bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.02.2019 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Tieslietu ministrs: Latvijā taisnība vispār pastāv, tik – vieni tai ir pakļauti, bet citi nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

«Esmu politikā tieši tāpēc, ka mani kā pilsoni un kā juristu nav apmierinājusi ietekme uz tiesu un politisko sistēmu no cilvēkiem, kas stāv ārpus šīm sfērām. Manuprāt, šī ietekme ir iemesls garajiem Latvijas tiesas procesiem. Problēma ir arī tajā, ka trūkst speciālistu, kas atrisinātu finanšu ekonomikas noziegumus – ja politiķi būtu ļoti ieinteresēti, daudzas lietas būtu pēdējo desmit gadu laikā atrisinātas. Paliek divi varianti – vai nu tie bijuši neprofesionālie politiķi, vai arī viņi ir ieinteresēti, lai situācija nemainītos,» intervijā ar BNN komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

 «Vienas krimināllietas tiek ierosinātas, bet citas, kas ir analoģiskas, netiek ierosinātas»

Tieslietu ministra ieskatā, Latvijā pastāv problēma ar godīgu tiesu sistēmas ievērošanu, ko apliecina situācija, ka vienas krimināllietas tiek ierosinātas, bet citas, kas ir analoģiskas, netiek ierosinātas. «Tieši šī tiesībsargājošo iestāžu ietekmēšana no ārpuses – sauciet to par politisku vai nepolitisku – ir radījusi tādu selektīvu tiesiskumu. Rezultātā taisnība vispār pastāv, tik – vieni tai ir pakļauti, bet citi nav.»

Pēc Bordāna domām, pašreizējā ģenerālprokuratūra nepilda savu lomu pietiekami efektīvi. «Gan Moneyval ziņojums, gan ASV Finanšu ministrijas (FinCEN) paziņojums par naudas atmazgāšanu un korupciju Latvijā ir tiešs izmeklēšanas iestāžu jautājums.» Viņaprāt, prokuratūrai šajā lietā būtu jāspēlē izšķiroša loma un jānāk ar stratēģiskiem priekšlikumiem gan uz valdību, gan Tieslietu ministriju.

«Tieši šis ir viens no svarīgākajiem faktoriem, par kādu tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju neatkarību ir jārunā – lai visi tiesu procesi tiktu izskatīti vienlīdz godīgi. Lai to panāktu, tieslietu ministram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram ir jāstrādā kopā, ar vienu mērķi. Viņi nedrīkst darboties tā, it kā būtu cits pret citu pretnostatīti.»

Bordāns atzīmē, ka Prokuratūras loma līdz šim bija pieskaitāma pie izpildvaras, savukārt pašlaik tā strukturāli ir novietota kaut kur zem Augstākās tiesas (AT). «Savukārt AT Prokuratūru nevar ietekmēt. Tādējādi Prokuratūra ir tik neatkarīga, ka tai ir grūti sadarboties ar valsti, piemēram, gūt atbalstu no Tieslietu ministrijas gan finansējuma, gan struktūras jautājumos,» piebilst politiķis.

Viņaprāt, problēma ir tajā, ka nav skaidrības, cik spējīgi ir tie cilvēki, kas vada tik neatkarīgu iestādi. Bordāns uzsver, ka viņiem vajadzētu būt ar pieredzi ne tikai juridiskos jautājumos, bet arī apveltītiem ar organizatoru spējām. «Pēdējo gadu laikā ir ieviesti tiesu varas grozījumi, kas noteic, ka Prokuratūra, kas faktiski ir izpildvara, ir neatkarīgāka par tiesām, kas mani ļoti pārsteidz,» atzīmē tieslietu ministrs.

«Tāpat nav skaidrs, vai tik tiešām no ārpuses neviens neietekmē Prokuratūras darbiniekus,» saka Bordāns. Tieslietu ministrs stāsta, ka, lai pārbaudītu, vai tā ir vai nav, tiek plānots audits – ne tikai Prokuratūrā, bet arī citās Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs. Audits, viņaprāt, palīdzēs noskaidrot, vai tieslietu sistēmas ietvaros esošās institūcijas strādā efektīvi.

Vienlaikus Bordāna ieskatā, lai izskatītu krimināllietas, ir svarīgi, lai izmeklēšanas procesā būtu viena centrālā persona, kurai var uzticēties, proti, prokurors. «Prokurors ir centrālā figūra, kas kontrolē gan lietas izmeklēšanu, tās kvalitāti, kā arī atbild par konkrētās lietas kvalitatīvu izskatīšanu tiesas procesā. Tieši šī iemesla dēļ saskatu nepieciešamību veikt zināmu auditu esošajā tieslietu sistēmas uzbūvē,» atzīmē ministrs.

 Tieslietu ministra amats – politiski viens no kārotākajiem

Tieslietu ministra amats gadu desmitiem bijis tāds strīdus ābols gandrīz visām valdībām, uzskata Bordāns. Viņš atgādina, ka Latvijā valdības ir kritušas tieši tieslietu ministra izvēles dēļ. «Ir bijušas valdības, kurās tieslietu ministra vispār nav, jo partijas nevarēja vienoties, kurš politiskais spēks ieņems šo amatu.»

Tāpat, Bordāna ieskatā, vairāki tieslietu ministri no atsevišķiem politiskiem spēkiem bijuši drīzāk kā figūras savos amatos. Viņaprāt, tas ir bijis kā kompromiss starp politiskajiem spēkiem. Bordāns pieļauj domu, ka uz šiem tieslietu ministriem ir bijusi arī politiska ietekme.

«Tā ir Latvijā neatrisināta lieta. Politiskā ietekmēšana, jau sākot ar tieslietu ministra amatu, ir tā, kas novedusi Latviju pie daudzām krīzēm.»

Bordāns uzsver, ka nekad nav apgalvojis, ka tiesneši vai tiesas kā tādas ir atkarīgas no ekonomiskiem grupējumiem. «Bet ir atsevišķi tiesneši, kuri ir.» Līdz ar to tieslietu ministrs sola izmantot savas tiesības un veikt padziļinātas tiesnešu kvalifikācijas pārbaudes.

Ministrs arī atzīmē, ka tiesu sistēmas efektivizēšanā viņš plāno pievērsties tam, kā funkcijas pilda advokatūra. «Proti, ir jautājumi, kas nav bijuši pietiekami atklāti izrunāti starp tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu advokatūras padomi, tās vadību un pašiem advokātiem. Domāju, tur ir ļoti lielas rezerves tam, ka tiesu procesi varētu būt tādi, kas ir draudzīgāki cilvēkiem, proti, efektīvāki pret visu sabiedrību.»

 

«Ministru prezidenti Latvijā – par tiesiskumu atceras tikai brīdī, kad notiek finanšu krīze»

Bordāna ieskatā, Latvijā Ministru prezidenti bieži ir tādi, kuru domāšana balstās uz to, ka visa pamatā ir tikai ekonomika. «Viņi par tiesiskumu atceras tikai brīdī, kad ir finanšu krīze, pārmetot tieslietu jomai, ka tā nav tikusi galā ar tiem ekonomiskajiem noziedzniekiem, kuri izraisījuši šo finanšu krīzi.»

Bordāns atzīmē, ka, lai arī finanšu krīzes ļoti bieži sākas ar banku krahiem, šo krīžu saknes ir daudz dziļākas. «Ja premjeram būtu izpratne par to, ka kopā ar tieslietu ministru var atrisināt pašus būtiskākos finanšu un ekonomikas jautājumus, tas tandēms Latvijā [varētu] mainīt situāciju.»

Tieslietu ministrs atzīmē, ka ar pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu vēlas parunāt par šo tēmu un cer, ka nākotnē spēs ar viņu labāk sastrādāties. Bordāna ieskatā, ar Kariņa politisko pieredzi un veiksmīgu sarunu varēs vairot izpratni, ka Latvija ar tieslietu ministra un premjera ciešāku sadarbību var stiprināt tiesiskumu Latvijā.


Pievienot komentāru

  1. Parkoesnobalsoju! teica:

    Laikam joprojām daži būs vienlīdzīgāki par citiem!
    Visvairāk man JKP lika vilties Juraša neizdošanas un sargāšanas mēģinājumi uzreiz pēc saukļa
    -PAR BEZPRECEDENTA TAISNĪGUMU- pasludināšanu.
    Ar šo Bordāna kgs manās acīs ir izgāzies kā veca sēta un vēlreiz apstiprinājis manu pārliecību, ka,ja vēlēšanas kautko spētu mainīt valdībā, tad sen jau tās ar likumu būtu aizliegtas.

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.