Tiesībsargs vērsies tiesā par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, lūdzot noteikt, ka esošais garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis ir neatbilstošs Satversmes 1. un 109.pantam, informē Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Tiesībsargs pieteikumā norādījis, ka jau aprīlī nosūtījis vēstuli valdībai, kurā norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi par GMI līmeni noteic, ka GMI līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas tiesībsarga ieskatā neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam. Tāpēc viņš aicināja valdību līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt GMI līmeni atbilstoši Satversmei.

Kā atbildi tiesībsargs saņēma vēstuli no Ministru kabineta, kurā tika apvienota atbilde gan uz tiesībsarga vēstuli saistībā ar garantētā minimālo ienākumu līmeņa celšanu, gan uz vēstuli par trūcīguma slieksni. Vēstulē ietverto informāciju tiesībsargs uzskata par kārtējiem solījumiem, kas būtiski neatšķiras no citiem iepriekšējo gadu solījumiem.

Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka, viņaprāt, valdības noteiktais GMI līmenis, kas nenodrošina pat personas pamatvajadzības, nevar nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni.

Tāpat tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama ilgstoša vistrūcīgāko iedzīvotāju daļas tiesību ignorēšana, kas norāda uz cieņas trūkumu attiecībā pret šiem cilvēkiem.

Jansons skaidroja, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) statistiku 2017.gadā pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti un 2 997 pensijas vecuma cilvēki.

Lasiet arī: Garantēto minimālo ienākumu līmeni palielinās no 53 līdz 64 eiro

Turpretī 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659 ģimenes) no tām 4 316 bija bērni, 3 407 cilvēki ar invaliditāti un 2 986 pensijas vecuma cilvēki, tāpēc tiesībsargs secina, ka apmēram puse no GMI pabalsta saņēmējiem iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā.

«Sociāli atbildīgas valsts pienākums ir izveidot tādu sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošina cilvēka cienīgas dzīves līmeni, tādā līmenī, kas ļauj cilvēkam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā – nabadzība rada sociālo atstumtību,» uzsvēra Jansons.

Valsts pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni izriet arī no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidroja tiesībsargs. «Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai,» pauda Jansons

Tāpat tiesībsargs vēstulē sacīja, ka līdz šim Satversmes tiesā nav skatītas lietas par sociālo palīdzību, taču Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī sociālā palīdzība ietilpst Satversmes 109. pantā ietvertajā sociālā nodrošinājuma jēdzienā.

Siliņa pastāstīja, ka kopumā tiesībsargs valdībai jau ir izsūtījis četrus pirmstiesas brīdinājums un šis ir pirmais pieteikums Satversmes tiesai.

«Tuvākajā nākotnē sekos arī citi pieteikumi, par kuriem tiesībsargs bija brīdinājis valdību,» norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Ceru ka Tiesībsargs neaizmirsa arī invalīdus, kuriem GMI 128,06 jau 10 !!!!! gadus nav mainīts. Kā pie pensijas pāris eiro pieliek, tikpat daudz no sociālā pabalsta atņem…

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas