bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs

Latvieši neizmirs – tās ir muļķības

Sociālantropologs Roberts Ķīlis uzsver, ka latviešiem būtu jāpievērš uzmanība tam, kādas izvēles viņi izdara, kā arī atzīst, ka jaunu uzņēmumu radīšana ne vienmēr veicina demogrāfisko attīstību. Tāpat arī viņš noraida iespēju, ka latvieši jebkad būs lētais darba spēks un kategoriski noliedz pieņēmumu, ka latvieši pakāpeniski izmirst.

Viena no 2011. gada sarežģītākajām lietām - Parex akcionāru jautājums

Šogad Satversmes tiesā tiks izskatītas vairākas sarežģītas lietas, kas varētu izsaukt plašu rezonansi sabiedrībā. Viena no tām varētu būt Parex akcionāru jautājums, norāda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Piena produktu cenu kāpums ir neizbēgams

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks par nesaprotamām valsts garantijām, piena cenu veikalu plauktos šodien un nākotnē.

Deputāts: Jūrmalas attīstības plāns - slima suņa murgi

Lai gan Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka Jūrmalas attīstības plāns ir drosmīgs un, iespējams, pat pretrunīgi vērtējams, domes deputāts Juris Visockis uzskata, ka tas pielīdzināms slima suņa murgiem. Lai gan attīstības plāns pilsētai ir nepieciešams, biežā Jūrmalas vadības maiņa liedz tam jebkādas perspektīvas, jo katrs velk deķi uz savu pusi.

Bērziņš: pēc krīzes esam kļuvuši daudz spēcīgāki

Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš sarunā ar BNN un TV24 par darba ražīgumu, konkurenci un darbinieku vērtību.

Krīgers: budžets ir sastādīts neprofesionāli

BNN un TV24 piedāvā interviju ar LBAS priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru par 2011. gada budžetu un tā ietekmi uz valsti un sabiedrību.

Latvija zinātnei atvēl uz pusi mazāk nekā Igaunija

Latvija savās nākotnes vīzijās deklarē sevi kā uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tomēr vārdi un darbi šai ziņā iet katrs savu ceļu. Zinātnei atvēlētā finansējuma daļa ir aptuveni 3 reizes mazāka par Eiropas vidējo. Vidēji Eiropas Savienībā zinātnē un pētniecībā tiek ieguldīti aptuveni 1,9% no IKP. Latvijā šis rādītājs ir 0,6%.

Gaismas pils būvniecība tiks pabeigta laikā

Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvlaukuma apmeklējuma, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norādīja, ka Gaismas pils būvniecība tiks pabeigta laikā.

Vešņakovs: Kosmosā tuvākajā laikā kopā nelidosim

Praktiski viss ir sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītei Krievijā, un darbs pie parakstāmajiem līgumiem tiks pabeigts 17.decembrī. Tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu atzina Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Hipotēku banku gaida nopietnas pārmaiņas

Valstij piederošā Hipotēku un zemes banka tuvākajā nākotne varētu piedzīvot vērā ņemamas izmaiņas, kļūstot par attīstības banku, kas izsniegs kredītus jaunajiem un esošajiem uzņēmumiem. Kā notiks bankas pārveidošana, šobrīd vēl īstas skaidrības nav.

Vaidere: Eiropa ar savu pārregulētību var «iebraukt auzās»

ES ir ļoti stingri regulēta zona. No vienas puses šī regulācija rada kārtības un drošības sajūtu, taču no otras – Brisele, pieņemot regulas mēdz «iebraukt auzās», uzskata EP deputāte Inese Vaidere.

Latviešu pacietība ir apbrīnojama

Regulārās budžeta griešanas un milzīgais bezdarbs ir augstā cena, ko Latvija šobrīd maksā par iepriekš «jautri» pavadītajiem treknajiem gadiem, kā arī mērķi 2014.gadā pievienoties Eirozonai. Valsts dodas pareizajā virzienā un pacietība, ar kādu sabiedrība uztver visus nepopulāros valdības lēmumus esot ievērības cienīga, uzsver Eiroparlamenta Ekonomikas un krīzes komisijas loceklis Franks Engels.

Latvijas parāds, salīdzinot ar citām valstīm, nav liels

Lai gan Latvijai no starptautiskajiem aizdevējiem ir nācies aizņemties vairāk kā 7 miljardus eiro, mūsu valsts uz pārējās pasaules fona parādu ziņā neizskatās nemaz tik slikti. The Economist izveidojis karti, kurā redzams, ka daudzas pasaules valstis slīgst parādos. Latvijas parāds no iekšzemes kopprodukta sasniedz aptuveni 47%, kamēr Vācijai tas ir tuvu 76%, Itālijai 118%, bet Kanādai 82%.

Ekonomists: lai izdzīvotu, Eirozonai nepieciešamas nopietnas reformas

Padziļinoties krīzei Eirozonā, runas par iespējamo vienotās monetārās sistēmas sabrukumu kļūst aizvien skaļākas. Īrijai kļūstot par starptautisko aizdevēju «klientu», par to runā vairs ne tikai ekonomisti.

Eiropa satraukusies par Latvijas ceļu kvalitāti

Lielākā daļa autovadītāju, noteikti piekritīs, ka Latvijas ceļu kvalitāte nav tā labākā. Šovasar izskanējušais skandāls starp divām ceļu būves kompānijām, šo problēmu iezīmēja vēl skaidrāk. De Facto rīcībā nonākušā informācija liecina, ka arī Eiropas Komisija ir norūpējusies par to ceļu kvalitāti, kas tiek būvēti par ES fondu naudu.

Eksprete: ja ceļam PVN, jādomā par kompensācijām mazturīgajiem

Izmaiņas pievienotās vērtības likmēs palielinās nodokļu slogu visiem iedzīvotājiem, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe. Nav arī zināms, kā rīkosies tirgotāji un vai viņi preces cenas, izmantojot PVN celšanu, nepalielinās par vairākiem santīmiem.

Apkarojot naudas atmazgātājus, Finanšu policija veic 60 kratīšanas diennaktī

Finanšu policija atklājusi kārtējo vērienīgo naudas atmazgāšanas shēmu. Pēc aptuveniem aprēķiniem shēmā kopš pagājušā gada apgrozīti vismaz 10 miljoni, bet valstij nodarīti ap 2 miljoniem latu lieli zaudējumi.

Eiro - stimuls vai stopkrāns Igaunijas ekonomikai?

Nepilni divi mēneši atlikuši līdz brīdim, kad mūsu kaimiņvalsts Igaunija kļūs par pilntiesīgu Eirozonas dalībvalsti. Jau tagad vairumā Tallinas krodziņu cenas ir norādītas eiro, lai gan norēķināties par pirkumu pagaidām vēl var tikai kronās.


-->