bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 05.04.2020 | Vārda dienas: Aivija, Vidaga, Vija
LatviaLatvija

Tieslietu padome atbalsta ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles nodošanu padomei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Jānis Bordāns, Tieslietu padome, Ivars Bičkovičs, Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūra

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

Tieslietu padome pirmdien, 16.decembrī, atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) grozījumus likumā, kas atbrīvo Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju no pienākuma izvēlēties ģenerālprokurora amata kandidātu un tā vietā kandidāta izvēle būs uzticēta padomei atklātā konkursā.

Citi Tieslietu ministrijas un ministra Jāņa Bordāna (JKP) priekšlikumi ģenerālprokurora amata kandidāta atlases procesa pilnveidošanā raisīja diskusijas un atbalstu neguva.

Padomes lēmumam ir rekomendējošs raksturs un jebkurā gadījumā grozījumi vēl tiks izskatīti Saeimā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde par šiem grozījumiem jau paredzēta trešdien, 18.decembrī.

Bordāns pēc padomes sēdes žurnālistiem teica, ka turpinot darbu pie likuma grozījumiem, ministrija ņemšot vērā padomes secinājumus, turklāt kā jau minēts darbs turpināsies Saeimā, kur deputātiem noteikti būs savi argumenti un, iespējams, arī papildus priekšlikumi.

Ministrs pauda gandarījumu, ka padome pamata piedāvājumu ir akceptējusi, proti, kandidātu Saeimai pēc atklāta konkursa beigām izvirzīs Tieslietu padome. «Debates bija par kandidātu atlases kārtību un acīmredzot šajā jautājumā debates, kā jau minēts, varētu turpināties jau Saeimā,» piebilda ministrs.

Padome 16.decembrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka padome uzklausa ģenerālprokurora amata kandidātu, izvēlas piemērotāko un virza apstiprināšanai uz Saeimu. Padomes akceptētie TM grozījumi paredz, ka kandidāta meklēšana notiks atklātā konkursā, taču padome neatbalstīja priekšlikumu, ka tai jāizveido ekspertu komisija, lai izvērtētu kandidāta piemērotību ģenerālprokurora amatam.

Lielākās diskusijas raisīja TM priekšlikums, kas paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt arī personu, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.

Atsevišķi padomes locekļi norādīja, ka šādā gadījumā par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura nav likusi tiesneša vai prokurora eksāmenus, līdz ar to ir apšaubāma šādas personas spējas vadīt prokuratūru.

«Ja jūs gatavi ielikt cilvēku, kurš nav strādājis tiesu varā, tad tas ir diezgan interesants revolucionārs priekšlikums,» uzsvēra viens no padomes locekļiem, pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Cits padomes loceklis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns oponēja, ka mācībspēks pat ar 15 gadu pieredzi «nevar būt blakus prokuroram un tiesnesim». «Kāpēc šodien izdomāts ielikt advokātus un mācībspēkus? Nu ja jūs gribiet mainīt prokuratūras pakļautību izpildvarai, tad mainiet likumu,» ironizēja Stukāns.

Tāpat atsevišķi padomes locekļi argumentēja, ka patlaban saskaņā ar likumu tiesu varai piederīgas augstas amatpersonas ieceļ no konkrētajā institūcijā strādājošo amatpersonu vidus nevis ārpuses. Tā tas, piemēram, ir ar AT priekšsēdētāju.

Padomes locekle, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) savukārt oponēja, ka sistēmai izvēloties priekšniecību tikai no iekšienes, tai nebūs vēlēšanās mainīties. Viņa norādīja, ka patlaban arī vairāku specdienestu priekšniekus var iecelt no ārpuses, nevis tikai no šo dienestu amatpersonām, tāpēc minētais priekšlikums ir atbalstāms, jo paplašina kandidātu loku.

Ja Saeima akceptēs TM virzītos grozījumus, tad Tieslietu padome jau lemšot, kurš būs piemērotākais kandidāts.

Strīķei piekrita arī tieslietu ministrs, kurš argumentēja, ka saskaņā ar ministrijas piedāvāto risinājumu kandidātus vērtētu speciāla komisija un gala lēmumu pieņemtu Tieslietu padome. Advokāti un mācībspēki tikai paplašinātu kandidātu loku, taču ministrs noliedza, ka viņam jau tagad būtu «padomā kāds akadēmiķis», kuru virzīt kā ģenerālprokurora amata kandidātu.

Lai arī padome neatbalstīja TM priekšlikumu, ka kandidēt varēs advokāti un akadēmiskais personāls, vienlaikus padome akceptēja priekšlikumu, ka kandidēt varēs daudz plašāks tiesnešu un prokuroru loks. «Es aicināšu prokurorus un tiesnešus saņemt drosmi, atrast sevī līdera spējas un pieņemt izaicinājumu izvirzīt savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam,» pēc padomes sēdes žurnālistiem uzsvēra Bordāns.

Jau ziņots, ka TM virzītos grozījumus likumā, lai mainītu kārtību, kādā amatā tiek virzīts ģenerālprokurora amata kandidāts iepriekš kritiski vērtēja Ģenerālprokurora padome.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | JKP deputāts Eglītis: Bičkovičs un Kalnmeiers, šādi strādājot ar tieslietām privātajā sektorā, sen būtu izmesti no darba

Bordāns uzskata, ka ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Ģenerālprokurora amata piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai – Tieslietu padomei.

Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.

TM uzskata, ka pēc sākotnējās viedokļu apmaiņas jau esot skaidrs, ka pret izmaiņām neesot iebildumu pēc būtības, un esot nepieciešamas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā, nododot nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli koleģiālas institūcijas – Tieslietu padomes – rokās.

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Tāpat likums paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, AT tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.

Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam – 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11.jūlijā.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada jūlijā, TM aicina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Eksprezidentei darbs ANO, slēdz robežu Baltkrievijas, Krievijas automašīnām, ceļ mediķu algas

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija eksprezidentes Daļas Grībauskaites jaunais amats ANO, robežas slēgšana vieglajām automašīnām no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas mediķu algu celšana.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!