bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 17.08.2018 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta

Ikgadējais rūpniecības produkcijas pieaugums septembrī - 9,6%

Rūpniecības produkcijas izlaide 2011.gada septembrī faktiskajās cenās bija 418,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaugums par 1,2%, bet gada griezumā par 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ieroču iznīcināšanu turpmāk veiks Nodrošinājuma valsts aģentūra

Izskatīšanai Saeimas komisijās ceturtdien, 3. novembrī nodoti grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kuri paredz, ka ieroču iznīcināšanu turpmāk veiks Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Ekonomikas apskats: nekavējoties jāstiprina fiskālā disciplīna

Latvija ir ievērojami samazinājusi budžeta deficītu, tā rezultātā 2012. gadā Māstrihtas budžeta deficīta kritēriju izpildīt ir iespējams, savu pārliecību Swedbank mēneša apskatā pauž ekonomisti Dainis Stikuts un Mārtiņš Kazāks.

Iedzīvotāji apkures rēķinu apmaksai arvien biežāk izmanto uzkrājumus

Gada laikā aptuveni uz pusi pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas rēķinus par apkuri plāno apmaksāt no izveidotajiem naudas uzkrājumiem.

Komerctelevīziju iziešana no bezmaksas apraides. Kas notiks ar sportu?

Vairākas komercetelvīzijas ir noslēgušas līgumus par sporta notikumu pārraidīšanu. Vienlaikus sporta līdzjūtējos viešas bažas, kā komerctelevīziju iziešana no bezmaksas apraides ietekmēs to hobiju, kā arī likumdošanu.

Lapsa: ikreiz, kad KNAB draud nepatikšanas, notiek skaļa aizturēšana

Ir pilnīgi skaidrs - ja šodien neiznāktu Latvijas specdienestu nekontrolējamībai un visatļautībai veltītā grāmata «Cits ķēķis: zem likumīgā «jumta»», Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Dzintars Jaundžeikars vēl kādu laiciņu būtu pastaigājis uz brīvām kājām, uzskata grāmatas autors Lato Lapsa.

47% iedzīvotāju netic, ka atklās avotu, no kā medijos nonāca Rīdzenē noklausīto sarunu fragmenti

Gandrīz puse (47%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka neizdosies atklāt avotu, no kura medijos priekšlaicīgi nonāca politiķa Aināra Šlesera viesnīcā Rīdzene noklausīto sarunu atšifrējumi.

Šteinbuka: Latvijas rezultāti ir izcili!

Latvijas valdība 2008. gadā vērsās pie starptautiskajiem aizdevējiem, jo toreiz valstī pasliktinājās situācija ar budžeta deficīta finansēšanu. Tagad mēs varam izvērtēt, kāds ir rezultāts. Un man gribas uzsvērt, ka rezultāts ir izcils, norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

MK akceptē nākamo trīs gadu budžeta bāzes izdevumus

Ministru kabinets apstiprinājis valsts budžeta precizētos bāzes izdevumus 2012.-2014.gadam, uz kuru pamata tiks veikta valsts budžeta izdevumu konsolidācija un aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms kopumā un atsevišķi katrai ministrijai.

Samazinātas Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes

Latvijas ekonomikas izaugsmes nākamā gada prognoze ir veidota uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un iekšzemes kopprodukta pieaugums tiek prognozēta 2,5% apmērā. Savukārt Finanšu ministrijas šī gada septembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs šim.gadam paredzēja izaugsmi 4,5% apmērā.

LB: uzticība netiek dota uz mūžu, tā jākopj

Jaunās valdības dienas kārtības svarīgākais jautājums ir savlaicīga 2012. gada budžeta pieņemšana, deficītam nepārsniedzot 2.5% no IKP, kas nozīmē beidzamo posmu budžeta konsolidācijā, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa.

Gada laikā izsalkušo bērnu skaits Igaunijā pieaug par 20%

Igaunijā dziļā nabadzībā dzīvo katrs piektais bērns. Tas nozīmē, ka 20% igauņu atvašu cieš no nepietiekama uztura, atsaucoties uz Nommes Bērnu aizsardzības savienības vadītāju Kjartu Meri, vēsta Igaunijas laikraksts.

Rīgas pašvaldības budžetā pieņem grozījumus par 17 miljoniem

Rīgas domes sēdē otrdien, 1. novembrī pieņemti grozījumi pašvaldības šī gada budžetā. Arī šoreiz lielākais finansējuma palielinājums plānots Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Eiro ieviešanai no valsts budžeta paredzēti 8,7 miljoni latu

Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā 2013. un 2014. gadā valdība piekritusi piešķirt papildu bāzes izdevumus 8,7 miljonu latu apmērā, šādi atbalstot Finanšu ministrijas priekšlikumu precizēt un palielināt valsts budžeta bāzes izdevumus ilgtermiņa saistībām.