Tieslietu padome par ģenerālprokurora amata kandidātu balsos kārtās

Tieslietu padome nolēma, ka padome par ģenerālprokurora kandidātu balsos kārtās.

Ja uzvarētājs nebūs zināms pirmajā kārtā, tad tiks organizētas nākamās kārtas un katrā kārtā svītros vismazāk balsu ieguvušo kandidātu.

Tāpat padome nolēma, ka padomes locekļi nevarēs balsojumā atturēties.

Katram kandidātam būs paredzētas desmit līdz 15 minūtes, lai sniegtu savu prezentāciju, bet kopējais katram kandidātam atvēlētais laiks, ieskaitot izvaicāšanu, ir 40 minūtes.

Jau ziņots, ka Tieslietu padome pirmdien, 8.jūnijā, un otrdien uzklausa ģenerālprokurora amata pretendentus un lemj par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā.

Lasiet arī: Visi astoņi ģenerālprokurora amata kandidāti izturējuši SAB pārbaudi par atbilstību augstākās pielaides saņemšanai

Lemšanā par jauno ģenerālprokuroru nepiedalīsies Tieslietu padomes loceklis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš vienlaikus ir arī viens no ģenerālprokurora kandidātiem. Šādu lēmumu viņš pieņēmis pats. Savukārt Tieslietu padomes loceklis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) savā vietā deleģējis komisijas deputātu un partijas biedru Jāni Butānu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka Jurašam ētisku apsvērumu dēļ ģenerālprokurora atlasē piedalīties nevajadzētu.

Jurašs pirmdien, 8.jūnijā, sociālajos tīklos ievietotajā paziņojumā raksta, ka viņš devies politikā, lai celtu tiesiskuma un godīguma latiņu. Politiķis ir pārliecināts, ka krimināllieta par valsts noslēpuma izpaušanu pret viņu tika ierosināta, jo atteicies no viena miljona eiro liela kukuļa un medijiem publiski paziņojis, ka šī lieta netiek izmeklēta.

Jurašs uzskata, ka nav neviena juridiskā vai ētiskā pamatojuma, lai viņš nepiedalītos ģenerālprokurora izvēlē. Politiķis arī uzskata, ka Tieslietu padomē ir vairāki cilvēki, kuri jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā atrodas tiešā interešu konfliktā un viņiem ģenerālprokurora izvēlē nebūtu jāpiedalās.

«Tomēr, lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, esmu atteicies no lemšanas par jaunā ģenerālprokurora izvēli un Saeimu pārstāvēt esmu deleģējis savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā Jāni Butānu. Ceru, ka šīs mans solis pamudinās arī citus Tieslietu padomes locekļus daudz kritiskāk izvērtēt savu dalību jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā,» norāda Jurašs. 

Uz amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.

Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas