Tagad arī pusaudži, saņemot atļauju, drīkstēs medīt ar šaujamieroci

Saeimas deputāti ceturtdien, 31.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīja jauna Ieroču aprites likuma projektu. Tostarp atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no 16 gadu vecuma. 

Pilns balsojums pieejams šeit:

Saeimas otrajā lasījumā atbalstītais priekšlikums paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Iecerēts, ka par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. 

Tāpat likumprojekts paredz, ka Valsts policija ieroča glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas atļaujas, kā arī Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegs uz pieciem gadiem, bet medību lietojumam — uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Šobrīd likums nosaka, ka ieroču kolekcijas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja nav noteikts citādi, izsniedzamas uz nenoteiktu laiku, bet ieroča nēsāšanas atļaujas – uz desmit gadiem. Savukārt Eiropas šaujamieroču apliecības jau pašlaik tiek izsniegtas uz pieciem gadiem. 

Tāpat iecerēts, ka uzturlīdzekļu parādniekiem varēs apturēt medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju. 

Ar jauno Ieroču aprites likumu iecerēts noteikt jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā. Likumprojekts paredz ieročus un munīciju atbilstoši to tehniskajiem parametriem iedalīt A, B, C, D, E un F kategorijās. Vienlaicīgi likumprojektā saglabāta nacionālā ieroču un munīcijas klasifikācija pēc ieroču lietojuma pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročos, kā arī paredzēts jauns lietojuma veids – kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai. Paredzēts, ka ieroču un munīcijas klasifikācija neattieksies uz dienesta un militārajiem ieročiem. 

Iepriekš raidījumā Nekā personīga tika atzīmēts, ka ik gadu Latvijas mežos 22 000 mednieku nomedī ap 100 000 briežu, stirnu un cūku. «Medīt drīkst personas, kurām ir medību apliecība un policijas atļauja rīkoties ar ieroci. To var saņemt tikai no 18 gadiem.»

«Mēs izgājām cauri šaujamieroču direktīvai un sapratām, ka direktīvas 5.pants attiecībā uz šaujamieroču izmantošanu medībās paredz izņēmumu. Proti, pants paredz, ka Eiropas savienībā šaujamieročus var izmantot tikai no 18 gadiem, izņemot medībās un šaušanai mērķī. Līdz ar to, ejot cauri šīm prasībām, secinājām, ka kāpēc mums neizmantot šīs tiesības, kas tiek plaši izmantotas citās valstīs,» iepriekš sacīja Latvijas mednieku asociācijas valdes locekle Linda Dombrovska.

Tikmēr dabas draugi, piemēram, biedrība Latvijas ainavas, jau vairākus gadus strīdas ar medniekiem par lūšu un vilku medībām. Viņi atzīmē, ka «lielie plēsēji, ko Eiropas direktīva ļauj medīt tikai izņēmuma gadījumos, tiekot šauti pārāk daudz, un netiek pasargāti pat zvēru mazuļi».

Biedrības Latvijas ainavas valdes locekle Astrīda Notte stāsta: «Nelikumīgas medības tiek konstatētas katru gadu, medību pārkāpumu tiešām ir daudz, un jautājums, vai uz šā fona šajā kontekstā būtu adekvāti šobrīd pieņemt šādu lēmumu.»

Lai jaunais likums stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāskata trešajā – galīgajā – lasījumā. 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas