bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 04.04.2020 | Vārda dienas: Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalds, Herta, Valda
LatviaLatvija

Swedbank Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2019.gadam samazina uz 2,3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomika, ekonomikas izaugsme, ekonomikas lejupslīde, krīze, Latvijas ekonomika, Līga Zorgenfreija, Swedbank, eksports, ražošana, patēriņš, ekonomikas prognoze

Swedbank samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2,3%, informē bankas galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Bankā zemāko izaugsmes punktu paredz šī gada nogalē vai nākamgad. Izaugsme 2020.gadam prognozēta 2% no IKP apmērā.

Kopumā 2020.gadā gaidāms, ka izaugsme noslīdēs līdz 2%, bet 2021.gadā, atgūstoties pasaules ekonomikai, pieauguma temps pakāpsies līdz 2,5%, paredz Swedbank.

Pasaules ekonomikā turpinās dominēt drūmas krāsas

«Īslaicīgs pamiers starp ASV un Ķīnu un bezvienošanās Brexit varbūtības mazināšanās ir mazinājusi pesimismu, tomēr kopējais skats uz pasaules ekonomiku joprojām zīmējas drūmās krāsās un nenoteiktība saglabājas augsta. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā visā pēc-krīzes periodā, un arī nākamajā gadā straujš pieaugums izpaliks. Izaugsmes vājināšanās novērojama arī Latvijā, kur to uz leju velk eksporta un investīciju vājums, kā arī lēnāks mājsaimniecību patēriņa pieaugums,» skaidro Zorgenfreija.

Vērtējot pasaules ekonomiku, Zorgenfreija norāda, ka līdz šim grūtības lielākoties pieredzējusi ražošana, bet pakalpojumu nozare bijusi noturīgāka. Tomēr arī tur pēdējos mēnešos redzamas izaugsmes palēnināšanās pazīmes.

«Būtisks iemesls vājākai izaugsmei pasaules ekonomikā ir arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, kas notiek ne tikai augošo tirdzniecības tarifu dēļ, bet arī mērķtiecīgas ekonomikas struktūras maiņas ietekmē,» vērtē Zorgenfreija.

Viņa paredz, ka par spīti nelielajam progresam ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās maz ticams, ka konflikts atrisināsies tuvāko gadu laikā. Abas lielvaras turpināsies stīvēties, un savu ietekmi šajā procesā varētu spēlēt arī ASV prezidenta vēlēšanas.

Ekonomiste gan paredz, ka 2021.gadā izaugsme varētu nedaudz atgūties, ko varētu ietekmēt tas, ka mazinās bezvienošanās Brexit iespējas. «Tomēr neziņa par nākotnes tirdzniecības attiecībām turpinās nelabvēlīgi ietekmēt biznesa lēmumus,» prognozē bankas galvenā ekonomiste.

Latvijas ekonomikas izaugsmē zemākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada laikā

Zorgenfreija vērtē, ka šajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme ir krietni atslābusi – no 4,6% pērn līdz 2,5% šī gada pirmajos trijos ceturkšņos. Šo rezultātu ietekmējusi investīciju un eksporta mazināšanās, tomēr arī mājsaimniecību patēriņš aug lēnāk.

Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, komentē ekonomiste.

«Šogad ES fondu investīcijas ir sasniegušas šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu, un tādas tās saglabāsies līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Savukārt privāto investīciju aktivitāti nelabvēlīgi ietekmē nenoteiktība,» prognozē Zorgenfreija.

Vēl par šo tematu: Prognozes: Oktobrī inflācija Latvijā varētu būt sasniegusi 2% – 2,3%

«Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un lēna izaugsme ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums saglabāsies pieticīgs,» paredz ekonomiste, taču norāda – nākamajos gados situācija varētu uzlaboties, izzūdot vienreizējo faktoru nelabvēlīgajai ietekmei 2020.gadā un uzlabojoties ārējam pieprasījumam 2021.gadā.

Lēnāku pieaugumu mājsaimniecību patēriņā Swedbank pārstāve skaidro ar mazāk jaudīgu pirktspējas pieaugumu. Nākamajā gadā mājsaimniecību patēriņš turpinās pieaugt, tomēr lēnākos tempos, algu izaugsmei no 7% – 8% palēninoties līdz 6% un mājsaimniecību tēriņiem kļūstot piesardzīgākiem.

Optimistiskais un pesimistiskais scenārijs

«Ņemot vērā lielo nenoteiktību un riskus, kas apvij nākotnes ekonomikas attīstības prognozes, izpildoties dažādiem scenārijiem, pasaules un arī Latvijas izaugsme var izrādīties gan spēcīgāka, gan arī vārgāka,» paredz Zorgenfreija.

Šajā procesā lielu lomu spēlē ASV un Ķīnas attiecības, kā arī centrālo banku un valdību rīcība, stimulējot ekonomiku.

«Centrālās bankas cenšas atbalstīt ekonomiku, tomēr to rīcībā esošie instrumenti izsīkst,» uzsver Zorgenfreija.

«Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ir zemas, tad monetārās politikas efektivitāte ekonomikas izaugsmes veicināšanā ir ierobežota, it īpaši eiro zonā. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā. Tomēr jautājums, vai un cik ātri valdības spētu vienoties par nepieciešamo tēriņu palielināšanu?» skaidro ekonomiste.

Swedbank pārstāve, iezīmējot pesimistiskākus scenārijus, pieļauj, ka nedienas apstrādes rūpniecībā varētu pārvelties arī uz citām nozarēm, kas savukārt rezultētos bezdarba līmeņa pieaugumā daudzviet Eiropā, kā arī ASV. Līdz ar to mazinātos mājsaimniecību patēriņš, un ar centrālo banku darbībām nevarētu būt gana. Tas varētu iezīmēt ekonomiskās izaugsmes apstāšanos vai pat lejupslīdi.

Lasiet arī: EK Latvijai šogad prognozē gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

Tiesa, modelējot optimistiskus scenārijus, ASV un Ķīnas attiecību uzlabošanās mazinātu nenoteiktību un uzlabotu uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumu, labvēlīgi ietekmējot investīciju lēmumus, paredz ekonomiste.

ASV ekonomikas izaugsmi sekmētu ASV centrālās bankas procentu likmju samazināšana, bet Eiropā iekšzemes pieprasījuma palielināšanos nodrošinātu valdības izdevumu pieaugums investīcijām, piemēram, infrastruktūrā.

«Šajā scenārijā apstrādes rūpniecības nedienas nepiemeklētu citas nozares, un rūpniecības sniegums pat uzlabotos 2020.gadā. Gaišāks skats uz pasaules ekonomiku veicinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu izaugsmi, kas varētu sasniegt 3% – 4% 2020. – 2021.gadā,» pieļauj Zorgenfreija.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Negatīva interešu likme, lai ko tas nozīmētu. Ar prasīgiem zaļiem bērniem bez naudas.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!