bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 17.10.2019 | Vārda dienas: Gaitis, Gaits, Karīna
LatviaLatvija

Swedbank: Nelielu uzņēmumu vadītājiem atliek mazāk laika jaunu zināšanu apguvei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Visvairāk laika jaunu zinību apguvei var veltīt uzņēmumu vadītāji, kuri atbild par kolektīvu, kurā ir vairāk nekā 250 darbinieki, kamēr mazo uzņēmumu vadītājiem, kuri vada līdz 10 cilvēku lielu komandu, tam atliek mazāk laika, secināts Swedbank aptaujā.

Bankā skaidro – mazāka uzņēmuma vadītājam jāpilda vairākas funkcijas un lomas vienlaikus.

36% Latvijas uzņēmumu vadītāju nedēļas laikā jaunu zināšanu apguvei var veltīt vienu līdz divas stundas, 28% tam var atļauties atvēlēt no trijām līdz piecām stundām, bet 5% šim mērķim laika nav vispār. Tikmēr 20% vadītāji ik nedēļu mācībām izdevies atrast sešas un vairāk stundas.

«Zinot, cik aizņemta ir uzņēmēju ikdiena, rezultāti pārsteidz – izrādās, ka uzņēmēji, neskatoties uz savu aizņemtību, velta pietiekami daudz laika jaunu zināšanu apguvei,»

atzīst Ieva Vīgante, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja.

Kādas tieši zināšanas uzņēmēji meklē?

Aptaujas rezultāti atklāj, ka uzņēmēji visvairāk (33%) vēlas gūt zināšanas par mārketingu un pārdošanu. Vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu vadītāji norāda, ka labprāt iegūtu pieredzi biznesa un stratēģijas plānošanā (31%), kā arī  tehnoloģijās un IT (27%). Citas jomas, kā finanses un grāmatvedība, e-komercija, personālvadība, minētas retāk un nepārsniedz 20% pieminējumu.

Jomas, kurās vadītājiem noderētu zināšanas, atšķiras pēc uzņēmuma veida un lieluma. Jo uzņēmums nodarbina vairāk darbinieku (no 50 un vairāk), jo vairāk noderētu pieredze IT un tehnoloģiju jomā. Mazākiem uzņēmumiem (līdz 10 darbinieki) – aktuālāk būtu smelties pieredzi mārketingā un pārdošanā.

Aptauja liecina, ka ražošanas uzņēmumu vadītāji visbiežāk izteikuši vēlmi papildināt zināšanas eksportā un starptautisko tirgu apgūšanā. Tirdzniecības, kā arī pakalpojumu sfēras uzņēmumiem labāk noderētu citu pieredzējušu uzņēmumu zināšanas mārketingā un pārdošanā, savukārt būvniekiem – biznesa stratēģijā un mārketingā.

Vīgante skaidro, ka būvniecībā strādājošajiem stratēģiju veidošana ir ikdiena, jo uzņēmējdarbības forma ir allaž saistīta ar pārmaiņām, kas prasa tūlītēju pielāgošanos jaunajai situācijai.

Mācību apguve nozīmīga arī reģionu uzņēmumos

Pētījuma dati arī atklāj, ka Rīgā, Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē uzņēmējiem visvairāk noderētu citu uzņēmēju pieredze mārketingā un pārdošanā, savukārt Vidzemē un Latgalē uzņēmēji vislabprātāk smeltos pieredzi biznesa stratēģijā un plānošanā. Zināšanas eksportā visaktuālākās ir Rīgā un Pierīgā – šo tēmu uzņēmēji nosauc biežāk nekā citu reģionu biznesa pārstāvji. Citu uzņēmēju pieredze finansēs un grāmatvedībā visvairāk noderētu Zemgalē un Latgalē strādājošiem uzņēmumiem un to vadītājiem.

Motivācija – jēgpilnums, nevis peļņa

«Nav noslēpums, ka uzņēmēji ir vieni no tiem, kas spiesti mācīties un apgūt jaunas lietas visu laiku. Ikdienā daudz tiekoties ar uzņēmējiem, esmu novērojusi, ka uzņēmēju galvenā motivācija ir nevis peļņa, bet jēgpilnums, ko saredz no sava uzņēmuma darbības, tas arī motivē sasniegt vairāk un rosina apgūt un uzsākt jaunas lietas,» stāsta Vīgante.

Personības izaugsmes trenere un uzņēmuma Leaders with Guts vadītāja Anda Kļaviņa: «Uzņēmēji visīsākā laikā var iegūt nepieciešamās zināšanas tieši no saziņas ar citiem uzņēmējiem. Mācīšanās un attīstības modelis «70-20-10» atklāj, kuri ir visefektīvākie avoti jaunu zināšanu apguvei. Aptuveni 70 % zināšanu mēs iegūstam, pildot savus darba pienākumus, 20 % no citu cilvēku un uzņēmēju pieredzes, daloties un uzklausot padomus, un tikai 10 % ir skolās un augstskolās iegūtās zināšanas.»

«Nedrīkst arī novērtēt pa zemu pozitīvu emociju nozīmi uzņēmuma ikdienā, no kā smelties enerģiju jaunu lietu īstenošanai un biznesa izaugsmei. Uzņēmējam svarīgi atrast nodarbes, kas ļauj kaut uz brīdi atslēgties no ikdienas pienākumiem, lai palīdzētu uzlabot uztveres spējas, ieraudzīt kopsakarības un «lielo bildi»,» uzsver Kļaviņa.

Latvijas Uzņēmumu vadītāju pētījums par efektivitāti un izaugsmi tika veikts pēc Swedbank pasūtījuma, sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 750 respondentus – uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus – laika posmā no 2019.gada augusta līdz septembrim.


Pievienot komentāru

Pašvaldību infrastruktūras finansēšanas sistēmai nav vienotas politikas, tā komisijā

Vienotas valsts politikas trūkums un atbildīgo ministriju vāja iesaiste radījusi neracionālu līdzekļu izlietojumu pašvaldību infrastruktūras attīstības plānošanā un finansējuma izlietojumā.

Vienā no lielākajām riepu pārstrādes fabrikām Baltijā izcēlies ugunsgrēks

Lietuvas dienvidos Alītē vienā no lielākajā riepu pārstrādes fabrikām Baltijā izcēlies ugunsgrēks, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Rīgas satiksmes padome sākumā grib izraudzīties jauno valdi, tikai pēc tam vērtējot bijušās atbildību

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme padomes primārais uzdevums ir izraudzīties jaunu uzņēmuma valdi un tikai pēc tam vērtēt bijušās valdes atbildību.

Lidostā Rīga dzelzceļa līnijas Rail Baltica stacijas būvdarbu iepirkumu plānots izsludināt šogad

Būvdarbu iepirkumu par dzelzceļa līnijas Rail Baltica stacijas izbūvi pie starptautiskās lidostas Rīga iecerēts izsludināt šogad.

Latvija no Ukrainas gaida pierādījumus jautājumā par tiesas konfiscēto naudu

Lai risinātu jautājumu par tiesas konfiscēto 29 miljonu eiro atgriešanu Ukrainai, tai jāiesniedz attiecīgie pierādījumi, ko tā arī solījusi darīt, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita sacītā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Rīgas satiksme gadu plāno noslēgt ar peļņu, tomēr no pašvaldības dotācijās prasīs 140 miljonus eiro

Lai gan SIA Rīgas satiksme šo gadu plāno noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu, uzņēmums arī nākamajam gadam prasīs ievērojamu dotāciju – 140 miljonus eiro, atzinis uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.

Izmeklējot saslimšanas Siguldā un Stockmann, uziet salmonellas gaļā no Polijas

SIA Gaļsaimnieks ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta salmonellas baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Sadarbību ar Rīgas karti pirms termiņa nelauzīs, nākamgad tai atvēlot vismaz 20,6 miljonus eiro

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme sadarbību ar SIA Rīgas karti pirms termiņa nelauzīs, kas nozīmē, ka rīdzinieki par šo sadarbību arī nākamgad maksās 20,6 miljonus eiro.

Vācija atļauj Huawei tehnoloģiju pielietošanu 5G ieviešanā

Vācija neliegs Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei darboties tās 5G tīklā, ziņo BBC.

Viltus ziņu izplatītājiem var pienākties cietumsods līdz pieciem gadiem

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 15.oktobrī sākusi skatīt krimināllietu, kurā trīs viltus ziņu portālu uzturētāji apsūdzēti huligānismā, taču tiesa nolēma lietu skatīt aiz slēgtām durvīm.

Eurostat: Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm. 

airBaltic neplāno ierobežot Airbus A220 lidojumus

airBaltic neplāno ierobežot Airbus A220-300 lidmašīnu veiktos lidojumus pēc tam, kad tādu soli spēra Swiss International Air Lines bažās pēc pieredzētajām motora problēmām reisā Londona-Ženēva.

Latvija janvārī – septembrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 7,2%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD izstrādā Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiju

Valsts drošības dienests ir izstrādājis Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiju 2019. – 2021.gadam, kuras mērķi ir pilnveidot terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu Latvijā.

Kariņš tiesas konfiscētos 29 miljonus iesaka tērēt vienreizējam ieguldījumam

Rīgas apgabaltiesas konfiscētos 29 miljonus eiro pareizāk būtu tērēt vienreizējam ieguldījumam, tā izteicies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rīgas satiksmei papildu nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme šogad no pašvaldības budžeta papildu dotācijā lūgs piešķirt 2,9 miljonus eiro.

Igaunijā aizkavējusies biometriskās identifikācijas sistēmas izstrāde

Biometriskās identifikācijas sistēma Igaunijā tiks pabeigta divus gadus vēlāk nekā plānots un naudas trūkuma dēļ tajā nebūs sejas atpazīšanas funkcijas, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Uz dienu slēgta uzbrauktuve no Jūrmalas šosejas Salaspils un Liepājas virzienā

Trešdien, 16.oktobrī, no plkst. 6.00 vienu dienu būs slēgta uzbrauktuve no Jūrmalas šosejas Salaspils un Liepājas virzienā, tur notiks asfaltēšanas darbi.

Sākas Brexit sarunu beidzamā diena pirms ES sanāksmes; vienošanās vēl nav

Eiropas Savienības un Lielbritānijas izstāšanās sarunu delegācijas trešdien, 16.oktobrī, aizvada pēdējo apspriežu dienu ar mērķi panākt vienošanos, ko celt galdā ES dalībvalstu valdību vadītājiem, kuri šonedēļ tiksies izšķirošā galotņu sanāksmē.

Prezidente Kaljulaida uzaicinājusi Putinu apmeklēt Igauniju

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nosūtījusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putina ielūgumu piedalīties 8. Somugru kongresā, kas nākamgad notiks Tartu.

Arī SVF samazina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām prognozē, ka Latvijas ekonomika gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,8%.

Rail Baltica: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana

Jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektā paredzētās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana un kvalitāte.

Pieteikšanos NEPLP vakantajiem amatiem pagarina līdz 20.novembrim

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija slēgtā sēdē lēmusi līdz 20.novembrim pagarināt pieteikšanos diviem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatiem.

Tallinai velosatiksmes stratēģijas ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro

Tallinas velosatiksmes stratēģijas 2018. – 2027.gadam pilnīga ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro, paudis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.

LU iegūst 39.vietu starptautiski atzītā universitāšu reitingā

Latvijas Universitāte no Latvijas augstskolām ieguvusi augstākos rezultātus starptautiski atzītajā Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā, ieņemot 39.vietu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->