bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LatviaLatvija

Tiesas sēžu atlikšana smagās korpucijas lietās – slimošana, aizņemtība un nevēlēšanās pasludināt spriedumu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Nespējot skaļās lietās panākt saprātīgu tiesas procesa ievērošanu, tiek grauta sabiedrības uzticība valstij un tiesu varai. Turklāt parādās apsūdzēto iespējas izsprukt no atbilstoša soda un sabiedrība aizmirst, ka kādreiz vispār šādas skaļas lietas ir vispār eksistējušas,» norāda prokurors Māris Leja.

Savulaik skandalozās Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta jau piecus gadus ir iestrēgusi tiesā, un prokurors, kurš tajā uztur apsūdzību, uzskata, ka Latvijā nepieciešams mainīt pieeju skaļu korupcijas lietu izskatīšanā.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja šo krimināllietu apsūdzību celšanai no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēma 2010.gada rudenī. 2011.gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai.

Lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt tikai 2013.gada 5.februārī, kad prokurors klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

Patlaban lietā tiek pratināti apsūdzētie, taču, atskatoties uz paveikto, Leja nenoliedza, ka lietas izskatīšanas process ir gauss. Kopš tiesas procesa sākuma vairāki desmiti tiesas sēžu nav notikušas. Šogad vien aptuveni desmit no vismaz 22 sēdēm atliktas vai noņemtas no izskatīšanas.

Tiesas sēdes nav notikušas pārsvarā apsūdzēto advokātu lūgumu dēļ. Advokāti devušies vai nu komandējumos, vai arī aizņemti citās prāvās. Pēdējā laikā biežāka kļuvusi arī slimošana. Tāpat lēno procesu ietekmē tas, ka lietā ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie.

Leja gausajā tiesas procesā nevaino tiesu, jo lietu skata tiesnese, kura ir noslogota ar citām lietām. Tiesnese cenšas savlaicīgi un pēc iespējas biežāk nozīmēt tiesas sēdes, kuras diemžēl dažādu iemeslu dēļ nenotiek. Lai šo krimināllietu varētu izskatīt raitāk, no prokuratūras puses bija rakstīts arī iesniegums tiesas priekšsēdētājai ar lūgumu nodrošināt atbilstošu slodzes pārdali starp tiesnešiem. Leja pieļauj, ka pēc tam, kad saskaņā ar tiesas reformu visas krimināllietas kā pirmās instances tiesai uzdots skatīt rajona tiesai, Pārdaugavas tiesā ir nepietiekams krimināllietu tiesnešu skaits.

Tāpat lēno procesu ietekmē aizstāvības izvēlētā stratēģija, kas brīžiem balansē uz ļaunprātības robežas, jo aizstāvji maksimāli cenšas izsmelt likumā paredzētās tiesības, kas viņiem piešķirtas, neatkarīgi no tā, vai konkrētās tiesības izmantošanai ir būtiska nozīme. «Neierobežota daudzuma jautājumu uzdošana lieciniekiem, plaši izsakoties par katru sīkāko procesuālo jautājumu, ko citos procesos var izlemt dažu minūšu laikā, Bērnu slimnīcas lietā dažreiz prasa visu dienu,» uzsvēra Leja.

Protams, ka advokātu darbs ir apšaubīt pierādījumus, taču brīžiem rodoties sajūta, ka «šī apšaubīšana notiek formālu iemeslu dēļ». Piemēram, aizstāvji regulāri iebilst pret tulkošanas pareizību, lai gan paši apsūdzētie par to nesūdzas.

«Tāpat pusgadu tiesa lēma, vai pieņemt aizstāvju man pieteikto noraidījumu par manu sarunu ar tiesā uzaicināto ekspertu. Advokāts tiesas sēdes pārtraukumā bija diktofonā ierakstījis manu sarunu ar ekspertu un uzskatīja, ka esmu mēģinājis ietekmēt eksperta liecību. Šī jautājuma izvērtēšana notika aptuveni pusgadu, piemēram, tika veikta sarunas ekspertīze un pratināts ekspertīzes veicējs. Beigās tiesa noraidījumu nepieņēma, nesaskatot šajā sarunā nekā nelikumīga,» norādīja prokurors.

