtisks iemesls vājākai izaugsmei pasaules ekonomikā ir arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, kas notiek ne tikai augošo tirdzniecības tarifu dēļ, bet arī mērķtiecīgas ekonomikas struktūras maiņas ietekmē,» vērtē Zorgenfreija.

Viņa paredz, ka par spīti nelielajam progresam ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās maz ticams, ka konflikts atrisināsies tuvāko gadu laikā. Abas lielvaras turpināsies stīvēties, un savu ietekmi šajā procesā varētu spēlēt arī ASV prezidenta vēlēšanas.

Ekonomiste gan paredz, ka 2021.gadā izaugsme varētu nedaudz atgūties, ko varētu ietekmēt tas, ka mazinās bezvienošanās Brexit iespējas. «Tomēr neziņa par nākotnes tirdzniecības attiecībām turpinās nelabvēlīgi ietekmēt biznesa lēmumus,» prognozē bankas galvenā ekonomiste.

Latvijas ekonomikas izaugsmē zemākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada laikā

Zorgenfreija vērtē, ka šajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme ir krietni atslābusi – no 4,6% pērn līdz 2,5% šī gada pirmajos trijos ceturkšņos. Šo rezultātu ietekmējusi investīciju un eksporta mazināšanās, tomēr arī mājsaimniecību patēriņš aug lēnāk.

Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, komentē ekonomiste.

«Šogad ES fondu investīcijas ir sasniegušas šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu, un tādas tās saglabāsies līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Savukārt privāto investīciju aktivitāti nelabvēlīgi ietekmē nenoteiktība,» prognozē Zorgenfreija.

Vēl par šo tematu: Prognozes: Oktobrī inflācija Latvijā varētu būt sasniegusi 2% – 2,3%

«Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un lēna izaugsme ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums saglabāsies pieticīgs,» paredz ekonomiste, taču norāda – nākamajos gados situācija varētu uzlaboties, izzūdot vienreizējo faktoru nelabvēlīgajai ietekmei 2020.gadā un uzlabojoties ārējam pieprasījumam 2021.gadā.

Lēnāku pieaugumu mājsaimniecību patēriņā Swedbank pārstāve skaidro ar mazāk jaudīgu pirktspējas pieaugumu. Nākamajā gadā mājsaimniecību patēriņš turpinās pieaugt, tomēr lēnākos tempos, algu izaugsmei no 7% – 8% palēninoties līdz 6% un mājsaimniecību tēriņiem kļūstot piesardzīgākiem.

Optimistiskais un pesimistiskais scenārijs

«Ņemot vērā lielo nenoteiktību un riskus, kas apvij nākotnes ekonomikas attīstības prognozes, izpildoties dažādiem scenārijiem, pasaules un arī Latvijas izaugsme var izrādīties gan spēcīgāka, gan arī vārgāka,» paredz Zorgenfreija.

Šajā procesā lielu lomu spēlē ASV un Ķīnas attiecības, kā arī centrālo banku un valdību rīcība, stimulējot ekonomiku.

«Centrālās bankas cenšas atbalstīt ekonomiku, tomēr to rīcībā esošie instrumenti izsīkst,» uzsver Zorgenfreija.

«Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ir zemas, tad monetārās politikas efektivitāte ekonomikas izaugsmes veicināšanā ir ierobežota, it īpaši eiro zonā. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā. Tomēr jautājums, vai un cik ātri valdības spētu vienoties par nepieciešamo tēriņu palielināšanu?» skaidro ekonomiste.

Swedbank pārstāve, iezīmējot pesimistiskākus scenārijus, pieļauj, ka nedienas apstrādes rūpniecībā varētu pārvelties arī uz citām nozarēm, kas savukārt rezultētos bezdarba līmeņa pieaugumā daudzviet Eiropā, kā arī ASV. Līdz ar to mazinātos mājsaimniecību patēriņš, un ar centrālo banku darbībām nevarētu būt gana. Tas varētu iezīmēt ekonomiskās izaugsmes apstāšanos vai pat lejupslīdi.

Lasiet arī: EK Latvijai šogad prognozē gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

Tiesa, modelējot optimistiskus scenārijus, ASV un Ķīnas attiecību uzlabošanās mazinātu nenoteiktību un uzlabotu uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumu, labvēlīgi ietekmējot investīciju lēmumus, paredz ekonomiste.

ASV ekonomikas izaugsmi sekmētu ASV centrālās bankas procentu likmju samazināšana, bet Eiropā iekšzemes pieprasījuma palielināšanos nodrošinātu valdības izdevumu pieaugums investīcijām, piemēram, infrastruktūrā.

«Šajā scenārijā apstrādes rūpniecības nedienas nepiemeklētu citas nozares, un rūpniecības sniegums pat uzlabotos 2020.gadā. Gaišāks skats uz pasaules ekonomiku veicinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu izaugsmi, kas varētu sasniegt 3% – 4% 2020. – 2021.gadā,» pieļauj Zorgenfreija.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Negatīva interešu likme, lai ko tas nozīmētu. Ar prasīgiem zaļiem bērniem bez naudas.

Raidījums: Latvijas sporta organizācijas – papildu darbavieta daudziem politiķiem

No vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu redzami Latvijas Basketbola savienībā un Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde pagājušajā nedēļā nolēmusi slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā «būvnieku karteļa» lietā iesaistītām personām

Krievija atdod Ukrainai atņemtos kuģus

Krievijas varasiestādes ir atdevušas trīs Ukrainas karakuģus, kas tika sagrābti sadursmē Kerčas jūras šaurumā 2018.gadā.

Šonedēļ joprojām gaidāms silts laiks, nedēļas beigās – pamatīgi mīnusi

Gaisa temperatūra nakts stundās saglabāsies pozitīva, bet dienās vietām sasniegs pat +10 grādus pēc Celsija.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

«Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties,» reiz teicis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis.

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!