bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.01.2019 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Tiesas sēžu atlikšana smagās korpucijas lietās – slimošana, aizņemtība un nevēlēšanās pasludināt spriedumu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Nespējot skaļās lietās panākt saprātīgu tiesas procesa ievērošanu, tiek grauta sabiedrības uzticība valstij un tiesu varai. Turklāt parādās apsūdzēto iespējas izsprukt no atbilstoša soda un sabiedrība aizmirst, ka kādreiz vispār šādas skaļas lietas ir vispār eksistējušas,» norāda prokurors Māris Leja.

Savulaik skandalozās Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllieta jau piecus gadus ir iestrēgusi tiesā, un prokurors, kurš tajā uztur apsūdzību, uzskata, ka Latvijā nepieciešams mainīt pieeju skaļu korupcijas lietu izskatīšanā.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja šo krimināllietu apsūdzību celšanai no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēma 2010.gada rudenī. 2011.gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai.

Lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt tikai 2013.gada 5.februārī, kad prokurors klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.

Patlaban lietā tiek pratināti apsūdzētie, taču, atskatoties uz paveikto, Leja nenoliedza, ka lietas izskatīšanas process ir gauss. Kopš tiesas procesa sākuma vairāki desmiti tiesas sēžu nav notikušas. Šogad vien aptuveni desmit no vismaz 22 sēdēm atliktas vai noņemtas no izskatīšanas.

Tiesas sēdes nav notikušas pārsvarā apsūdzēto advokātu lūgumu dēļ. Advokāti devušies vai nu komandējumos, vai arī aizņemti citās prāvās. Pēdējā laikā biežāka kļuvusi arī slimošana. Tāpat lēno procesu ietekmē tas, ka lietā ir desmit advokāti un astoņi apsūdzētie.

Leja gausajā tiesas procesā nevaino tiesu, jo lietu skata tiesnese, kura ir noslogota ar citām lietām. Tiesnese cenšas savlaicīgi un pēc iespējas biežāk nozīmēt tiesas sēdes, kuras diemžēl dažādu iemeslu dēļ nenotiek. Lai šo krimināllietu varētu izskatīt raitāk, no prokuratūras puses bija rakstīts arī iesniegums tiesas priekšsēdētājai ar lūgumu nodrošināt atbilstošu slodzes pārdali starp tiesnešiem. Leja pieļauj, ka pēc tam, kad saskaņā ar tiesas reformu visas krimināllietas kā pirmās instances tiesai uzdots skatīt rajona tiesai, Pārdaugavas tiesā ir nepietiekams krimināllietu tiesnešu skaits.

Tāpat lēno procesu ietekmē aizstāvības izvēlētā stratēģija, kas brīžiem balansē uz ļaunprātības robežas, jo aizstāvji maksimāli cenšas izsmelt likumā paredzētās tiesības, kas viņiem piešķirtas, neatkarīgi no tā, vai konkrētās tiesības izmantošanai ir būtiska nozīme. «Neierobežota daudzuma jautājumu uzdošana lieciniekiem, plaši izsakoties par katru sīkāko procesuālo jautājumu, ko citos procesos var izlemt dažu minūšu laikā, Bērnu slimnīcas lietā dažreiz prasa visu dienu,» uzsvēra Leja.

Protams, ka advokātu darbs ir apšaubīt pierādījumus, taču brīžiem rodoties sajūta, ka «šī apšaubīšana notiek formālu iemeslu dēļ». Piemēram, aizstāvji regulāri iebilst pret tulkošanas pareizību, lai gan paši apsūdzētie par to nesūdzas.

«Tāpat pusgadu tiesa lēma, vai pieņemt aizstāvju man pieteikto noraidījumu par manu sarunu ar tiesā uzaicināto ekspertu. Advokāts tiesas sēdes pārtraukumā bija diktofonā ierakstījis manu sarunu ar ekspertu un uzskatīja, ka esmu mēģinājis ietekmēt eksperta liecību. Šī jautājuma izvērtēšana notika aptuveni pusgadu, piemēram, tika veikta sarunas ekspertīze un pratināts ekspertīzes veicējs. Beigās tiesa noraidījumu nepieņēma, nesaskatot šajā sarunā nekā nelikumīga,» norādīja prokurors.

Procesam ieilgstot, parādās iespēja, ka tiesa spriedumā var piespriest sodu, kas ir zemāks par sankcijā noteikto tā vienkāršā iemesla dēļ, ka lietas izskatīšana nav notikusi saprātīgos termiņos. To apliecina līdzšinējā tiesu prakse, uzsvēra Leja.

Leja kritizēja ne tikai aizstāvju darbu, bet arī saskata trūkumus esošajā likumdošanā, kas regulē tiesas procesus.

Lai arī šajā krimināllietā tiesas sēdes nozīmētas līdz pat 2019.gada maijam, prokurors sliecas domāt, ka ar to nepietiks. Tāpat jārēķinās ar dažādiem citiem apstākļiem – lietas dalībnieku slimošanu, atvaļinājumiem un aizņemtību.

Ņemot vērā minēto un Lejas līdzšinējo praksi, uzturot apsūdzību citās KNAB izmeklētās apjomīgās lietās, prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt izmaiņas, lai panāktu skaļu un apjomīgu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Specializētas korupcijas lietu tiesas dibināšanā prokurors jēgu neredzot, ja šādā tiesā strādās vien pāris tiesneši. Tā vietā viņš uzskata, ka nepieciešams sabalansēt tiesnešu slodzi un apjomīgu lietu tiesnešiem citas lietas noņemt no izskatīšanas. Tas ļautu vismaz divas reizes biežāk skatīt apjomīgo lietu.

Prokurors uzskata, ka apjomīgās lietās tiesas sēdes varētu notikt arī bez apsūdzēto klātbūtnes, ja konkrētajā tiesas sēdē nav paredzēts skatīt jautājumus, kas neattiecas uz šo apsūdzēto. “Bērnu slimnīcas lietā ir apsūdzētais, kuram ir tikai viena epizode, taču, kamēr tiesā tiek vērtēti citi jautājumi, šis apsūdzētais ar savu aizstāvi vienkārši tiesā atrodas bezjēdzīgi,” norādīja Leja.

Prokurors arī uzskata, ka pašlaik spēkā esošā likuma norma, kas paredz lietas materiālu lasīšanu tiesas sēdē, ir nelietderīga. Viņš norādīja, ka visiem lietas dalībniekiem ir izdalīti lietas materiāli, taču to vienkārša mehāniska nolasīšana ir nelietderīga. Šāda materiālu lasīšana patlaban vienkārši sniedz aizstāvībai papildus ieroci tiesas procesa pagarināšanai.

Prokurors uzskata, ka valstij nepieciešams veikt pētījumu, kurā būtu apkopotas visbiežāk aizstāvju un apsūdzēto izmantotās tiesības, kuru pielietošana robežojas par ļaunprātīgu izmantošanu. Pamatojoties uz šādu analīzi, iespējams domāt par šādu tiesību ierobežošanu vai labošanu.

Prokurors gan nenoliedz, ka šādam plānam būtu lieli pretinieki advokatūrā.

Jau ziņots, ka no Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas apsūdzības izriet, ka Bērnu slimnīcas nu jau bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.

Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds – 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.

Šajā lietā uz apsūdzēto sola tiesā jāsēžas Kramzakam, viņa bijušajam kolēģim Bērnu slimnīcā – saimniecības direktoram Aivaram Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoram Jurim Šmitam, SIA Projektu vadības un attīstības birojs valdes loceklim Muižniekam, kā arī privātpersonām Aleksandram Kreiceram, Sergejam Kravcovam, Georgijam Pimenovam un Mihailam Kreiceram.

Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas pēc par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Mihails Kreicers apsūdzēti par kukuļdošanu.

Aleksandrs Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.


Pievienot komentāru

Vējonis izsludina grozījumus par veselības pakalpojumu grozu sistēmas atlikšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 38 likumpārkāpējus

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 38 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 28 robežpārkāpēji, tajā skaitā, ieceļošana Latvijā liegta astoņiem ārzemniekiem.

Britu mārciņas vērtība aug, Mejai plānojot Briselē apspriest Breksita līguma izmaiņas

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien, 21.janvārī, pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu Breksita vienošanās izmaiņas.

Autovadītāju ievērībai: vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

SAB sācis vērtēt Kariņa topošās valdības locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai

Satversmes aizsardzības birojs sācis vērtēt Krišjāņa Kariņa topošā Ministru kabineta locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas atbalstījušas dalību Kariņa vadītā valdībā

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas ir pieņēmušas oficiālus lēmumus par dalību Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadītā valdībā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos augusi par 1%

Sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājusies par 1%, liecina jaunākais Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas tirgus cenu indikators.

Lembergs joprojām klausās pret sevi celtās apsūdzības – debašu teksta lasīšana nav beigusies

Debašu teksta lasīšanu tā sauktajā «Lemberga prāvā», kurā tiek izskatītas apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli, bija plānots pabeigt līdz Jaunajam gadam, t.i., 2019.gada sākumam, tomēr tas tā nav noticis – debašu teksta lasīšana joprojām turpinās.

Valdības komandā vieta arī Parādniekam kā vienam no premjera padomdevējiem

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks varētu kļūt par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.

Valdības veidošana: Kariņš rēķinās ar 61 balsi

Aizvadīta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuras laikā prezidents tika informēts par valdības veidošanas procesu, kas Kariņa prāt, noslēdzies ļoti veiksmīgi.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES

Latvijā pērn trešajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta deficītiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus, liecina rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

KPV LV ekonomikas ministra amatam izvirza Nemiro kandidatūru

Partijas KPV LV Saeimas frakcija pirmdien, 21.janvārī, nolēma virzīt deputātu Ralfu Nemiro ekonomikas ministra amatam, pēc tam kad piektdien, 18.janvārī, negaidīti savu kandidatūru atsauca Didzis Šmits. Frakcijas vairākums arī nolēma atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa valdību, vēsta ziņu portals lsm.lv.

Atjaunotā ēkā Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts nekustamie īpašumi atjaunotajā ēkā Kalnciema ielā 14, Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki – Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā no 21.janvāra strādā 34 prokuratūras darbinieki.

Iedzīvotājus aicina izmantot Latvijas vietējo pienu

Tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Raidījumā: IUB lūdz izmeklēt iespējamu krāpšanos LVC 8,5 miljonu konkursā

2018.gada vasaras beigās VAS Latvijas valsts ceļi noslēdza 8,5 miljonu līgumu ar kompāniju Reck. Summa bija divarpus reižu lielāka par izsludināto, un iepirkumu uzraugi pagājušajā nedēļā lūguši sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos, sāsta raidījumā Nekā personīga. «Iepirkumu uzraudzības birojs konstatējis, ka uzvarētājs atsaucies uz apakšuzņēmēju pieredzi, kāda tiem nav bijusi. Ja tas atklātos ātrāk, Reck nebūtu ticis pie lielā pasūtījuma.»

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, norāda premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Plāno mainīt latviešu valodas eksāmenu uzdevumus un vērtēšanu pamatskolā

Valsts izglītības satura centra speciālisti analizējot mazākumtautību programmu absolventu sniegumu latviešu valodas centralizētajā eksāmenā secinājuši, ka 9.klašu absolventu latviešu valodas zināšanas gadu garumā turas stabilas, bet ir viduvējas, kas liks mainīt latviešu valodas eksāmena uzdevumus un vērtēšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Jaunās valdības politika atspoguļosies, veidojot 2020.gada valsts budžetu, tā Kariņš

Plānots, ka jaunā valdība uzreiz pēc apstiprināšanas sāks darbu, lai turpinātu iepriekšējās valdības darbus un nenodarbosies ar jaunradi, bet jau vasarā veidojot 2020.gada valsts budžetu, tajā atspoguļosies jaunās valdības politika, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Sniegs un apledojums joprojām apgrūtina braukšanu

Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, infromē VAS Latvijas Valsts ceļi.

BATL: Nozare no Latvijas dzelzceļa sagaida procesu efektivizāciju, nevis lielīšanos ar nelielu rezultātu pieaugumu

Aizvadītais gads bija pagrieziena punkts dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kad nozarei izdevās atgūties no lejupslīdes, kuras zemākais punkts tika sasniegts 2017.gadā. Līdz ar to sapriecāties par pērnā gada izaugsmi ir pāragri, jo šī ir nozare, kas šobrīd ir atkarīga no daudziem ārējiem riskiem un iekšēju faktoru radītiem trūkumiem tranzīta koridorā.

No Latvijas pērn 11 mēnešos izvests par 15,1% mazāk naftas produktu

Atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs pagājušā gada 11 mēnešos bija kopumā par 77 683 tonnām jeb 15,1% mazāks nekā 2017.gada 11 mēnešos.

Darbadienās saglabāsies sals, nedēļas nogalē gaidāmi siltāki laikapstākļi

Anticiklona ietekmē saglabāsies stabili laikapstākļi – ievērojami nokrišņi nav gaidāmi, naktis un dienas būs samērā aukstas. Darba nedēļas beigās vietām būs gaidāmi nokrišņi, debesis biežāk būs mākoņainas un gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies.

BNN nedēļas apkopojums: Nabadzība Latvijā. Topošās koalīcijas solījumi. Tiesības pēc Brexit

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Solījumi; Veselība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Liegums.

Politiķi pārliecināti par tuvošanos valdības apstiprināšanai

Par spīti atsevišķu KPV LV deputātu izteikumiem politiķi pēc kārtējām sarunām uzskata, ka ir soli tuvāk valdības apstiprināšanai.