Procesam ieilgstot, parādās iespēja, ka tiesa spriedumā var piespriest sodu, kas ir zemāks par sankcijā noteikto tā vienkāršā iemesla dēļ, ka lietas izskatīšana nav notikusi saprātīgos termiņos. To apliecina līdzšinējā tiesu prakse, uzsvēra Leja.

Leja kritizēja ne tikai aizstāvju darbu, bet arī saskata trūkumus esošajā likumdošanā, kas regulē tiesas procesus.

Lai arī šajā krimināllietā tiesas sēdes nozīmētas līdz pat 2019.gada maijam, prokurors sliecas domāt, ka ar to nepietiks. Tāpat jārēķinās ar dažādiem citiem apstākļiem – lietas dalībnieku slimošanu, atvaļinājumiem un aizņemtību.

Ņemot vērā minēto un Lejas līdzšinējo praksi, uzturot apsūdzību citās KNAB izmeklētās apjomīgās lietās, prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt izmaiņas, lai panāktu skaļu un apjomīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Specializētas korupcijas lietu tiesas dibināšanā prokurors jēgu neredzot, ja šādā tiesā strādās vien pāris tiesneši. Tā vietā viņš uzskata, ka nepieciešams sabalansēt tiesnešu slodzi un apjomīgu lietu tiesnešiem citas lietas noņemt no izskatīšanas. Tas ļautu vismaz divas reizes biežāk skatīt apjomīgo lietu.

Prokurors uzskata, ka apjomīgās lietās tiesas sēdes varētu notikt arī bez apsūdzēto klātbūtnes, ja konkrētajā tiesas sēdē nav paredzēts skatīt jautājumus, kas neattiecas uz šo apsūdzēto. “Bērnu slimnīcas lietā ir apsūdzētais, kuram ir tikai viena epizode, taču, kamēr tiesā tiek vērtēti citi jautājumi, šis apsūdzētais ar savu aizstāvi vienkārši tiesā atrodas bezjēdzīgi,” norādīja Leja.

Prokurors arī uzskata, ka pašlaik spēkā esošā likuma norma, kas paredz lietas materiālu lasīšanu tiesas sēdē, ir nelietderīga. Viņš norādīja, ka visiem lietas dalībniekiem ir izdalīti lietas materiāli, taču to vienkārša mehāniska nolasīšana ir nelietderīga. Šāda materiālu lasīšana patlaban vienkārši sniedz aizstāvībai papildus ieroci tiesas procesa pagarināšanai.

Prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt pētījumu, kurā būtu apkopotas visbiežāk aizstāvju un apsūdzēto izmantotās tiesības, kuru pielietošana robežojas par ļaunprātīgu izmantošanu. Pamatojoties uz šādu analīzi, iespējams domāt par šādu tiesību ierobežošanu vai labošanu.

Prokurors gan nenoliedz, ka šādam plānam būtu lieli pretinieki advokatūrā.

Jau ziņots, ka no Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas apsūdzības izriet, ka Bērnu slimnīcas nu jau bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.

Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds – 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.

Šajā lietā uz apsūdzēto sola tiesā jāsēžas Kramzakam, viņa bijušajam kolēģim Bērnu slimnīcā – saimniecības direktoram Aivaram Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoram Jurim Šmitam, SIA Projektu vadības un attīstības birojs valdes loceklim Muižniekam, kā arī privātpersonām Aleksandram Kreiceram, Sergejam Kravcovam, Georgijam Pimenovam un Mihailam Kreiceram.

Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas pēc par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Mihails Kreicers apsūdzēti par kukuļdošanu.

Aleksandrs Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!