bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 19.07.2019 | Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila, Sāra

Strauji zūd konkurētspēja loģistikas nozarē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Latvija pēdējo mēnešu laikā strauji zaudējusi konkurētspēju tranzīta loģistikā, jo augušas Latvijas tranzītkoridora izmaksas, intervijā BNN.LV norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš

Lielākās problēmas esot ar strauji augošām izmaksām dažādās tranzīta loģistikas izmaksu pozīcijās – pārvadājumi, darba algas utt. Šo situāciju lielā mērā radījis fakts, ka krīzes laikā liela daļa tirgus dalībnieku vai nu pārtrauca savu darbību, vai arī samazināja savas pārvadājumu un darba kapacitātes. Šobrīd, tirgum atkal augot, trūkst resursu, lai pieprasījumu apmierinātu, kas rada cenu kāpumu. Tauriņš uzsver, ka Somija izmaksu ziņā kravu piegādēm uz Krievijas rietumiem šobrīd esot pat izdevīgāka nekā Latvija. Lai Latvija nezaudētu tirgus pozīcijas situācijai strauji jāmainās.

Kādas ir tendences loģistikas nozarē šobrīd? Ekonomiskās krīzes laikā daudz tika runāts par tirgus konsolidāciju? Vai tas ir noticis?

Konsolidācija un apvienošanās ir notikusi, bet šobrīd vēl ir grūti aptvert šī procesa mērogus.Varam izteikt secinājumus vien pēc indikācijām. Ir bijuši vairāki apvienošanās piemēri –  kaut vai  Sanitex. Tas ir interesants veidojums, kas ir piemērs tirgus konsolidācijai. Tāpat apvienošanās notikušas ekspeditoru un autopārvadājumu tirgū. Tomēr bez konsolidācijas notikusi arī tirgus attīrīšanās. Ir daudzi pārvadātāji, kas uzņēmās saistības, kuras nebija spējīgi pildīt un aizgāja no tirgus. Ekspeditoru tirgū ir līdzīgi – tie uzņēmumi, kas strādājuši tikai uz naudas plūsmu, bez reālā pamatlīdzekļu seguma, ir vai nu aizgājuši no tirgus, vai apvienojušies ar konkurentiem.

Bet ir arī tirgus neredzamā daļa – ir uzņēmumi, kas reāli vairs nedarbojas, bet gada pārskatus vēl iesniedz, cīnās ar nodokļiem un valsti. Pēc pāris gadiem tikai redzēsim cik aktīvo tirgus dalībnieku ir palicis.

Kādas sagaidāt loģistikas tirgus tendences? Daudz kas acīmredzot būs atkarīgs no globālām tirgus tendencēm?

Domāju, ka vislielākā atkarība būs tomēr no lokālām norisēm. Arvien par Latvijas tirgu varam teikt, ka tas nav sabalansēts. Tirgus sabalansēšana notiek ar ārvalstu aizdevuma injekciju palīdzību. Latviju varētu salīdzināt ar narkomānu, kam iedod kārtējo devu un viņš jūtas labi. «Šodien jūtos labi, jo saņēmu devu!» Bet vai pēc narkomāna izjūtām var pateikt, ka tiešam ir labāk? Man šķiet , ka tikai tad, kad dzīvosim bez šīs devas un iziesim cauri spēcīgai krīzei, tikai tad spēsim objektīvi vērtēt – vai ir labi, vai nav. Tikai tad arī varēsim spriest par Latvijas ekonomiku un loģistikas tirgu tiešā saiknē.

Bet kā šobrīd «jūtas» loģistikas tirgus?

Ir jau ne tikai starptautiskie aizdevumi. Mums tiek doti arī ES līdzekļi, kas ir papildus nauda, par kuru mēs pērkam un apgūstam šos līdzekļus. Tas interesantais termins «apgūstam». Ko tas būtībā nozīmē? Tērēsim vairāk patiesībā.

Un šī pseidoaktivitāte rada aktivitāti arī biznesā. Loģistika ir vistiešākajā mērā saistīta ar ekonomisko izaugsmi. Loģistikas tirgus izaugsmes formula ir: IKP reizināts ar divi. Ja IKP krītas, tad loģistikas tirgus krītas divas reizes straujāk kā IKP. Ja IKP kāpj, tad loģistikas tirgus aug divas reizes straujāk nekā IKP. IKP kritums smagi skāra loģistikas nozari.

Tāpēc šobrīd, pēc ekonomiskās krīzes, tirgū daudzos segmentos ir zināms kapacitāšu trūkums. Vecās kapacitātes uzņēmumi atgūt nevar, jo nav pieejams finansējums. Tā rezultātā ir strauji pieaugušas pakalpojumu cenas, bet pieprasījuma pagaidām netrūkst. Uzņēmumi tā vien spēj organizēt darbu. Tomēr šī situācija ir mānīga, un mēs paši sevi varam ievilkt lamatās. Tas, kas zināma mēra ļāva pārvarēt krīzi, bija tranzīts, tomēr šobrīd mēs sākam ļoti, ļoti strauji zaudēt savu konkurētspēju tranzīta loģistikas tirgū augošo pakalpojumu cenu dēļ. Mēs sevi šādā veidā paši izspiežam no tranzītbiznesa loģistika tirgus. Es nezinu, kas notiks līdz gada beigām. Godīgi sakot man ir bail par to pat iedomāties. Pasarg Dievs, ka mēs neatgriežamies sākumpunktā.

Kuras pozīcijās ir lielākais cenu pieaugums?

Kut vai autopārvadājumi. Piemēram, ja normāls frakta līmenis noteiktam skaitam konteineru piegādei uz Maskavu pērna gada beigas bija 1200 eiro, tad tagad tas ir 1800 eiro. Pirmskrīzes līmenis savukārt bija 1600 vai 1700 eiro. Krīzes laika mums konkurenti somi vēl nāca pretim un uzsāka streikot. Tas radīja papildus tirgus interesi par mūsu loģistikas koridoru un iespējām. Tajā brīdī tirgus bija jāpaņem un nedrīkstējām to vairs laist vaļā. Somi, sapratuši, ka ziepes būs, savas cenas spēcīgi samazina. Mūsu cenas savukārt iet uz augšu. No izmaksu viedokļa, šobrīd somu tranzīts uz Krievijas rietumdaļu ir izdevīgāks nekā caur Latviju.

Var sanākt tā, ka izmantojot esošo situāciju īstermiņa finansiāla labuma gūšanai, loģistikas nozare var sev nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.


Pievienot komentāru

  1. Zed teica:

    pastrādāju vienu brītiņu vienā tādā ‘loģistikas kompānijā’, pēc tur redzētā es brīnos kā vispār tas kantoris sen jau nav nobankrotējis – tāds bardaks, tāds pofigisms pret darbu, tāda virsū braukšana darbiniekiem no šefa puses.

    daļai no latvijas esošiem loģistikas kantoriem ir jānobankrotē, un jo ātrāk, jo labāk.

  2. zeno teica:

    nu ar schenker un visaugstāko līmeni gan ir tā kā ir- varbūt Somijā, Igaunijā vai Vācijā bet ne pie mums

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

ST vērtēs normas, kas noteic mācības augstskolās un koledžās īstenot valsts valodā

ST pēc 20 13.Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par to, vai Augstskolu likumā noteiktās normas, kas nosaka, ka augstskolas un koledžas studiju programmas īsteno tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Dobeles un Tukuma vēja parkos atļauj izvietot 35 vēja turbīnas iecerētās 51 vietā

VPVB SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas.

Publiskai apspriešanai nodots likumprojekts, ar ko zāles cer padarīt pieejamākas, bet zāļu tirgu – caurskatāmāku

VM publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas paredz likt lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā un par to informēt arī Zāļu valsts aģentūru.

ASV notriec Irānas lidaparātu, pieaug saspīlējums Persijas līcī

Amerikas Savienotās Valstis Arābijas jūrā ir notriekušas Irānas bezpilota lidaparātu, pieaugot militāram saspīlējumam starp Vašingtonu un Teherānu.

VVD: Baldonē atklātās ķimikālijas videi un cilvēkiem draudus nerada

Baldonē Riekstukalna apkārtnē atrastās 30 mucas ar dažādām ķimikālijām tiešu apdraudējumu videi un cilvēkiem nerada, informē Valsts vides dienestā.

Jautājumiem par pašvaldību reformu atklās īpašu zvanu centru

VARAM ierīkojusi īpašu zvanu centru tieši iedzīvotāju jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un tas darbu sāks no pirmdienas, 22.jūlija.

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

ASV celta trauksme par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus.

Skandināvu tūristu slepkavām Marokā piespriež nāvessodus

Marokā par divu skandināvu tūristu slepkavībām piespriests nāvessods trim teroristiskā grupējuma Islāma valsts atbalstītājiem.

Pārbaudei par Kalnmeiera atbrīvošanu lūdz iesniegt papildu informāciju

Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem.

Petraviča jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vēlas vairāk atbildības valstij

Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Nedēļas nogalē vietām paredz lietu, bet turpmākajām dienām – vasarīgu siltumu

Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos, savukārt svētdienas vakarā Latvijā daudzviet līs, tomēr saglabāsies silts laiks.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.