bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.12.2019 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Swedbank samazina Latvijas ekonomikas izaugsmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ekonomika piebremzē un vairs netraucas uz priekšu tik strauji kā pērn. Ekonomiku ir nogurdinājis darbaspēka trūkums un augstā ražošanas jaudu noslodze. Gāzes pedāli ir atlaidušas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas. Bažas rada notikumi uz starptautiskās politiskās skatuves, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku un brīvo tirdzniecību. Sekas arvien vairāk izjūt arī Latvijas ražotājs un eksportētājs. Šo faktoru ietekmē esam samazinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam līdz attiecīgi 2,8% un 2%, komentē Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ekonomika sabremzējusies uz mērenāka investīciju un patēriņa kāpuma rēķina

Divus iepriekšējos gadus ekonomika auga par gandrīz 5%, kas ir fantastisks sniegums. Tomēr šī gada pirmajā pusē izaugsme atslāba vairāk, nekā gaidīts, līdz 2,6%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lai gan ekonomikas motoru turpina kurbulēt investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, tas notiek ar ievērojami mazāku jaudu nekā iepriekš, tāpēc arī ekonomika aug lēnāk, pauž ekonomiste.

Tāpat viņa komentē, ka liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, palīdzot sasniegt straujo 5% ekonomikas izaugsmi. Šogad šie fondi ir sasnieguši šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu un tajā saglabāsies līdz pat 2021.gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Šī gada sākumā investīciju izaugsme bija aptuveni divas reizes lēnāka, bet būvniecības – pat četras, piecas reizes lēnāka nekā pērn. Gads iesākās arī ar lēnāku iedzīvotāju patēriņa pieaugumu, kas skaidrojams ar lēnāku pirktspējas un nodarbinātības kāpumu. Tai pat laikā iedzīvotāju vērtējums par ekonomikas attīstību un savām finansēm šogad pat ir labāks nekā pērn.

«Lai gan Latvijas uzņēmumu noskaņojums jeb vērtējums par sava biznesa attīstību saglabājas diezgan labs, šogad tas tomēr ir pasliktinājies uz vājāka būvniecības un apstrādes rūpniecības noskaņojuma rēķina.»

Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un augošie riski ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums arī šogad saglabāsies vājš. Tomēr neskatoties uz nelabvēlīgo pasaules fonu, eksporta izaugsme varētu nedaudz pārsniegt pavisam vārgo sniegumu pērn. Pirmajā pusgadā eksporta apjomu pieaugums varētu būt bijis diezgan līdzīgs kā pērn. Gada otrajā pusē nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmi vismaz daļēji varētu palīdzēt kompensēt graudu eksports, ko veicinās labā raža, prognozē Buceniece.

Lēnāka izaugsme joprojām ir izaugsme

«Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme šī gada pirmajā pusē sabremzējās vairāk nekā gaidīts, un globālās ekonomikas attīstības scenārijs šim un nākamajam gadam mūsu vērtējumā ir pasliktinājies, esam samazinājuši IKP izaugsmes prognozi šim gadam uz 2,8%, bet 2020.gadam – uz 2%,» atzīmē ekonomiste.

Viņa arī skaidro, ka izaugsmes sabremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs apgrūtinās eksporta izaugsmi. Neskatoties uz monetārās politikas atbalstu, kas turēs procentu likmes zemā līmenī, investīciju izaugsme palēnināsies, jo, pieaugot bažām par nākotnes izaugsmi, uzņēmumi, visticamāk, pārskatīs savus investīciju plānus. Gaidāms, ka arī mājsaimniecības kļūs piesardzīgākas. Globālās ekonomikas izaugsmei sasniedzot zemāko punktu 2020.gadā, tās izaugsme nedaudz uzlabosies 2021.gadā, veicinot izaugsmes uzlabošanos arī Latvijas ekonomikā.

Gaidāms, ka IKP izaugsme palielināsies līdz 2,5%.

Algu izaugsme turpināsies, cenu kāpums nedaudz mazināsies

Līdz ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos darbaspēka trūkuma problēmai vajadzētu nedaudz mazināties. Jau šobrīd darba tirgus uzrāda dažus vājināšanās signālus – izskatās, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte sasniedza augstāko punktu pērn un šogad mazinās, savukārt nodarbināto skaita kāpums, šķiet, ir apstājies. Līdz ar mazāku spriedzi darba tirgū un būtiski lēnāku izaugsmi būvniecībā, mazinās pārkaršanas riski ekonomikā. Vidējās bruto algas izaugsme šogad palēnināsies līdz 7,3%, bet nākamajos gados tā noslīdēs līdz 5,5%, vēsta ekonomiste.

Buceniece prognozē, ka bezdarba līmenis šogad sasniegs zemāko punktu un gadā vidēji būs ap 6,5%. Turpmākajos gados tas nedaudz pieaugs, bet joprojām saglabāsies zems. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija neļaus lēnākai ekonomikas izaugsmei pārāk atdzesēt darba tirgu. Inflācija no šī gada 2,9% nākamgad atkāpsies līdz 2,4%, palēninoties ar mājokli saistīto izmaksu, pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugumam.

Pasaules ekonomikas izaugsme kļūst lēnāka

Pasaules ekonomika uz savas ādas arvien vairāk izjūt nepārdomātas politikas sekas, atzīmē Buceniece. Bezvienošanās Brexit, kas gan Apvienotās Karalistes, gan Eiropas Savienības ekonomikai ir vissāpīgākais, ir kļuvis par ticamāko scenāriju pēc Borisa Džonsona (Boris Johnson) kļūšanas par Apvienotās Karalistes valdības vadītāju. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš gaidītā mierizlīguma vietā ir vēl vairāk saasinājies, un risinājums nudien vairs nešķiet tuvu pie apvāršņa. Pasaules tirdzniecības apjomi samazinās. Šie faktori nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku, kā rezultātā šobrīd novērojam ekonomikas izaugsmes palēnināšanos vienlaicīgi visās lielajās pasaules ekonomikās.

Visgrūtāk klājas ekonomikas ražojošajai daļai – apstrādes rūpniecībai. Daudzviet, kā, piemēram, Vācijā un ASV, jau var runāt par krīzi šajā nozarē.

Nelabvēlīgās tendences starptautiskajā tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā dažādas valstis ietekmē atšķirīgi. Vācijā apstrādes rūpniecības nedienas jau ir pārvēlušās uz pakalpojumu sektoru un ekonomiku kopumā, jo apstrādes rūpniecībai ir ļoti nozīmīga loma Vācijas ekonomikā. Savukārt ASV vājākas apstrādes rūpniecības ietekme uz pakalpojumiem ir mazāka, jo pakalpojumi nav tik ļoti saistīti ar šo nozari. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis attiecībā uz apstrādes rūpniecības nozīmi ekonomikā ir pa vidu starp Vāciju un ASV.

Turpmākā ekonomikas attīstība būs atkarīga no centrālo banku un valdību reakcijas

«Mēs sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme turpinās atslābt, noslīdot zem 3% atzīmes 2020.gadā. Izaugsme ir ļoti trausla, un nelabvēlīgu satricinājumu ietekmē, tā var pavājināties vairāk, nekā gaidīts. Viss būs atkarīgs no tā, cik ātri un kā uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos reaģēs centrālās bankas un valdības,» uzsver ekonomiste.

Viņa arī atzīmē, ka centrālās bankas cenšas stimulēt ekonomiku un sola, ka palielinās atbalstu vēl vairāk. Tas palīdzēs mazināt vērtspapīru cenu svārstības finanšu tirgos. Tomēr ar to būs par maz, lai pilnībā kompensētu reālās ekonomikas sabremzēšanos. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā.

«Mēs sagaidām, ka izaugsmes vājināšanās eiro zonā raisīs politiskas diskusijas par budžeta deficītu un valdību parādu noteikumu mīkstināšanu. ES varētu izskatīt iespēju atļaut palielināt izdevumus aizsardzībai un klimata pārmaiņu radīto efektu mazināšanai, pamatojot to ar iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu. Tomēr, visticamāk, valdību atbalsts nāks pārāk vēlu un būs nepietiekams, lai novērstu izaugsmes sabremzēšanos.»

Ekonomikas attīstības scenārijs var izrādīties arī mazāk labvēlīgāks

Latvijas izaugsme būtu labāka, ja starptautiskajās tirdzniecības attiecībās parādītos kāds uzlabojums vai tiktu novērsts bezvienošanās Brexit.

Swedbank ekonomiste uzsver: «Tomēr izaugsme varētu izrādīties arī daudz vājāka, pilnībā neizslēdzot arī krīzes scenāriju, ja mums zināmās un nezināmās starptautiskās ķibeles pēkšņi izrādās kaitīgākas ekonomikas izaugsmei, nekā šobrīd to vērtējam savos pieņēmumos. Mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situācija ir diezgan labā stāvoklī, parādu slogs ir neliels, un pelnītspēja – laba. Eksporta un importa plūsmas ir tuvu līdzsvaram. Relatīvi zemais valdības parāds atļauj nepieciešamības gadījumā atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības izdevumus. Līdz ar to Latvijas ekonomika ir diezgan labi sagatavota, pat ja iestājas t.s. «sliktākais no visiem scenārijiem».»


Pievienot komentāru

Bordāns: Izgaismosies daudzas personas un uzņēmumi, kurus finansē Lembergs

Bordāns uzsvēra, ka patlaban vēl tiek apzināta Lemberga ietekme Rīgas ostā. Viņaprāt, palēnām izgaismosies daudzas personas un uzņēmumi, kurus finansē Lembergs.

Jaunzēlandes vulkāna izvirduma upurus piemin ar klusuma brīdi

Jaunzēlandē ar klusuma brīdi pieminēti 16 cilvēki, kuri pirms nedēļas gājuši bojā vulkāna izvirdumā uz atpūtnieku iecienītas salas.

Šajā nedēļā gaidāms spēcīgs vējš un bieži nokrišņi

Līdzīgi kā aizvadītajā nedēļā, arī šonedēļ saglabāsies samērā silts laiks un  gaisa temperatūra nenoslīdēs zemāk par –1 grādu.

Rozentāle pametusi Saskaņu un vēlas pievienoties GKR

Rīgas domes deputāte Baiba Rozentāle ir izstājusies no partijas Saskaņa un uzrakstījusi iesniegumu par pievienošanos partijai Gods kalpot Rīgai.

Valsts uzņēmums Ventspils brīvostas pārvaldes saistības varētu pārņemt vēl šogad

Jaunizveidota valsts kapitālsabiedrība Ventspils brīvostas pārvaldes saistības varētu pārņemt līdz gada beigām, paudis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!