bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 19.09.2019 | Vārda dienas: Muntis, Verners
LatviaLatvija

Swedbank samazina Latvijas ekonomikas izaugsmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomika piebremzē un vairs netraucas uz priekšu tik strauji kā pērn. Ekonomiku ir nogurdinājis darbaspēka trūkums un augstā ražošanas jaudu noslodze. Gāzes pedāli ir atlaidušas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas. Bažas rada notikumi uz starptautiskās politiskās skatuves, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku un brīvo tirdzniecību. Sekas arvien vairāk izjūt arī Latvijas ražotājs un eksportētājs. Šo faktoru ietekmē esam samazinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam līdz attiecīgi 2,8% un 2%, komentē Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ekonomika sabremzējusies uz mērenāka investīciju un patēriņa kāpuma rēķina

Divus iepriekšējos gadus ekonomika auga par gandrīz 5%, kas ir fantastisks sniegums. Tomēr šī gada pirmajā pusē izaugsme atslāba vairāk, nekā gaidīts, līdz 2,6%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lai gan ekonomikas motoru turpina kurbulēt investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, tas notiek ar ievērojami mazāku jaudu nekā iepriekš, tāpēc arī ekonomika aug lēnāk, pauž ekonomiste.

Tāpat viņa komentē, ka liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, palīdzot sasniegt straujo 5% ekonomikas izaugsmi. Šogad šie fondi ir sasnieguši šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu un tajā saglabāsies līdz pat 2021.gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Šī gada sākumā investīciju izaugsme bija aptuveni divas reizes lēnāka, bet būvniecības – pat četras, piecas reizes lēnāka nekā pērn. Gads iesākās arī ar lēnāku iedzīvotāju patēriņa pieaugumu, kas skaidrojams ar lēnāku pirktspējas un nodarbinātības kāpumu. Tai pat laikā iedzīvotāju vērtējums par ekonomikas attīstību un savām finansēm šogad pat ir labāks nekā pērn.

«Lai gan Latvijas uzņēmumu noskaņojums jeb vērtējums par sava biznesa attīstību saglabājas diezgan labs, šogad tas tomēr ir pasliktinājies uz vājāka būvniecības un apstrādes rūpniecības noskaņojuma rēķina.»

Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un augošie riski ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums arī šogad saglabāsies vājš. Tomēr neskatoties uz nelabvēlīgo pasaules fonu, eksporta izaugsme varētu nedaudz pārsniegt pavisam vārgo sniegumu pērn. Pirmajā pusgadā eksporta apjomu pieaugums varētu būt bijis diezgan līdzīgs kā pērn. Gada otrajā pusē nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmi vismaz daļēji varētu palīdzēt kompensēt graudu eksports, ko veicinās labā raža, prognozē Buceniece.

Lēnāka izaugsme joprojām ir izaugsme

«Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme šī gada pirmajā pusē sabremzējās vairāk nekā gaidīts, un globālās ekonomikas attīstības scenārijs šim un nākamajam gadam mūsu vērtējumā ir pasliktinājies, esam samazinājuši IKP izaugsmes prognozi šim gadam uz 2,8%, bet 2020.gadam – uz 2%,» atzīmē ekonomiste.

Viņa arī skaidro, ka izaugsmes sabremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs apgrūtinās eksporta izaugsmi. Neskatoties uz monetārās politikas atbalstu, kas turēs procentu likmes zemā līmenī, investīciju izaugsme palēnināsies, jo, pieaugot bažām par nākotnes izaugsmi, uzņēmumi, visticamāk, pārskatīs savus investīciju plānus. Gaidāms, ka arī mājsaimniecības kļūs piesardzīgākas. Globālās ekonomikas izaugsmei sasniedzot zemāko punktu 2020.gadā, tās izaugsme nedaudz uzlabosies 2021.gadā, veicinot izaugsmes uzlabošanos arī Latvijas ekonomikā.

Gaidāms, ka IKP izaugsme palielināsies līdz 2,5%.

Algu izaugsme turpināsies, cenu kāpums nedaudz mazināsies

Līdz ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos darbaspēka trūkuma problēmai vajadzētu nedaudz mazināties. Jau šobrīd darba tirgus uzrāda dažus vājināšanās signālus – izskatās, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte sasniedza augstāko punktu pērn un šogad mazinās, savukārt nodarbināto skaita kāpums, šķiet, ir apstājies. Līdz ar mazāku spriedzi darba tirgū un būtiski lēnāku izaugsmi būvniecībā, mazinās pārkaršanas riski ekonomikā. Vidējās bruto algas izaugsme šogad palēnināsies līdz 7,3%, bet nākamajos gados tā noslīdēs līdz 5,5%, vēsta ekonomiste.

Buceniece prognozē, ka bezdarba līmenis šogad sasniegs zemāko punktu un gadā vidēji būs ap 6,5%. Turpmākajos gados tas nedaudz pieaugs, bet joprojām saglabāsies zems. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija neļaus lēnākai ekonomikas izaugsmei pārāk atdzesēt darba tirgu. Inflācija no šī gada 2,9% nākamgad atkāpsies līdz 2,4%, palēninoties ar mājokli saistīto izmaksu, pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugumam.

Pasaules ekonomikas izaugsme kļūst lēnāka

Pasaules ekonomika uz savas ādas arvien vairāk izjūt nepārdomātas politikas sekas, atzīmē Buceniece. Bezvienošanās Brexit, kas gan Apvienotās Karalistes, gan Eiropas Savienības ekonomikai ir vissāpīgākais, ir kļuvis par ticamāko scenāriju pēc Borisa Džonsona (Boris Johnson) kļūšanas par Apvienotās Karalistes valdības vadītāju. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš gaidītā mierizlīguma vietā ir vēl vairāk saasinājies, un risinājums nudien vairs nešķiet tuvu pie apvāršņa. Pasaules tirdzniecības apjomi samazinās. Šie faktori nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku, kā rezultātā šobrīd novērojam ekonomikas izaugsmes palēnināšanos vienlaicīgi visās lielajās pasaules ekonomikās.

Visgrūtāk klājas ekonomikas ražojošajai daļai – apstrādes rūpniecībai. Daudzviet, kā, piemēram, Vācijā un ASV, jau var runāt par krīzi šajā nozarē.

Nelabvēlīgās tendences starptautiskajā tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā dažādas valstis ietekmē atšķirīgi. Vācijā apstrādes rūpniecības nedienas jau ir pārvēlušās uz pakalpojumu sektoru un ekonomiku kopumā, jo apstrādes rūpniecībai ir ļoti nozīmīga loma Vācijas ekonomikā. Savukārt ASV vājākas apstrādes rūpniecības ietekme uz pakalpojumiem ir mazāka, jo pakalpojumi nav tik ļoti saistīti ar šo nozari. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis attiecībā uz apstrādes rūpniecības nozīmi ekonomikā ir pa vidu starp Vāciju un ASV.

Turpmākā ekonomikas attīstība būs atkarīga no centrālo banku un valdību reakcijas

«Mēs sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme turpinās atslābt, noslīdot zem 3% atzīmes 2020.gadā. Izaugsme ir ļoti trausla, un nelabvēlīgu satricinājumu ietekmē, tā var pavājināties vairāk, nekā gaidīts. Viss būs atkarīgs no tā, cik ātri un kā uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos reaģēs centrālās bankas un valdības,» uzsver ekonomiste.

Viņa arī atzīmē, ka centrālās bankas cenšas stimulēt ekonomiku un sola, ka palielinās atbalstu vēl vairāk. Tas palīdzēs mazināt vērtspapīru cenu svārstības finanšu tirgos. Tomēr ar to būs par maz, lai pilnībā kompensētu reālās ekonomikas sabremzēšanos. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā.

«Mēs sagaidām, ka izaugsmes vājināšanās eiro zonā raisīs politiskas diskusijas par budžeta deficītu un valdību parādu noteikumu mīkstināšanu. ES varētu izskatīt iespēju atļaut palielināt izdevumus aizsardzībai un klimata pārmaiņu radīto efektu mazināšanai, pamatojot to ar iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu. Tomēr, visticamāk, valdību atbalsts nāks pārāk vēlu un būs nepietiekams, lai novērstu izaugsmes sabremzēšanos.»

Ekonomikas attīstības scenārijs var izrādīties arī mazāk labvēlīgāks

Latvijas izaugsme būtu labāka, ja starptautiskajās tirdzniecības attiecībās parādītos kāds uzlabojums vai tiktu novērsts bezvienošanās Brexit.

Swedbank ekonomiste uzsver: «Tomēr izaugsme varētu izrādīties arī daudz vājāka, pilnībā neizslēdzot arī krīzes scenāriju, ja mums zināmās un nezināmās starptautiskās ķibeles pēkšņi izrādās kaitīgākas ekonomikas izaugsmei, nekā šobrīd to vērtējam savos pieņēmumos. Mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situācija ir diezgan labā stāvoklī, parādu slogs ir neliels, un pelnītspēja – laba. Eksporta un importa plūsmas ir tuvu līdzsvaram. Relatīvi zemais valdības parāds atļauj nepieciešamības gadījumā atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības izdevumus. Līdz ar to Latvijas ekonomika ir diezgan labi sagatavota, pat ja iestājas t.s. «sliktākais no visiem scenārijiem».»

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.

Atbalsta ieceri pilnveidot kārtību, kā aprēķina atlīdzību par darbspēju zaudējumu

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Siguldas pašvaldība vērsusies policijā par infekcijas gadījumiem bērnudārzos

Siguldas novada pašvaldība vērusies Valsts policijā, lai tā izmeklē saistību starp aizvadītajā nedēļā notikušajiem zarnu infekcijas gadījumiem un četros inficētajos atklāto salmonellas baktēriju.

Rīgas domes koalīcijā varētu būt izveidojušās jaunas nesaskaņas

Rīgas domes koalīcijas partiju – Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! – vidū varētu būt izveidojušās jaunas domstarpības, jo šīs nedēļas laikā kvoruma trūkuma dēļ komitejās nav izdevies pieņemt vairākus būtiskus lēmumus.

Konceptuāli atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.

Purgaile: FKTK komandai jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas

FKTK komandai ir jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas, paudusi FKTK vadītāja amata pretendente, bankas Citadele valdes locekle Santa Purgailie.

Pie Rietumāfrikas krastiem pirāti uzbrukuši Latvijas tankkuģim

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim Ance, ziņo aģentūra Maritime and Crimean Shipping News.

Krievijā aiztur šamani, kurš vēlējies «izdzīt Putinu»

Sibīrijas šamanis, kurš devies kājām uz Maskavu ar nosprausto mērķi padzīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir aizturēts, tā pavēstījusi Krievijas policija. Šamanis izgājis no dzimtās pilsētas Jakutskas, lai kājām noietu aptuveni 5'000 kilometrus.

Saeima atbalsta ciešāku divpusējo sadarbību ar ASV tiesībaizsardzības jomā

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu, tādējādi apstiprinot grozījumu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004.gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Kompensēs zaudējumus par preses izdevumu piegādēm

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Pasta likumā, ar kuriem nodrošinās abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020.gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim.

Lietuvas veselības ministrs noskuj matus, solidarizējoties ar sirgstošo premjeru

Lietuvas premjerministram Sauļum Skvernelim ārstējoties no onkoloģiskās slimības limfomas, solidaritāti ar kolēģi vēlējies paust Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga un tādēļ noskuvis matus.

Saeima ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā atzīst par pamatotu

Seima apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Rosina samazināt vajadzīgo latviešu valodas prasmes līmeni vilcienu konduktoriem

Satiksmes ministrija rosina samazināt nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi pasažieru vilciena konduktoriem, liecina Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Igaunijā pašvaldībām piemaksās tūkstošus par militāro poligonu klātbūtni

300 000 eiro – tādu summu Igaunijas Aizsardzības ministrija apņēmusies ik gadu maksāt deviņām pašvaldībām, kuru teritorijā izvietoti Igaunijas Aizsardzības spēku mācību poligoni.

Puntulis paredz, ka nacionālā koncertzāle būs gatava pēc septiņiem gadiem

Nacionālā akustiskā koncertzāle varētu būt gatava pēc septiņiem gadiem, ja lēmumu par projekta attīstīšanu pieņems šajā rudenī, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Tele2: valsts pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operators Tele2.

Fukušimas nolaidības lietā attaisno uzņēmuma vadītājus

Tiesa Japānā, lietā par iespējamu nolaidību saistībā Fukušimas atomelektrostacijas katastrofu ir attaisnojusi atbildīgā enerģētikas uzņēmuma vadību.

Konkursā uz FKTK vadītāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile, informē Valsts kancelejā.

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->