bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 17.08.2019 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta
LatviaLatvija

Tiesas sēžu atlikšana smagās korpucijas lietās – slimošana, aizņemtība un nevēlēšanās pasludināt spriedumu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Nespējot skaļās lietās panākt saprātīgu tiesas procesa ievērošanu, tiek grauta sabiedrības uzticība valstij un tiesu varai. Turklāt parādās apsūdzēto iespējas izsprukt no atbilstoša soda un sabiedrība aizmirst, ka kādreiz vispār šādas skaļas lietas ir vispār eksistējušas,» norāda prokurors Māris Leja.

Savulaik skandalozās Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta jau piecus gadus ir iestrēgusi tiesā, un prokurors, kurš tajā uztur apsūdzību, uzskata, ka Latvijā nepieciešams mainīt pieeju skaļu korupcijas lietu izskatīšanā.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja šo krimināllietu apsūdzību celšanai no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēma 2010.gada rudenī. 2011.gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai.

Lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt tikai 2013.gada 5.februārī, kad prokurors klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

Patlaban lietā tiek pratināti apsūdzētie, taču, atskatoties uz paveikto, Leja nenoliedza, ka lietas izskatīšanas process ir gauss. Kopš tiesas procesa sākuma vairāki desmiti tiesas sēžu nav notikušas. Šogad vien aptuveni desmit no vismaz 22 sēdēm atliktas vai noņemtas no izskatīšanas.

Tiesas sēdes nav notikušas pārsvarā apsūdzēto advokātu lūgumu dēļ. Advokāti devušies vai nu komandējumos, vai arī aizņemti citās prāvās. Pēdējā laikā biežāka kļuvusi arī slimošana. Tāpat lēno procesu ietekmē tas, ka lietā ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie.

Leja gausajā tiesas procesā nevaino tiesu, jo lietu skata tiesnese, kura ir noslogota ar citām lietām. Tiesnese cenšas savlaicīgi un pēc iespējas biežāk nozīmēt tiesas sēdes, kuras diemžēl dažādu iemeslu dēļ nenotiek. Lai šo krimināllietu varētu izskatīt raitāk, no prokuratūras puses bija rakstīts arī iesniegums tiesas priekšsēdētājai ar lūgumu nodrošināt atbilstošu slodzes pārdali starp tiesnešiem. Leja pieļauj, ka pēc tam, kad saskaņā ar tiesas reformu visas krimināllietas kā pirmās instances tiesai uzdots skatīt rajona tiesai, Pārdaugavas tiesā ir nepietiekams krimināllietu tiesnešu skaits.

Tāpat lēno procesu ietekmē aizstāvības izvēlētā stratēģija, kas brīžiem balansē uz ļaunprātības robežas, jo aizstāvji maksimāli cenšas izsmelt likumā paredzētās tiesības, kas viņiem piešķirtas, neatkarīgi no tā, vai konkrētās tiesības izmantošanai ir būtiska nozīme. «Neierobežota daudzuma jautājumu uzdošana lieciniekiem, plaši izsakoties par katru sīkāko procesuālo jautājumu, ko citos procesos var izlemt dažu minūšu laikā, Bērnu slimnīcas lietā dažreiz prasa visu dienu,» uzsvēra Leja.

Protams, ka advokātu darbs ir apšaubīt pierādījumus, taču brīžiem rodoties sajūta, ka «šī apšaubīšana notiek formālu iemeslu dēļ». Piemēram, aizstāvji regulāri iebilst pret tulkošanas pareizību, lai gan paši apsūdzētie par to nesūdzas.

«Tāpat pusgadu tiesa lēma, vai pieņemt aizstāvju man pieteikto noraidījumu par manu sarunu ar tiesā uzaicināto ekspertu. Advokāts tiesas sēdes pārtraukumā bija diktofonā ierakstījis manu sarunu ar ekspertu un uzskatīja, ka esmu mēģinājis ietekmēt eksperta liecību. Šī jautājuma izvērtēšana notika aptuveni pusgadu, piemēram, tika veikta sarunas ekspertīze un pratināts ekspertīzes veicējs. Beigās tiesa noraidījumu nepieņēma, nesaskatot šajā sarunā nekā nelikumīga,» norādīja prokurors.

