bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

Tavars: Jāpieņem kardināli lēmumi darbaspēka deficīta problēmas risināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Edgars Tavars

«Esam pārāk daudz diskutējuši, kā atrast perfekto risinājumu katastrofālajam darbaspēka deficītam, bet maz darījuši, lai to samazinātu. Tāpēc steidzami jāizstrādā reāli virzieni darbaspēka deficīta problemātikas risināšanā, pat ja tie ir nepopulāri un apdraud atsevišķu partiju reitingus,» savu uzskatu pauž Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Tavars uzsver, ka situācijas nopietnību apliecina pēdējā pusgada laikā veiktie un aktualizētie pētījumi. Piemēram, pērnā gada beigās publiskotās Citadele Index aptaujas rezultāti (750 respondenti – Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji) liecina, ka 66% aptaujātie novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu.

«Uzskatu, ka primārais un galvenais solis ir situācijas izpētes veikšana. Valsts pasūtīts pētījums, kura rezultātā jābūt konkrēti definētām nozarēm, kurās trūkst darbaspēka un tieši kāds darbaspēks tām trūkst (kvalificēts, mazkvalificēts, ieskaitot konkrētas profesijas u.tml.); kāds ir šī deficīta iemesls, nākotnes riski un piedāvātie risinājumi,» tā Tavars.

Vienlaikus Tavars uzsver, ka visas šī brīža darbības bez izpētes un valstiska rīcības plāna vairāk līdzinās haotiskai izejas meklēšanai no labirinta.

«Lai mūsu valsts sasniegtu tādu ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, ka aizbraucēji vēlētos atgriezties, jānodrošina Latvijas uzņēmējiem iespēju strādāt bez galvas sāpēm par «darba roku» deficītu. Šādā gadījumā spēsim palīdzēt nodrošināt valsts ekonomisko augšupeju un tad aizbraucēji būs ieinteresēti atgriezties,» uzskata Tavars.

Iespējams, viens no reālākajiem risinājumiem ir atviegloti nosacījumi ārvalstu darbaspēka ievešanai. Un tam jau nepieciešams politisks lēmums, mainot birokrātiskos procesus un likumdošanu.

«Mums jāpiesaista mazkvalificēts ārvalstu darbaspēks lauksaimniecības, pārtikas, transporta un būvniecības nozarēm, kuras šobrīd vārda tiešā nozīmē smok no cilvēku deficīta, vienlaikus motivējot un atbalstot vietējos strādniekus gūt papildu profesionālās zināšanas un veidot karjeru,» secina Tavars, uzsverot, ka šis būtu pirmais solis situācijas risināšanas virzienā.

Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs pauž arī to, ka ja darbaspēka problēmas netiks risinātas valstiskā līmenī, ir risks, ka uzņēmumi sāks pārcelt ražotnes uz kaimiņvalstīm. Tas var ļoti negatīvi ietekmēt eksporta apjomus un samazināt investīciju apjomu uzņēmumos, jo uzņēmēji nav gatavi investēt uzņēmumos un valstī, kas saskaras ar milzīgām darbaspēka problēmām. Rezultātā tas var radīt uzņēmumu darbības apjomu samazināšanos vai pat dīkstāvi, kas automātiski nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un sociālekonomiskās problēmas vairākos Latvijas reģionos.

Turklāt viņš min, ka tā dēvētajās «zināšanu ietilpīgajās» nozarēs trūkst gan inženieru, gan informācijas tehnoloģiju speciālistu, gan zinātnieku. Izmaiņas slimnīcu līmeņos radījis darbaspēka trūkums veselības nozarē. Turpretim lauksaimniecības, transporta un būvniecības nozarēs trūkst tieši mazkvalificēts darbaspēks.

Turpinot Tavars saka: «Esam diskutējuši par dzimstības veicināšanu, robotizāciju, reemigrāciju, pārkvalifikāciju un viesstrādnieku ievešanu kā potenciālajiem risinājumiem darbaspēka trūkumam. Taču uzskatu, ka esam pārāk daudz diskutējuši, kā atrast perfekto risinājumu, bet maz darījuši, lai virzītu procesus. Raudzīsimies uz situāciju bez utopiskām gaidām – dzimstības palielināšana, reemigrācija, robotizācija ir ilgstoši procesi. Turklāt, lai tie veiksmīgi noritētu, nepieciešams sagatavot augsni, paveicot virkni pārmaiņu sociālajā un izglītības sistēmā, kā arī biznesa vidē.»

Viņaprāt, acīmredzams piemērs darba imigrācijā un līdzīgas situācijas risināšanā ir tepat Lietuvā un Polijā. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2017.gadā uz Lietuvu atbraukuši strādāt divreiz vairāk ārvalstnieku nekā 2016.gadā. Tur 2017.gadā darba vīzas vai ar darbu saistītas uzturēšanās atļaujas izdotas aptuveni 34 500 ārvalstniekiem, tostarp apmēram 20 000 Ukrainas pilsoņiem. Ukraiņus doties uz Lietuvu pamudina lielākas algas un atviegloti noteikumi attiecībā uz pieņemšanu darbā. Līdzīga situācija ir Polijā, kur pēc aplēsēm strādā aptuveni viens miljons ukraiņu, ar uzskatiem dalās Tavars.

Ref: 225.000.103.2784


Pievienot komentāru

  1. Gertrude teica:

    Interesanti.kurs brauktu stradat par tik zemu atalgojumu?

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.