bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 24.02.2020 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Tiesa aptur tiesvedību Rimšēviča lietā un vērsīsies EST

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ilmārs Rimšēvičs, tiesvedība, Māris Martinsons, tiesa, lēmums

Ilmārs Rimšēvičs

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova. 

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums. 

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Kā norādīja tiesnese, tas, ka Apeinis ir izsaukts arī kā aizstāvības liecinieks, nemaina to, ka viņš izsaukts arī kā apsūdzības liecinieks.

Jirgena pirms tam tiesai skaidroja, ka Duļevskis pirmstiesas procesā pārstāvējis liecinieka Apeiņa intereses, kurš liecinājis par darījumu, kurā, iespējams, legalizēti 250 000 eiro, iegādājoties nekustamo īpašumu Jūrmalā. Attiecīgi prokurore tiesai uzsvēra, ka Apeinis tiks aicināts uz kādu no nākamajām tiesas sēdēm kā apsūdzības liecinieks, kur viņam būs jāliecina, tādēļ viņai pastāv bažas, ka tiek pieļauts interešu konflikts.

Lasiet arī: Rimšēvičs tuvākajā laikā koncentrēsies uz savas reputācijas atjaunošanu tiesā

Savukārt Duļevskis tiesai uzsvēra, ka Apeini ir pārstāvējis tikai pirmstiesas procesā. Tāpat viņš tiesai vairākkārt atzīmēja, ka ar Rimšēviču viņam noslēgta vienošanās, kas paredz, ka viņš nerealizēs Latvijas Bankas prezidenta aizstāvību konkrētajā epizodē. Tādējādi, advokātā ieskatā, netiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē interešu konfliktu.

Tiesnese norādīja, ka šo tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt kopā ar lietas gala spriedumu. Šādam argumentam nepiekrita Duļevskis, kurš žurnālistiem pauda nostāju, ka lēmumu var pārsūdzēt tiesas priekšsēdētājam. Viņš atzīmēja, ka plāno šādas tiesības realizēt.

Pēc lēmuma paziņošanas Duļevskis palika tiesas zālē kā klausītājs.

Krimināllietu, kurā Rimšēvičs un Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju Rīgas rajona tiesa sāka skatīt novembrī.

Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process arī pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

24.maijā prokurore Jirgena pieņēma jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās –viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimševics un Martinsons līdz šim nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.


Pievienot komentāru

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Igaunijas 102.neatkarības dienā aicina būt stipriem un vienotiem

Igaunijā pirmdien, 24.februārī, atzīmē 102.gadadienu kopš neatkarīgas valsts izveides. «Mums ir vajadzīga vienota un stipra Igaunija, kur novērtē ikkatru mūsu cilvēku,» svētku uzrunā sacījis Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Henns Peluāss, ziņo ERR.

KP radušās bažas par Rimi un Maxima nepamatotu maizes atpakaļatdošanu piegādātājiem

Konkurences padome pēc konstatētajām nepilnībām maizes piegādei mazumtirdzniecībā aicinājusi lielos tirgus spēlētājus SIA Rimi Latvija un SIA Maxima Latvija uzlabot iekšējos kontroles procesus.

Pagājušajā gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3% apmērā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem jeb 0,1%.

Pērn Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Klaipēda iztērē 461 000 eiro un saņem ieteikumu neieviest tramvajus

Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda dārgi samaksājusi par sabiedriskā transporta attīstības pētījumu, kur secināts, ka pilsētai nebūtu pamatoti ieviest tramvaju tīklu.

Dānijas tiesa oficiāli lēmusi Misāni izdot Latvijai

24.februāra tiesas lēmums tiks nosūtīs Latvijas Ģenerālprokuratūrai un mūsu valsts iestādēm desmit dienu laikā būs jānogādā Misāne Latvijā. «Dokumenti man ir rokās, tiesa tos tagad tulko un šodienas laikā tos nosūtīs uz Latviju,» sacīja advokāts.

Kanāriju salas piemeklē Sahāras smilšu vētra; aptur aviosatiksmi

Spānijas Kanāriju salas ir skārusi smilšu vētra no Sahāras tuksneša. Apgrūtinātas redzamības apstākļos tikusi apturēta aviosatiksme, ietekmējot iedzīvotāju ceļojumu plānus, raksta britu raidorganizācija BBC.

LTAB: Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumus izraisa 26–35 gadus veci jaunieši

Neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū dominē Audi, Volkswagen un BMW markas auto. Šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.

Raidījumā: Slepens protokols atklāj, kā Latvija gatavojās Moneyval eksāmenam

FID un FKTK vadība un citi, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms Moneyval plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai «pelēkajā sarakstā» par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Levits izsludina Rīgas domes atlaišanas likumu

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24.februārī, izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Merkeles kristīgie demokrāti sāpīgi zaudē Hamburgas vēlēšanās

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība ir guvusi partijas vēsturē vājāko vēlēšanu rezultātu Hamburgas federālajā zemē, kur Vācijas valdošo partiju apsteiguši sociāldemokrāti un zaļie, vēsta raidsabiedrība BBC.

Izsludina iepirkumu Lielās Ģildes atjaunošanas būvprojekta izstrādei

Valsts nekustamie īpašumi izsludina konkursu  koncertzāles  Lielā Ģilde atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.

S&P Global Ratings paaugstina Latvijas kredītreitingu vēsturiski augstākajā līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu no A līdz A+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

JKP vadības groži paliek Bordāna rokās

Padomes sēdes rezultātā lielu izmaiņu nav arī partijas valdē – amatus tajā saglabājuši trīs no četriem līdzšinējiem valdes locekļiem. Saeimas deputātiem Jutai Strīķei, Jurim Jurašam un Krišjānim Feldmanam valdē pievienosies arī parlamentārietis Gatis Eglītis.

Itālija pēc letāliem koronavīrusa gadījumiem ievieš pārvietošanās ierobežojumus

Itālijā, kur no koronavīrusa izraisītām komplikācijām ir miruši trīs cilvēki, valsts ziemeļu daļā ieviesti stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi, tostarp naudassods par iebraukšanu vīrusa uzliesmojuma teritorijā, ziņo The Guardian.

Šonedēļ nakts stundās bieži gaidāms sals

Pirmdien augsta spiediena atzara ietekmē daudzviet debesis skaidrosies un vienīgi rīta stundās dažviet austrumu rajonos būs īslaicīgi nokrišņi – galvenokārt slapja sniega veidā.

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

BNN nedēļas apkopojums: Zoodārzs paliek bez Līdakas. Misāne uz Latviju. Iztiks bez «pelēkā saraksta»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Cīņa, Sadancošanās, Spriedums, Paziņojums, Plāns, Dzimstība un Izmaiņas.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!