bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.05.2019 | Vārda dienas: Anšlavs, Junora
LatviaLatvija

Tiesas sēžu atlikšana smagās korpucijas lietās – slimošana, aizņemtība un nevēlēšanās pasludināt spriedumu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Nespējot skaļās lietās panākt saprātīgu tiesas procesa ievērošanu, tiek grauta sabiedrības uzticība valstij un tiesu varai. Turklāt parādās apsūdzēto iespējas izsprukt no atbilstoša soda un sabiedrība aizmirst, ka kādreiz vispār šādas skaļas lietas ir vispār eksistējušas,» norāda prokurors Māris Leja.

Savulaik skandalozās Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta jau piecus gadus ir iestrēgusi tiesā, un prokurors, kurš tajā uztur apsūdzību, uzskata, ka Latvijā nepieciešams mainīt pieeju skaļu korupcijas lietu izskatīšanā.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja šo krimināllietu apsūdzību celšanai no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēma 2010.gada rudenī. 2011.gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai.

Lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt tikai 2013.gada 5.februārī, kad prokurors klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

Patlaban lietā tiek pratināti apsūdzētie, taču, atskatoties uz paveikto, Leja nenoliedza, ka lietas izskatīšanas process ir gauss. Kopš tiesas procesa sākuma vairāki desmiti tiesas sēžu nav notikušas. Šogad vien aptuveni desmit no vismaz 22 sēdēm atliktas vai noņemtas no izskatīšanas.

Tiesas sēdes nav notikušas pārsvarā apsūdzēto advokātu lūgumu dēļ. Advokāti devušies vai nu komandējumos, vai arī aizņemti citās prāvās. Pēdējā laikā biežāka kļuvusi arī slimošana. Tāpat lēno procesu ietekmē tas, ka lietā ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie.

Leja gausajā tiesas procesā nevaino tiesu, jo lietu skata tiesnese, kura ir noslogota ar citām lietām. Tiesnese cenšas savlaicīgi un pēc iespējas biežāk nozīmēt tiesas sēdes, kuras diemžēl dažādu iemeslu dēļ nenotiek. Lai šo krimināllietu varētu izskatīt raitāk, no prokuratūras puses bija rakstīts arī iesniegums tiesas priekšsēdētājai ar lūgumu nodrošināt atbilstošu slodzes pārdali starp tiesnešiem. Leja pieļauj, ka pēc tam, kad saskaņā ar tiesas reformu visas krimināllietas kā pirmās instances tiesai uzdots skatīt rajona tiesai, Pārdaugavas tiesā ir nepietiekams krimināllietu tiesnešu skaits.

Tāpat lēno procesu ietekmē aizstāvības izvēlētā stratēģija, kas brīžiem balansē uz ļaunprātības robežas, jo aizstāvji maksimāli cenšas izsmelt likumā paredzētās tiesības, kas viņiem piešķirtas, neatkarīgi no tā, vai konkrētās tiesības izmantošanai ir būtiska nozīme. «Neierobežota daudzuma jautājumu uzdošana lieciniekiem, plaši izsakoties par katru sīkāko procesuālo jautājumu, ko citos procesos var izlemt dažu minūšu laikā, Bērnu slimnīcas lietā dažreiz prasa visu dienu,» uzsvēra Leja.

Protams, ka advokātu darbs ir apšaubīt pierādījumus, taču brīžiem rodoties sajūta, ka «šī apšaubīšana notiek formālu iemeslu dēļ». Piemēram, aizstāvji regulāri iebilst pret tulkošanas pareizību, lai gan paši apsūdzētie par to nesūdzas.

«Tāpat pusgadu tiesa lēma, vai pieņemt aizstāvju man pieteikto noraidījumu par manu sarunu ar tiesā uzaicināto ekspertu. Advokāts tiesas sēdes pārtraukumā bija diktofonā ierakstījis manu sarunu ar ekspertu un uzskatīja, ka esmu mēģinājis ietekmēt eksperta liecību. Šī jautājuma izvērtēšana notika aptuveni pusgadu, piemēram, tika veikta sarunas ekspertīze un pratināts ekspertīzes veicējs. Beigās tiesa noraidījumu nepieņēma, nesaskatot šajā sarunā nekā nelikumīga,» norādīja prokurors.