Procesam ieilgstot, parādās iespēja, ka tiesa spriedumā var piespriest sodu, kas ir zemāks par sankcijā noteikto tā vienkāršā iemesla dēļ, ka lietas izskatīšana nav notikusi saprātīgos termiņos. To apliecina līdzšinējā tiesu prakse, uzsvēra Leja.

Leja kritizēja ne tikai aizstāvju darbu, bet arī saskata trūkumus esošajā likumdošanā, kas regulē tiesas procesus.

Lai arī šajā krimināllietā tiesas sēdes nozīmētas līdz pat 2019.gada maijam, prokurors sliecas domāt, ka ar to nepietiks. Tāpat jārēķinās ar dažādiem citiem apstākļiem – lietas dalībnieku slimošanu, atvaļinājumiem un aizņemtību.

Ņemot vērā minēto un Lejas līdzšinējo praksi, uzturot apsūdzību citās KNAB izmeklētās apjomīgās lietās, prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt izmaiņas, lai panāktu skaļu un apjomīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Specializētas korupcijas lietu tiesas dibināšanā prokurors jēgu neredzot, ja šādā tiesā strādās vien pāris tiesneši. Tā vietā viņš uzskata, ka nepieciešams sabalansēt tiesnešu slodzi un apjomīgu lietu tiesnešiem citas lietas noņemt no izskatīšanas. Tas ļautu vismaz divas reizes biežāk skatīt apjomīgo lietu.

Prokurors uzskata, ka apjomīgās lietās tiesas sēdes varētu notikt arī bez apsūdzēto klātbūtnes, ja konkrētajā tiesas sēdē nav paredzēts skatīt jautājumus, kas neattiecas uz šo apsūdzēto. “Bērnu slimnīcas lietā ir apsūdzētais, kuram ir tikai viena epizode, taču, kamēr tiesā tiek vērtēti citi jautājumi, šis apsūdzētais ar savu aizstāvi vienkārši tiesā atrodas bezjēdzīgi,” norādīja Leja.

Prokurors arī uzskata, ka pašlaik spēkā esošā likuma norma, kas paredz lietas materiālu lasīšanu tiesas sēdē, ir nelietderīga. Viņš norādīja, ka visiem lietas dalībniekiem ir izdalīti lietas materiāli, taču to vienkārša mehāniska nolasīšana ir nelietderīga. Šāda materiālu lasīšana patlaban vienkārši sniedz aizstāvībai papildus ieroci tiesas procesa pagarināšanai.

Prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt pētījumu, kurā būtu apkopotas visbiežāk aizstāvju un apsūdzēto izmantotās tiesības, kuru pielietošana robežojas par ļaunprātīgu izmantošanu. Pamatojoties uz šādu analīzi, iespējams domāt par šādu tiesību ierobežošanu vai labošanu.

Prokurors gan nenoliedz, ka šādam plānam būtu lieli pretinieki advokatūrā.

Jau ziņots, ka no Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas apsūdzības izriet, ka Bērnu slimnīcas nu jau bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.

Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds – 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.

Šajā lietā uz apsūdzēto sola tiesā jāsēžas Kramzakam, viņa bijušajam kolēģim Bērnu slimnīcā – saimniecības direktoram Aivaram Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoram Jurim Šmitam, SIA Projektu vadības un attīstības birojs valdes loceklim Muižniekam, kā arī privātpersonām Aleksandram Kreiceram, Sergejam Kravcovam, Georgijam Pimenovam un Mihailam Kreiceram.

Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas pēc par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Mihails Kreicers apsūdzēti par kukuļdošanu.

Aleksandrs Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->