bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Strauji zūd konkurētspēja loģistikas nozarē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Latvija pēdējo mēnešu laikā strauji zaudējusi konkurētspēju tranzīta loģistikā, jo augušas Latvijas tranzītkoridora izmaksas, intervijā BNN.LV norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš

Lielākās problēmas esot ar strauji augošām izmaksām dažādās tranzīta loģistikas izmaksu pozīcijās – pārvadājumi, darba algas utt. Šo situāciju lielā mērā radījis fakts, ka krīzes laikā liela daļa tirgus dalībnieku vai nu pārtrauca savu darbību, vai arī samazināja savas pārvadājumu un darba kapacitātes. Šobrīd, tirgum atkal augot, trūkst resursu, lai pieprasījumu apmierinātu, kas rada cenu kāpumu. Tauriņš uzsver, ka Somija izmaksu ziņā kravu piegādēm uz Krievijas rietumiem šobrīd esot pat izdevīgāka nekā Latvija. Lai Latvija nezaudētu tirgus pozīcijas situācijai strauji jāmainās.

Kādas ir tendences loģistikas nozarē šobrīd? Ekonomiskās krīzes laikā daudz tika runāts par tirgus konsolidāciju? Vai tas ir noticis?

Konsolidācija un apvienošanās ir notikusi, bet šobrīd vēl ir grūti aptvert šī procesa mērogus.Varam izteikt secinājumus vien pēc indikācijām. Ir bijuši vairāki apvienošanās piemēri –  kaut vai  Sanitex. Tas ir interesants veidojums, kas ir piemērs tirgus konsolidācijai. Tāpat apvienošanās notikušas ekspeditoru un autopārvadājumu tirgū. Tomēr bez konsolidācijas notikusi arī tirgus attīrīšanās. Ir daudzi pārvadātāji, kas uzņēmās saistības, kuras nebija spējīgi pildīt un aizgāja no tirgus. Ekspeditoru tirgū ir līdzīgi – tie uzņēmumi, kas strādājuši tikai uz naudas plūsmu, bez reālā pamatlīdzekļu seguma, ir vai nu aizgājuši no tirgus, vai apvienojušies ar konkurentiem.

Bet ir arī tirgus neredzamā daļa – ir uzņēmumi, kas reāli vairs nedarbojas, bet gada pārskatus vēl iesniedz, cīnās ar nodokļiem un valsti. Pēc pāris gadiem tikai redzēsim cik aktīvo tirgus dalībnieku ir palicis.

Kādas sagaidāt loģistikas tirgus tendences? Daudz kas acīmredzot būs atkarīgs no globālām tirgus tendencēm?

Domāju, ka vislielākā atkarība būs tomēr no lokālām norisēm. Arvien par Latvijas tirgu varam teikt, ka tas nav sabalansēts. Tirgus sabalansēšana notiek ar ārvalstu aizdevuma injekciju palīdzību. Latviju varētu salīdzināt ar narkomānu, kam iedod kārtējo devu un viņš jūtas labi. «Šodien jūtos labi, jo saņēmu devu!» Bet vai pēc narkomāna izjūtām var pateikt, ka tiešam ir labāk? Man šķiet , ka tikai tad, kad dzīvosim bez šīs devas un iziesim cauri spēcīgai krīzei, tikai tad spēsim objektīvi vērtēt – vai ir labi, vai nav. Tikai tad arī varēsim spriest par Latvijas ekonomiku un loģistikas tirgu tiešā saiknē.

Bet kā šobrīd «jūtas» loģistikas tirgus?

Ir jau ne tikai starptautiskie aizdevumi. Mums tiek doti arī ES līdzekļi, kas ir papildus nauda, par kuru mēs pērkam un apgūstam šos līdzekļus. Tas interesantais termins «apgūstam». Ko tas būtībā nozīmē? Tērēsim vairāk patiesībā.

Un šī pseidoaktivitāte rada aktivitāti arī biznesā. Loģistika ir vistiešākajā mērā saistīta ar ekonomisko izaugsmi. Loģistikas tirgus izaugsmes formula ir: IKP reizināts ar divi. Ja IKP krītas, tad loģistikas tirgus krītas divas reizes straujāk kā IKP. Ja IKP kāpj, tad loģistikas tirgus aug divas reizes straujāk nekā IKP. IKP kritums smagi skāra loģistikas nozari.

Tāpēc šobrīd, pēc ekonomiskās krīzes, tirgū daudzos segmentos ir zināms kapacitāšu trūkums. Vecās kapacitātes uzņēmumi atgūt nevar, jo nav pieejams finansējums. Tā rezultātā ir strauji pieaugušas pakalpojumu cenas, bet pieprasījuma pagaidām netrūkst. Uzņēmumi tā vien spēj organizēt darbu. Tomēr šī situācija ir mānīga, un mēs paši sevi varam ievilkt lamatās. Tas, kas zināma mēra ļāva pārvarēt krīzi, bija tranzīts, tomēr šobrīd mēs sākam ļoti, ļoti strauji zaudēt savu konkurētspēju tranzīta loģistikas tirgū augošo pakalpojumu cenu dēļ. Mēs sevi šādā veidā paši izspiežam no tranzītbiznesa loģistika tirgus. Es nezinu, kas notiks līdz gada beigām. Godīgi sakot man ir bail par to pat iedomāties. Pasarg Dievs, ka mēs neatgriežamies sākumpunktā.

Kuras pozīcijās ir lielākais cenu pieaugums?

Kut vai autopārvadājumi. Piemēram, ja normāls frakta līmenis noteiktam skaitam konteineru piegādei uz Maskavu pērna gada beigas bija 1200 eiro, tad tagad tas ir 1800 eiro. Pirmskrīzes līmenis savukārt bija 1600 vai 1700 eiro. Krīzes laika mums konkurenti somi vēl nāca pretim un uzsāka streikot. Tas radīja papildus tirgus interesi par mūsu loģistikas koridoru un iespējām. Tajā brīdī tirgus bija jāpaņem un nedrīkstējām to vairs laist vaļā. Somi, sapratuši, ka ziepes būs, savas cenas spēcīgi samazina. Mūsu cenas savukārt iet uz augšu. No izmaksu viedokļa, šobrīd somu tranzīts uz Krievijas rietumdaļu ir izdevīgāks nekā caur Latviju.

Var sanākt tā, ka izmantojot esošo situāciju īstermiņa finansiāla labuma gūšanai, loģistikas nozare var sev nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.


Pievienot komentāru

  1. Zed teica:

    pastrādāju vienu brītiņu vienā tādā ‘loģistikas kompānijā’, pēc tur redzētā es brīnos kā vispār tas kantoris sen jau nav nobankrotējis – tāds bardaks, tāds pofigisms pret darbu, tāda virsū braukšana darbiniekiem no šefa puses.

    daļai no latvijas esošiem loģistikas kantoriem ir jānobankrotē, un jo ātrāk, jo labāk.

  2. zeno teica:

    nu ar schenker un visaugstāko līmeni gan ir tā kā ir- varbūt Somijā, Igaunijā vai Vācijā bet ne pie mums

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.

Starptautisko attiecību eksperte: Krievija ir pārmaiņu priekšvakarā

Krievija šobrīd ir nonākusi krustcelēs, kad liela daļa sabiedrības un tās elite apzinās, ka pašreizējā vara ir sevi izsmēlusi un tās politika ir novedusi strupceļā, tā prominentā Krievijas eksperte Lilija Ševcova.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā priekšlikumi iepirkumu sistēmas pilnveidei

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Vēstniecībai Austrālijā – 1,78 miljoni. Vai tiek gādāts Rolex pulkstenis, kad nevar nopirkt skolas somu?

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē diskusijas raisījusi iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->