bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Rosina līdz 2021.gadam apturēt jaunu plānošanas dokumentu izstrādi pašvaldībās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana jāuzsāk tikai pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, izriet no VARAM izstrādātajiem un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā.

Grozījumu anotācijā ministrija norāda, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka pašvaldības attīstību turpmākajiem septiņiem (vidēja termiņa) vai 25 gadiem (ilgtermiņā), taču šo dokumentu izstrādē esot būtiski ņemt vērā nacionālā līmeņa lēmumus, konkrētajā gadījumā – Administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā organizēt pašvaldību vēlēšanas jau jaunajās vietvaru robežās.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, vietējā līmeņa plānošanas dokumenti ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi. Šie visi ir ilgtermiņa plānošanas dokumenti, bet pašvaldības attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments.

Tomēr, tā kā vidēji plānošanas dokumenta izstrāde ilgst no viena līdz trim gadiem, VARAM ieskatā šobrīd nav racionāli uzsākt jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi, jo vēlēšanas būs mazāk nekā pēc diviem gadiem.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka noteiktais ierobežojums attiecināms uz noteiktu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma – izstrādi un apstiprināšanu, skaidro VARAM.

Ministrija apkopojusi datus, kas liecina, ka patlaban attīstības programmas izstrādi sākušas 35 pašvaldības, bet Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde noris vienā pašvaldībā.

Savukārt jauna teritorijas plānojuma izstrāde šobrīd notiek 25 pašvaldībās.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos, ilggadējs Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) intervijā Rietumu radio pauda viedokli, ka šie grozījumi nopietni apdraud pašvaldību spēju sagatavoties nākamajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu periodam, kas sāksies no 2021.gada, un piesaistīt pilsētas konkurētspējas uzlabošanai nepieciešamo finansējumu.

«Pieteiktie grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir tuvredzīgi un apdraud ilgtermiņa attīstības iespējas visos Latvijas reģionos,» uzskata Sesks.

Sesks aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) rūpīgi izvērtēt iniciatīvas tālākās sekas, kas, viņaprāt, bremzēs visas Latvijas attīstību.

Politiķi iepriekš norādījuši uz nepieciešamību mazināt nevienlīdzību, tomēr Sesks uzskata, ka minētie grozījumi ir pretrunā ar izvirzīto mērķi. Viņš pauda nostāju, ka šie grozījumi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā ietekmēs negatīvi.

«Gan Liepājā, gan citās pašvaldībās pēdējos gadus attīstība ir bijusi iespējama, lielākoties pateicoties veiksmīgai ES finansējuma piesaistīšanai, taču šajā situācijā pašvaldībām tiks sasietas rokas,» uzskata Sesks.

«Būs jānoskatās, kā reģioni kļūst arvien nīkuļojošāki, bet Rīga kā galvaspilsēta akumulēs visus resursus. Pašvaldības tiek noliktas tādā kā gaidīšanas režīmā, bet ekonomiskie procesi jau neko negaida un turpinās ar vai bez mums,» sacīja Sesks.

Tāpat, viņš arī atklāja, ka nosūtījis oficiālu vēstuli VARAM ar iebildumiem par izsludinātajiem grozījumiem, piedāvājot neliegt pašvaldībām attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, vienlaikus, to apstiprināšanu atstājot pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas.

VARAM uzsver, ka plānotās izmaiņas ietekmēs tās pašvaldības, kas uz attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās brīdi būs sākušas jauna plānošanas dokumenta izstrādi.

Vienlaikus VARAM norāda, ka grozījumi nemaina regulējumu pēc būtības, tikai ierobežo jaunu plānošanas dokumentu izstrādes sākšanu un apstiprināšanu, un pašvaldībās ir spēkā esoši plānošanas dokumenti, kurus var izmantot, veicot saimniecisko darbību vai īstenojot būvniecības ieceri.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->