bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna

Tautas skaitīšana var atklāt, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits ir vismaz par 10% lielāks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

SIA GFK Custom Research Baltic direktore Iluta Skrūzkalne

Pirmie rezultāti par Latvijas faktisko iedzīvotāju daudzumu būs zināmi jau 2011.gada beigās, biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda uzņēmuma SIA GFK Custom Research Baltic, kurš veiks tautas skaitīšanu Latvijā, direktore Iluta Skrūzkalne.

Intervijā analizējot tautas skaitīšanas procesu Skrūzkalne atklāj, ka lielākie pārsteigumi pēc skaitīšanas varētu būt reālais emigrācijas procents, kā arī tas, ka kļūs skaidrs, cik kvalitatīvs ir mūsu adrešu un/vai iedzīvotāju reģistrs, turklāt pēc tautas skaitīšanas, iespējams, tiks noskaidrots, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits ir vismaz par 10% lielāks.

Kad Latvijā notika pēdējā tautas skaitīšana un kāpēc to jāveic tieši šobrīd?

Pēdējā tautas skaitīšana notika 2000.gadā un Eiropas Savienībā (ES) ir pieņemts, ka tas notiek reizi desmit gados. Nepieciešamību veikt tautas skaitīšanu 2011.gadā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu. Tāpēc mēs iekļaujamies kopīgā ES projektā. Mēs vāksim datus arī par emigrācijas kopienām, kas tiks saskaņoti ar citu valstu statistiku. Ja latvieši ziņos, ka svešumā dzīvo ilgus gadus, viņi tiks pieplusoti tur.

Iepriekšējo reizi to darīja Centrālā statistikas pārvalde. Kāpēc tagad to uzticēja jūsu uzņēmumam?

Iepriekš to spēja veikt Centrālā statistikas pārvalde (CSP)– ar saviem spēkiem. To būtu labāk jautāt viņiem pašiem. Mēs esam uzvarējuši Valsts iepirkuma konkursā un šis projekts atdots privātajam sektoram. Kopumā CSP konkursā bija pieteikušies trīs pretendenti – GFK, TNS Latvia un SKDS. Es arī saprotu, ka pārvaldei vairs nav tādas kapacitātes, kā pirms 10 gadiem, kad bija reģionālie skaitīšanas centri. Ēkas pilnas ar cilvēkiem. Tad bija vieglāk to noorganizēt. Mūsu uzņēmums ar 28 pilna laika darbiniekiem un 200 pieredzējušiem intervētājiem ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs. Nevienai privātai tirgus pētījumu/socioloģijas aģentūrai gan nav šādas pieredzes Centrālajā un Austrumeiropā – ka tai tiktu uzticēta iedzīvotāju skaita apzināšana.

Kā jūs spēsit nodrošināt vienu no lētākajām tautas skaitīšanām ES?

Viens ir darba samaksa, kur solām ap 160 Ls uz rokas, taisnīgi piemērojot koeficientus kā Rīgā, tā laukos. Jo Rīgā ir samaksas konkurences apsvērumi, bet laukos nav tik viegli sasniegt katru mājsaimniecību. Čehijā šāds projekts izmaksās 20 reizes dārgāk, tur konkursā uzvarēja Čehijas valsts pasts. Tas nozīmē, ka viena valsts iestāde pārskaita citai. Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm, kas tautas skaitīšanu veic saskaņā ar tradicionālām metodēm, tā ir vislētākā, proti, mums tā izmaksās 3,9 dolārus (divus latus), rēķinot uz vienu cilvēku, Igaunijā un Lietuvā to dara CSP – attiecīgi par 19,7 dolāriem (10,1 latu) Igaunijā un 5,9 dolāriem (3,04 latiem) Lietuvā.

Kā identificēt tautas skaitītāju, kad viņš zvanīs pie ārdurvīm?

Viņam (-ai) būs apliecība ar CSP direktora parakstu, kas iesieta violetas krāsas lentītē. Ja iedzīvotājiem radīsies kaut mazākās šaubas par kādu skaitītāju, viņi varēs konkrēto personību pārbaudīt, piezvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni. Tālruņa numurs būs redzams plakātos visu pilsētu ielās. Šo masīvo sociālo kampaņu organizē cita aģentūra. Skaitītājus apgādāsim ar portatīvajiem datoriem, ko iepirkusi citā konkursā izraudzīta kompānija. Datorus pēc divarpus mēnešiem būs jāatgriež, jo tie tiks izsniegti nomā. Viņi nesīs pilnu atbildību par datoru bojājumiem un pazaudēšanu.

Kā tehniski sāksies skaitīšanas process?

Interneta pieejamības paplašināšanās izvirzīja mums uzdevumu radīt iespēju iedzīvotājiem, kas to vēlēsies, aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā savās mājās, publiskajās bibliotēkās, mācību iestādēs vai citur – no šā gada 1. līdz 10.martam. Pieeja tautas skaitīšanas veidlapām internetā būs iespējama, tikai izmantojot pases datus un personas kodu. Līdz 31.maijam skaitītāji veiks apgaitu pa mājsaimniecībām. CSP sagatavotā tautas skaitīšanas «Mājokļa anketa» ietvers jautājumus par mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī tādiem mājokli raksturojošajiem rādītājiem kā ēkas tips, piederība, mājokļa platība, ūdens apgādes sistēma, apkures veids, labiekārtotība u.c. Toties «Personas anketa» ietvers jautājumus par iedzīvotāju ģimenes stāvokli, tautību, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās, izglītību, ekonomisko aktivitāti, kā arī iedzīvotājus lūgsim brīvprātīgi sniegt informāciju par uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs emigrējušiem radiniekiem.

Cik ilgā laikā tiks apstrādāti tautas skaitīšanas dati un kad uzzināsim provizoriskos rezultātus?

Dati no iedzīvotāju mutes tiks savadīti portatīvajā datorā un caur internetu pa taisno aizies uz CSP serveri to apkopošanai un analīzei ar speciālām programmām. Mēs kā pētījumu kompānija būsim bez tiešas piekļuves šiem datiem – drošības apsvērumu dēļ. Pēc 31.maija gaidīsim vēl 10 dienas piesakāmies tos, kas nav sastapti savās mājās. Domāju, ka pirmie rezultāti par Latvijas faktisko iedzīvotāju daudzumu būs zināmi jau 2011.gada beigās. Visi ar nepacietību gaida šo reālo emigrācijas procentu, kas ir lielais nezināmais valstī. Tie, kas pašlaik dzīvo Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā u.c., varēs pirmajās desmit dienās pieskaitīties caur internetu. Otrs pārsteigums būs, cik kvalitatīvs ir mūsu adrešu un/vai iedzīvotāju reģistrs. Kā zināms, notiek vērienīga iekšējā migrācija. Iespējams, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits izrādīsies vismaz par 10% lielāks.

Par cik nokomplektēts ir tautas skaitītāju štats?

Virs 51 procenta, jo tas pildās pakāpeniski. Ir trīs līmeņu atlase – 37 reģionālie vadītāji, kā arī pārraugi, kas palīdzēs viņiem šo procesu organizēt, tad nāk «brigadieri» un 2000 tautas skaitītāji. Plānojam šos darbus sadalīt pēc iespējas tā, lai katrā mazajā pagastā (ciematā) ar vismaz 1000 iedzīvotājiem būtu vietējais cilvēks, kurš visus pazīst un pārzina adreses. Zina, kuri ir izbraukuši.

Vai jūs nepārsteidza ažiotāža uz šo līgumdarbu?

Mums ir pieteikušies apmēram pieci cilvēki uz vienu skaitītāja vietu. Ja mēs raugāmies uz normālu darba tirgus situāciju, kur uz vienu vietu bieži vien ir pat 20, 40 un 60 kandidāti, tad te konkurss ir krietni mazāks. Interesentus pirmajā kārtā mums palīdzēja atlasīt CV Online, kam ir ilggadīga pieredze, tajā izvērtēja valodas, datoru zināšanas un lai būtu vismaz minimāla darba pieredze. Neskatījāmies pēc profesionālās piederības, bet vai vispār saprot, ko nozīmē atbildība un laikus nododams darba rezultāts. Varēja būt arī krāvēji vai sētnieki. Pie mums strādās arī studenti, jo šis statuss apliecina spējas mobilizēties un izpildīt mūsu prasības. Katrs reģionālais vadītājs saņēma tādu pretendentu failu, kas attiecas uz viņa teritoriju. Galvaspilsēta ar Pierīgu ir sadalīta nosacīti septiņos reģionos, aptverot arī Jūrmalu, Siguldu un Rīgas rajonu. Pēc tam mūsu reģionālos vadītājus un pārraugus apmācīja personāla atlases kompānija, lai viņi nākamo atlases kārtu vadītu patstāvīgi. Lai izvēlētos labāko, godīgāko un profesionālāko skaitītāju no četriem – pieciem. Turklāt šis nav darbs, kur mēs garantētu nodarbinātību ilgākā laika posmā. Tie ir tikai divarpus mēneši. Tas ir papildus darbs. Nepiesakās tie, kas jau ir ļoti noslogoti pamatdarbā, vai kam ir labi atalgota profesija.

Vai tas, jūsuprāt, ir optimāli, ka viņiem gabaldarba izstrāde var sasniegt tikai minimālo algu?

Jā, tas mums šķiet optimāli, jo esam ierobežoti projekta budžetā un visa valsts savelk jostas. Nevaram atļauties piemaksāt skaitītājiem no citos projektos piesaistītās naudas. Varam maksāt tik, cik paredz šī projekta tāme. Visu izmaksāsim ar darbaspēkam aprēķināmiem nodokļiem. Esmu dzirdējusi daudz pārmetumus, ka mēs – GFK te grasāmies nopelnīt miljonu, bet tā tas nav. Ja vēlaties dzirdēt, cik ir mūsu plānotā peļņa no šī projekta administrēšanas, tad tie ir apmēram 5% (no 2,78 miljonu latu vērta līguma).


Pievienot komentāru

  1. zz teica:

    Es domāju, ka tā skaitīšana ne šeit vien minētos brīnumus atklās.

  2. dinijs teica:

    GFK cer, ka apmēram 200 līdz 400 tūkstoši cilvēku paši saskaitīsies internetā, paužot savu apzinīgumu un pilsonisko stāju. Ja tas nenotiks, tad viņu budžeta projekts izgāzīsies ar lielu blīkšķi.

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Lasītākie

Komentētākie