bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Tēriņi valsts aizsardzības mācībai līdz 2026.gadam varētu sasniegt 8,16 miljonus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tēriņi valsts aizsardzības mācībai varētu sasniegt 8,16 miljonus eiro 2026.gadā, liecina Aizsardzības ministrijas aprēķini.

Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, valsts aizsardzības mācības ieviešanai šogad nepieciešami 212 690 eiro materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu nodrošināšanai. Plānots, ka ik gadu, pieaugot izglītojamo un instruktoru skaitam, pieaugs arī valsts aizsardzības mācības nodrošināšanas izmaksas – 2020.gadā kopējās izmaksas, ieskaitot instruktoru atalgojumu, sastādīs 818 679 eiro, 2021.gadā – 1,57 miljonus eiro, 2022.gadā – 2,93 miljonus eiro, 2023.gadā – 5,14 miljonus eiro, bet 2024.gadā – 7,25 miljonus eiro. Arī pēc valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanas šīs izmaksas turpmākos divus gadus pieaugs, 2025.gadā sastādot 7,79 miljonus eiro, bet 2026.gadā – 8,16 miljonus eiro.

Šobrīd Aizsardzības ministrijas budžetā šādi finanšu līdzekļi nav plānoti, taču, ja Ministru kabinets apstiprinās valsts aizsardzības mācības iekļaušanu vispārējās vidējās izglītības standartā, finansējums tiks rasts ministrijas budžeta ietvaros, apliecina ministrijā.

«Valsts aizsardzības mācības īstenošana Latvijas skolās ir pirmais solis, lai koordinēti un visaptveroši strādātu pie atbildīgas attieksmes veidošanas pret Latviju, tās iedzīvotājiem un valsts drošību. Mūsu mērķis ir skolēnos attīstīt dažādas kompetences, veicināt kritisko domāšanu un patriotisko audzināšanu, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Valdībā otrdien, 11.jūnijā, apstiprinātais informatīvais ziņojums par Valsts aizsardzības mācības ieviešanu un Jaunsardzes attīstību līdz 2027.gadam sniedz ieskatu plānotajās darbībās un pasākumos, lai līdz 2024.gadam visās vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācības priekšmetu un nodrošinātu, ka motivētākajiem skolēniem papildus ir iespēja brīvprātīgi piedalīties valsts aizsardzības mācības praktisko iemaņu nometnēs, kā arī nosaka tam nepieciešamos resursus, informē Aizsardzības ministrijā.

Ziņojumā aprakstīti arī Jaunsardzes attīstības virzieni, mērķi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā, ka turpmāk Jaunsardzes mērķauditorija būs 5.-9.klašu skolēni. Tāpat ziņojums paredz jaunajā sporta skolotāju augstākās pedagoģiskās izglītības saturā integrēt iespēju apgūt valsts aizsardzības mācības pasniegšanai nepieciešamās kompetences.

Informatīvajā ziņojumā Aizsardzības ministrija atbalsta Valsts kontroles ieteikumu, ka bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzības jomā nepieciešams regulēt atsevišķā normatīvajā aktā. Pašlaik Jaunsardzes darbību nosaka Militārā dienesta likums, taču Jaunsardze nav Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kā arī jauniešiem pēc jaunsargu programmas apguves nav pienākuma pildīt dienestu, skaidro ministrijā.

Nākamajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi īstenos 61 Latvijas skola, tostarp, Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Zemgales, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskola, kuras turpinās 2018.gada septembrī sākto valsts aizsardzības mācības pilotprojektu.


Pievienot komentāru

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.