bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 10.04.2020 | Vārda dienas: Anita, Anitra, Annika, Zīle

Swedbank neatkarīgā izmeklēšanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija nav konstatēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Swedbank, Zviedrija, Iagunija, Latvija, naudas atmazgāšana, Clifford Chance, izmeklēšana

Swedbank neatkarīgā izmeklēšanā, ko veica starptautiskais juridiskais birojs Clifford Chance, noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija nav konstatēta, ziņo Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Vienlaikus izmeklēšanā Swedbank Zviedrijā un Baltijā eksperti atzinuši, ka bankā vēsturiski ir bijuši trūkumi iekšējās kontroles sistēmās.

«Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus Clifford Chance nav secinājis, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,» informēja bankā.

Clifford Chance ziņojumā minēts, ka laika posmā no 2014. līdz 2019.gada sākumam Swedbank Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apmērā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Lielākais maksājumu apmērs bijis Igaunijā, taču pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis – līdz aptuveni 1% no kopējā maksājumu apmēra.

Vienlaikus izmeklētāji atzinuši, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu. 

Clifford Chance ziņojumā teikts, ka Latvijas un Igaunijas Swedbank aktīvi centušās piesaistīt augsta riska klientus, turklāt Igaunijas Swedbank akceptējusi vairākus augsta riska klientus, no kuriem atteikusies kāda cita Igaunijas banka, kad tā nolēmusi pārtraukt apkalpot augsta riska klientus no ārvalstīm. Turklāt augsta riska klientiem Baltijas valstīs atļauts arī atvērt kontus Zviedrijas Swedbank. Tomēr tagad Swedbank ir pārtraukusi apkalpot šos augsta riska klientus.

Vēl juridiskā biroja ziņojumā sacīts, ka laikā no 2007. līdz 2019.gadam bankas augstākais menedžments nav noteicis stingras vadlīnijas atbildībai par cīņu pret naudas atmazgāšanu, un ka bankas vadītājiem nebija pietiekamas izpratnes par draudiem, kādu bankai rada augsta riska klienti nerezidenti. 

Tāpat konstatēti trūkumi saistībā ar to, kā bankas menedžments sniedzis informāciju uzraudzības padomei.

Turklāt no padomes sēžu protokoliem nav secināms, ka padome būtu izvirzījusi pietiekami stingras prasības menedžmentam attiecībā uz problēmām saistībā ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.

«Clifford Chance ziņojums apstiprina, ka banka nav spējusi [veikt nepieciešamos pasākumus] . Savā darbā, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu, banka nav izpildījusi prasības, kādas klientiem, īpašniekiem un sabiedrībai ir tiesības noteikt. Tagad mums ir fakti un mēs smagi strādājam, lai atrisinātu problēmas,» paziņojis Zviedrijas Swedbank uzraudzības padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons.

Arī  Zviedrijas Swedbank prezidents un izpilddirektors Jenss Henriksons atzinis: «Acīmredzami, ka bankā bijuši nepieņemami [darba] kultūras [aspekti]. Tas ir nopietni. Pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās.» 

Zviedrijas Swedbank pirmdien, 23.martā, arī paziņoja, ka nemaksās atlaišanas kompensāciju Birgitai Bonnesenai, kas saistībā ar skandālu par iespējamo naudas atmazgāšanu pagājuša gada martā atstāja Swedbank grupas vadītājas amatu. Tomēr Swedbank arī neizvirzīs juridiskas prasības pret Bonnesenu.

Bankā atzīmēja, ka ar šīs neatkarīgās izmeklēšanas ziņojuma publiskošanu noslēgusies Swedbank vēsturisko darījumu izpēte. 

Tāpat bankā norādīja, ka Swedbank jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016.gadam tai bija nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas, iespējams, ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārbaudi Swedbank veica 2016.gadā, un piemēroja bankai 1,4 miljonu eiro sodu. 

Lasiet arī: Zviedrijas Swedbank piemērots 360 miljonu eiro sods

Savukārt banka īstenoja dažādus uzlabojumus darbā ar iekšējās kontroles sistēmām. Tostarp tajā pašā gadā banka pārtrauca attiecības ar vairumu augsta riska nerezidentu klientu Latvijā un kopš tā laika Swedbank neapkalpo uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, vai arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Apvienotā Karaliste, Luksemburga un Lihtenšteina. Vienīgais izņēmums ir ārvalstu vēstniecības.

Starptautiskais un ASV bāzētais juridiskais birojs Clifford Chance izmeklēšanu sāka 2019.gada februārī, kad pēc publikācijām plašsaziņas līdzekļos par Swedbank iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanas skandāliem to piesaistīja Swedbank grupas padome. 

Izmeklēšana aptvēra klientus, transakcijas un aktivitātes laika posmā no 2007.gada līdz 2019.gada martam, kā arī pētīja, kā banka nodrošinājusi iekšējo un ārējo ziņošanu jautājumos, kas skar naudas atmazgāšanas novēršanu. Tāpat Clifford Chance analizēja, kā Swedbank vēsturiski ir novērsusi konstatētos trūkumus iekšējās kontroles sistēmās.

Jau ziņots, ka Zviedrijas Swedbank piemērots četru miljardu Zviedrijas kronu jeb 360 miljonu eiro sods par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā. Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. 

Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka Swedbank bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu nodaļās. Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bija nepietiekama. Baltijas valstu operācijās arī nebija adekvātu resursu cīņai ar naudas atmazgāšanu. 

Izmeklēšanā secināts, ka Swedbank zināja par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu nodaļās un naudas atmazgāšanas risku, banka neveica pienācīgas darbības. Inspekcija arī atklājusi virkni gadījumu, kad banka nav sniegusi inspekcijai dokumentāciju un informāciju, kas retrospektīvā atklāja situācijas nopietnību.

Igaunijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka bankas Igaunijas nodaļā bijuši nozīmīgi trūkumi naudas atmazgāšanas riska kontroles sistēmās un banka nav ievērojusi prasības pret naudas atmazgāšanu.


Pievienot komentāru

COVID-19 gadījumu skaits Baltijā. Latvijā – 612, Lietuvā – 999, Igaunijā – 1 258

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Palielināts Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma apmērs privātajos bērnudārzos

Apstiprinot Rīgas pašvaldības 2020.gada budžetu, tika piešķirts lielāks Rīgas domes līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem.

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!