Swedbank vadītājs: Ja Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā», negatīvais efekts būs jūtams ilgtermiņā

Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis

Ja Latvija tiks iekļauta Starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) «pelēkajā sarakstā», negatīvā ietekme būs jūtama ilgtermiņā, intervijā aģentūrai LETA atzīst Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai Moneyval rekomendāciju ieviešanā ir izdarīts ir milzīgs darbs.

«Latvijas institūcijas ir sasniegušas būtisku progresu, un liels paldies ir jāsaka Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājai Ilzei Znotiņai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem. Man gribas ticēt, ka finanšu nozare savus mājas darbus ir izpildījusi. Tomēr, ja izlasa Moneyval ziņojumu, tad lielākā kritika jau nemaz nebija par finanšu sektoru. Kas attiecas uz likumu piemērošanu, izmeklēšanas un tiesu darbu, tad progress varēja būt arī labāks. Tādēļ tas, vai mēs kopumā esam izdarījuši pietiekami, vēl ir jautājums,» atzina Rubenis.

«Ja Latvija tomēr nonāks «pelēkajā sarakstā», cietēja būs visa valsts.»

«Ja mūs iekļaus «pelēkajā sarakstā», tajā pašā dienā nekas traģisks, protams, nenotiks. Taču tas ietekmēs valsts reputāciju, kas secīgi var ietekmēt kredītreitingu, līdz ar to sadārdzināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, mazināt investoru interesi un vēlmi te ieguldīt. Kurš liels un starptautisks uzņēmums grib veikt izrāvienu valstī, kura ir «pelēkajā sarakstā»? Ja kaut kas «sašūposies» eksporta tirgos un mūsu eksportētājiem būs jāmeklē jauni sadarbības partneri, tad fakts, ka viņi ir no valsts, kura ir «pelēkajā sarakstā», galīgi nepalīdzēs. Līdz ar to negatīvo efektu mēs neizjutīsim tūlītēji un īstermiņā, bet vidējā un ilgākā termiņā,» teica Rubenis.

Tajā pašā laikā viņš arī atzina, ja Latvija «pelēkajā sarakstā» būtu iekļauta pirms pieciem gadiem, tas būtu bijis godīgāk. «Tagad tiešām ir paveikts milzīgs darbs, un es ļoti ceru, ka tas tiks ņemts vērā Latvijas novērtējumā,» sacīja Rubenis.

Vēl par šo tematu: Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Jautāts, kā Latvijas nonākšana «pelēkajā sarakstā» varētu ietekmēt bankas, Rubenis norādīja, ka ietekme būs caur finanšu resursu cenu, un tādēļ dārgāks var kļūt arī finansējums banku klientiem.

«Iespējams, Latvijas bankām var noteikt papildu kapitāla prasības, ņemot vērā riskus, kuri parādīsies. Ja samazināsies valsts kredītreitings, kas ir atskaites punkts, noslīdēt var arī uzņēmumu kredītrisku reitingi, tādēļ var nākties bilancēs turēt vairāk kapitāla. Tas viss rezultēsies dārgākos kredītos,» teica Rubenis.

Viņš skaidroja, ka bankas katram klientam piešķir riska profilu. Jo risks ir augstāks, jo lielāka ir varbūtība, ka banka var zaudēt naudu, tāpēc pretī šim riskam bankai ir jātur kapitāls. Attiecīgi, cik daudz kapitāla ir jātur pretī izsniegtajiem kredītiem, tik liela ir arī kredīta procentu likme – zema riska profila klients var aizņemties par ļoti zemu likmi, augstāka riska profila klientam tā aug. Ja bankai kā tādai būs jātur lielāks kapitāls, kredīta likmes augs visiem.

FATF plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā «pelēkajā sarakstā», notiks no 16. līdz 21.februārim Parīzē.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas