Swedbank: Pārejot uz eiro, rindā filiālēs būs jāpavada daudzas stundas

Lai gan uzņēmēju informētība par eiro aug strauji, rīcībā viņi vēl aizvien ir kūtri. Tikmēr Latvijas iedzīvotāju gatavības pieaugums attiecībā uz valūtas maiņu valstī joprojām ir gauss.

Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir pieaudzis par 3 punktiem, sasniedzot 34 indeksa punktus no maksimāli 100 iespējamajiem. Tas vēl aizvien ir zems gatavības līmenis, ņemot vērā, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši tikai trīs mēneši. Savukārt uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.

Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties – apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (ģimenes ikmēneša ienākumi vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem), liecina indeksa vidējais svērtais rādījums. Uzņēmumu vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmēji, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, kā arī tie uzņēmumi, kuri nodarbina desmit un vairāk darbiniekus, portālu BNN informē Swedbank.

Uzņēmēju eiro gatavības indeksa pieaugumu būtiski ietekmē tas, ka laikā no jūnija līdz septembra sākumam uzņēmumu vadītāju vidū būtiski ir uzlabojies informētības pašnovērtējums – septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās par to pilnībā informēti (par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Būtisks informētības līmeņa uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 49 darbiniekiem), Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.

Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumi pāriet vai jau ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (62%), plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (60%), gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (49%), kā arī plāno klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem (46%).

Trīs mēnešu laikā nozīmīgi palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ir iecēluši eiro projekta vadītāju (27%, par 18 procentpunktiem vairāk), plāno naudas priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu (22%, par 15 procentpunktiem vairāk) un pieteikties kredītiestādēs eiro priekšpiegādei (20%, par 14 procentpunktiem vairāk), informē darbiniekus un rīko apmācības (25%, par 13 procentpunktiem vairāk), plāno kasu pārprogrammēšanu (40%, par 10 procentpunktiem vairāk), ir sākuši vai jau paveikuši IT sistēmu pielāgošanu (26%, par 10 procentpunktiem vairāk), plāno naudas plūsmu atlikušajam šī gada periodam (19%, par 10 procentpunktiem vairāk), kā arī plāno ieviest skaidras naudas inkasāciju (15%, par 10 procentpunktiem vairāk).

«Vērojams kontrasts starp uzņēmēju diezgan augsto informētību un daudz kūtrākiem rīcības rādītājiem. Tāpēc jo īpaši būtiski ir turpināt atgādināt, ka eiro tuvojas, turklāt jau ātrvilciena tempos. Un tādos pašos tempos tuvojas arī skaidras naudas pieplūdums. Tāpēc uzņēmumiem jau laicīgi vajadzētu domāt par skaidras naudas plūsmu šī gada izskaņā un nākamā gada sākumā, tostarp par savlaicīgu eiro priekšpiegādes pieteikšanu uz uzņēmuma adresi. Šobrīd vēl bieži jāsaskaras ar maldīgu priekšstatu, ka gadumijā varēs jebkurā mirklī aizsūtīt kādu darbinieku uz bankas filiāli pēc eiro sākumkomplektiem. Taču netiek ņemts vērā, ka šajā laika posmā rindā filiālē būs jāpavada daudzas stundas, turklāt tos saņemt varēs tikai uzņēmuma paraksttiesīgās personas, kas lielākoties ir uzņēmumu vadītāji. Turklāt jārēķinās, ka, piemēram, desmit eiro sākumkomplekti, kas varētu būt vajadzīgi vidējam tirdzniecības uzņēmumam, kopā sver 35 kilogramus,» skaidro Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Savukārt iedzīvotāju informētības līmenis par pāreju uz eiro ir nedaudz pieaudzis – pietiekami vai drīzāk pietiekami informēti par pāreju uz eiro jūtas 42% iedzīvotāju (par 2 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Galvenā iedzīvotāju rīcība, gatavojoties pārejai uz eiro, joprojām ir informācijas ievākšana – 33% iedzīvotāju (par 9 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā) atzinuši, ka pievērš uzmanību informācijai par eiro ieviešanas procesu. Salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka ir uzzinājuši svarīgākos datumus pārejā uz eiro (11%, par 6 procentpunktiem vairāk), ir informēti par to, pēc kāda kursa mainīs latus pret eiro (13%, par 5 procentpunktiem vairāk) un ik pa laikam aprēķina produktu vai pakalpojumu cenas eiro (12%, par 5 procentpuntiem vairāk).

Līdz ar kopējās aktivitātes pieaugumu dubultojies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka skaidro naudu latos vai santīmos cenšas iztērēt (5%, par 3 procentpunktiem vairāk). Tomēr vēl ir liela daļa iedzīvotāju, kas par saviem skaidras naudas uzkrājumiem latos un to pārvēršanu eiro vēl nedomā.

«Galvenais ieteikums iedzīvotājiem ir jau tagad samazināt skaidras naudas īpatsvaru. Ja naudu glabā kontā, norēķinās ar maksājumu karti un rēķinus apmaksā elektroniski, tad pāreja uz eiro būs gandrīz nemanāma – ar svētku sajūtu un bez liekas nīkšanas rindās. Gada nogalē banku filiālēs rindās ar cilvēkiem, kuri vēlēsies pārvērst latus uz eiro, un uzņēmējiem, kuri nebūs pieteikušies eiro priekšpiegādei, stāvēs arī tie iedzīvotāji, kuri vēl pieturās pie „veciem paradumiem”, piemēram, apmaksāt filiālē rēķinus. Tāpēc nemainīgs ir padoms – kam nauda kontā, tas mierīgs par eiro, jo banku kontos nauda konvertēsies automātiski pēc valsts fiksētā kursa un bez komisijas maksas. Pozitīva tendence, ko rāda pētījums – pakāpeniski pieaug arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveido skaidras naudas uzkrājumus un naudu tur bankas kontā, kā arī cenšas biežāk veikt bezskaidras naudas norēķinus,» stāsta Swedbank valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

102.000.102.5456

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas