Tiesa turpina skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu

Joprojām tiesā turpina skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Tiesa nolēmusi noraidīt aizstāvju pieteikto lūgumu par visu to dokumentu kopiju izsniegšanu, kas ir iekļauti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, lemts iepriekšējā sēdē.

Advokāts Aleksandrs Bereziņs pēc tiesas lēmuma pasludināšanas jautāja, vai tiesa lems arī par prokuratūras pieteikto lūgumu par visu pierādījumu pārbaudi, uz ko prokurore Jekaterina Kušakova apelēja, ka tas bija aizstāvības uzturētāju viedoklis, nevis lūgums. Advokāts Artūrs Zvejsalnieks sēdē izteicās, ka viņu pārsteidz prokuratūras aizmāršība, jo visi aizstāvji iepriekšējā sēdē dzirdēja, ka par to tika pieteikts lūgums, nevis pausts viedoklis.

Prokurori norāda, ka iepriekšējā sēdē atsevišķi advokāti pieteica lūgumu saņemt visu to dokumentu kopijas, kas ir iekļauti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, un par pieteikto lūgumu tiesa deva iespēju izteikties prokuroriem. Tika norādīts, ka jautājums par iepazīšanos ar tiem materiāliem, kas iekļauti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, bija aktualizēts jau pašā lietas izskatīšanas sākumposmā, advokātiem bija sniegta informācija, kur šie materiāli atrodas un nodrošināta tiem garantēta piekļuve, turklāt iepazīšanai bija atvēlēts vairāk nekā gadu ilgs laika posms.

«Nolūkā rast racionālu risinājumu no apsūdzības puses tiesai nevis tika pieteikts lūgums, bet izteikts viedoklis, kā atsevišķi aizstāvji varētu iepazīties, ja nav raduši laiku izmantot garantēto iespēju,» pauda apsūdzības uzturētāji.

«Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem tiesas izmeklēšanā ir jāpārbauda arī rakstveida pierādījumi, pēc aizstāvības vai apsūdzības lūguma var iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, tomēr speciāli pārbaudīt tos nav nepieciešams, ja kāda no pusēm par to nav pieteikusi pamatotu lūgumu,» rezumējuši prokurori.

Savukārt advokāte Jeļena Kvjatkovska norādījusi,ka prokurori pieļāva procesuālo kļūdu, nosūtot lietu uz tiesu. «Milzīgs klāsts lietai nozīmīgu dokumentu tika nevis apkopots sējumos, iekļauts lēmumā par nodošanu tiesai un izsniegts aizstāvības pusei, kā to paredz Kriminālprocesa likums, bet vienkārši sabāzts kartona kastēs un nogādāts uz tiesu,» izteikusies aizstāve.

Viņa arī norādīja, ka tagad prokurori vēlas izmantot šos pierādījumus apsūdzības pamatošanai, kas aizstāvības ieskatā nav iespējams, nepārbaudot šos pierādījumus tiesas sēdē. «To iepriekš sēdē atzina arī prokurori, norādot, ka, lai neliegtu tiesības uz aizstāvību, ir nepieciešams pārbaudīt visus tā saucamajā pierādījumu istabā esošos pierādījumus tiesas sēdē. Tagad viņu viedoklis acīmredzami ir mainījies, taču tiesa norādīja, ka šos pierādījumus pārbaudīs pēc pušu motivēta lūguma, un pieļauju, ka šāds lūgums arī sekos,» rezumējusi Kvjatkovska.

BNN jau iepriekš ziņoja, ka ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Ref: 225.000.103.506

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas