bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 28.02.2020 | Vārda dienas: Justs, Skaidra, Skaidrīte
LatviaLatvija

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2019.gadam samazina uz 2,3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomika, ekonomikas izaugsme, ekonomikas lejupslīde, krīze, Latvijas ekonomika, Līga Zorgenfreija, Swedbank, eksports, ražošana, patēriņš, ekonomikas prognoze

Swedbank samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2,3%, informē bankas galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Bankā zemāko izaugsmes punktu paredz šī gada nogalē vai nākamgad. Izaugsme 2020.gadam prognozēta 2% no IKP apmērā.

Kopumā 2020.gadā gaidāms, ka izaugsme noslīdēs līdz 2%, bet 2021.gadā, atgūstoties pasaules ekonomikai, pieauguma temps pakāpsies līdz 2,5%, paredz Swedbank.

Pasaules ekonomikā turpinās dominēt drūmas krāsas

«Īslaicīgs pamiers starp ASV un Ķīnu un bezvienošanās Brexit varbūtības mazināšanās ir mazinājusi pesimismu, tomēr kopējais skats uz pasaules ekonomiku joprojām zīmējas drūmās krāsās un nenoteiktība saglabājas augsta. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā visā pēc-krīzes periodā, un arī nākamajā gadā straujš pieaugums izpaliks. Izaugsmes vājināšanās novērojama arī Latvijā, kur to uz leju velk eksporta un investīciju vājums, kā arī lēnāks mājsaimniecību patēriņa pieaugums,» skaidro Zorgenfreija.

Vērtējot pasaules ekonomiku, Zorgenfreija norāda, ka līdz šim grūtības lielākoties pieredzējusi ražošana, bet pakalpojumu nozare bijusi noturīgāka. Tomēr arī tur pēdējos mēnešos redzamas izaugsmes palēnināšanās pazīmes.

«Būtisks iemesls vājākai izaugsmei pasaules ekonomikā ir arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, kas notiek ne tikai augošo tirdzniecības tarifu dēļ, bet arī mērķtiecīgas ekonomikas struktūras maiņas ietekmē,» vērtē Zorgenfreija.

Viņa paredz, ka par spīti nelielajam progresam ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās maz ticams, ka konflikts atrisināsies tuvāko gadu laikā. Abas lielvaras turpināsies stīvēties, un savu ietekmi šajā procesā varētu spēlēt arī ASV prezidenta vēlēšanas.

Ekonomiste gan paredz, ka 2021.gadā izaugsme varētu nedaudz atgūties, ko varētu ietekmēt tas, ka mazinās bezvienošanās Brexit iespējas. «Tomēr neziņa par nākotnes tirdzniecības attiecībām turpinās nelabvēlīgi ietekmēt biznesa lēmumus,» prognozē bankas galvenā ekonomiste.

Latvijas ekonomikas izaugsmē zemākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada laikā

Zorgenfreija vērtē, ka šajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme ir krietni atslābusi – no 4,6% pērn līdz 2,5% šī gada pirmajos trijos ceturkšņos. Šo rezultātu ietekmējusi investīciju un eksporta mazināšanās, tomēr arī mājsaimniecību patēriņš aug lēnāk.

Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, komentē ekonomiste.

«Šogad ES fondu investīcijas ir sasniegušas šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu, un tādas tās saglabāsies līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Savukārt privāto investīciju aktivitāti nelabvēlīgi ietekmē nenoteiktība,» prognozē Zorgenfreija.

Vēl par šo tematu: Prognozes: Oktobrī inflācija Latvijā varētu būt sasniegusi 2% – 2,3%

«Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un lēna izaugsme ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums saglabāsies pieticīgs,» paredz ekonomiste, taču norāda – nākamajos gados situācija varētu uzlaboties, izzūdot vienreizējo faktoru nelabvēlīgajai ietekmei 2020.gadā un uzlabojoties ārējam pieprasījumam 2021.gadā.

Lēnāku pieaugumu mājsaimniecību patēriņā Swedbank pārstāve skaidro ar mazāk jaudīgu pirktspējas pieaugumu. Nākamajā gadā mājsaimniecību patēriņš turpinās pieaugt, tomēr lēnākos tempos, algu izaugsmei no 7% – 8% palēninoties līdz 6% un mājsaimniecību tēriņiem kļūstot piesardzīgākiem.

Optimistiskais un pesimistiskais scenārijs

«Ņemot vērā lielo nenoteiktību un riskus, kas apvij nākotnes ekonomikas attīstības prognozes, izpildoties dažādiem scenārijiem, pasaules un arī Latvijas izaugsme var izrādīties gan spēcīgāka, gan arī vārgāka,» paredz Zorgenfreija.

Šajā procesā lielu lomu spēlē ASV un Ķīnas attiecības, kā arī centrālo banku un valdību rīcība, stimulējot ekonomiku.

«Centrālās bankas cenšas atbalstīt ekonomiku, tomēr to rīcībā esošie instrumenti izsīkst,» uzsver Zorgenfreija.

«Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ir zemas, tad monetārās politikas efektivitāte ekonomikas izaugsmes veicināšanā ir ierobežota, it īpaši eiro zonā. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā. Tomēr jautājums, vai un cik ātri valdības spētu vienoties par nepieciešamo tēriņu palielināšanu?» skaidro ekonomiste.

Swedbank pārstāve, iezīmējot pesimistiskākus scenārijus, pieļauj, ka nedienas apstrādes rūpniecībā varētu pārvelties arī uz citām nozarēm, kas savukārt rezultētos bezdarba līmeņa pieaugumā daudzviet Eiropā, kā arī ASV. Līdz ar to mazinātos mājsaimniecību patēriņš, un ar centrālo banku darbībām nevarētu būt gana. Tas varētu iezīmēt ekonomiskās izaugsmes apstāšanos vai pat lejupslīdi.

Lasiet arī: EK Latvijai šogad prognozē gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

Tiesa, modelējot optimistiskus scenārijus, ASV un Ķīnas attiecību uzlabošanās mazinātu nenoteiktību un uzlabotu uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumu, labvēlīgi ietekmējot investīciju lēmumus, paredz ekonomiste.

ASV ekonomikas izaugsmi sekmētu ASV centrālās bankas procentu likmju samazināšana, bet Eiropā iekšzemes pieprasījuma palielināšanos nodrošinātu valdības izdevumu pieaugums investīcijām, piemēram, infrastruktūrā.

«Šajā scenārijā apstrādes rūpniecības nedienas nepiemeklētu citas nozares, un rūpniecības sniegums pat uzlabotos 2020.gadā. Gaišāks skats uz pasaules ekonomiku veicinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu izaugsmi, kas varētu sasniegt 3% – 4% 2020. – 2021.gadā,» pieļauj Zorgenfreija.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Negatīva interešu likme, lai ko tas nozīmētu. Ar prasīgiem zaļiem bērniem bez naudas.

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!