Procesam ieilgstot, parādās iespēja, ka tiesa spriedumā var piespriest sodu, kas ir zemāks par sankcijā noteikto tā vienkāršā iemesla dēļ, ka lietas izskatīšana nav notikusi saprātīgos termiņos. To apliecina līdzšinējā tiesu prakse, uzsvēra Leja.

Leja kritizēja ne tikai aizstāvju darbu, bet arī saskata trūkumus esošajā likumdošanā, kas regulē tiesas procesus.

Lai arī šajā krimināllietā tiesas sēdes nozīmētas līdz pat 2019.gada maijam, prokurors sliecas domāt, ka ar to nepietiks. Tāpat jārēķinās ar dažādiem citiem apstākļiem – lietas dalībnieku slimošanu, atvaļinājumiem un aizņemtību.

Ņemot vērā minēto un Lejas līdzšinējo praksi, uzturot apsūdzību citās KNAB izmeklētās apjomīgās lietās, prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt izmaiņas, lai panāktu skaļu un apjomīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Specializētas korupcijas lietu tiesas dibināšanā prokurors jēgu neredzot, ja šādā tiesā strādās vien pāris tiesneši. Tā vietā viņš uzskata, ka nepieciešams sabalansēt tiesnešu slodzi un apjomīgu lietu tiesnešiem citas lietas noņemt no izskatīšanas. Tas ļautu vismaz divas reizes biežāk skatīt apjomīgo lietu.

Prokurors uzskata, ka apjomīgās lietās tiesas sēdes varētu notikt arī bez apsūdzēto klātbūtnes, ja konkrētajā tiesas sēdē nav paredzēts skatīt jautājumus, kas neattiecas uz šo apsūdzēto. “Bērnu slimnīcas lietā ir apsūdzētais, kuram ir tikai viena epizode, taču, kamēr tiesā tiek vērtēti citi jautājumi, šis apsūdzētais ar savu aizstāvi vienkārši tiesā atrodas bezjēdzīgi,” norādīja Leja.

Prokurors arī uzskata, ka pašlaik spēkā esošā likuma norma, kas paredz lietas materiālu lasīšanu tiesas sēdē, ir nelietderīga. Viņš norādīja, ka visiem lietas dalībniekiem ir izdalīti lietas materiāli, taču to vienkārša mehāniska nolasīšana ir nelietderīga. Šāda materiālu lasīšana patlaban vienkārši sniedz aizstāvībai papildus ieroci tiesas procesa pagarināšanai.

Prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt pētījumu, kurā būtu apkopotas visbiežāk aizstāvju un apsūdzēto izmantotās tiesības, kuru pielietošana robežojas par ļaunprātīgu izmantošanu. Pamatojoties uz šādu analīzi, iespējams domāt par šādu tiesību ierobežošanu vai labošanu.

Prokurors gan nenoliedz, ka šādam plānam būtu lieli pretinieki advokatūrā.

Jau ziņots, ka no Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas apsūdzības izriet, ka Bērnu slimnīcas nu jau bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.

Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds – 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.

Šajā lietā uz apsūdzēto sola tiesā jāsēžas Kramzakam, viņa bijušajam kolēģim Bērnu slimnīcā – saimniecības direktoram Aivaram Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoram Jurim Šmitam, SIA Projektu vadības un attīstības birojs valdes loceklim Muižniekam, kā arī privātpersonām Aleksandram Kreiceram, Sergejam Kravcovam, Georgijam Pimenovam un Mihailam Kreiceram.

Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas pēc par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Mihails Kreicers apsūdzēti par kukuļdošanu.

Aleksandrs Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.


Pievienot komentāru

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.

Igaunijas elektrotīklu operators apzīmogo pievienošanos Eiropas tīklam

Igaunijas elektrotīklu pārvaldes uzņēmums Elering ir parakstījis līgumu par pievienošanos sinhronizētajam kontinentālās Eiropas elektrotīklam, kas plānota kopā ar Latviju un Lietuvu.

Apsūdzēti divi vīrieši par cigarešu kontrabandu vairāk nekā miljona vērtībā

Abi apsūdzētie kāda uzņēmuma legālā cigarešu ražotnē nelikumīgi saražoja un glabāja 7 110 380 cigaretes Richman bez akcīzes nodokļa markām 1 137 660 eiro apmērā.

Pēc kopīgas alkohola lietošanas vīrietis sadur sievieti

Sievietei konstatēta durta brūce kājas augšstilbā un viņa nogādāta medicīnas iestādē.