Tiesnešu maiņas dēļ Brokas lietas skatīšana atlikta par pusotru gadu

Tiesnešu maiņas dēļ bijušās politiķes Baibas Brokas kukuļošanas lietas skatīšana tiesā atlikta par pusotru gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kādreizējo tieslietu ministri Broku aizturēja pirms diviem gadiem. Viņa tolaik bija Nacionālās apvienības deputāte Rīgas domē un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece. Lietā apsūdzēti ir arī Skonto būve bijušais īpašnieks Guntis Rāvis un bijušais uzņēmuma padomes loceklis Ivars Millers. Apsūdzības ieskatā Rāvis un Millers devuši kukuli Brokai, lai viņa aizstāvētu uzņēmuma intereses LU iepirkumā par Rakstu mājas būvniecību.

Izmeklēšana gada sākumā bija pabeigta, un prokuratūra nosūtījusi lietu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Pirmā sēde bija paredzēta 19.maijā, taču tagad lietā jau divas reizes nomainījies tiesnesis un pirmās sēdes datums pārlikts par pusotru gadu.

Vispirms lieta tika iedalīta tiesnesei Karīna Kazārovai, taču viņa tika uz laiku pārcelta darbā Rīgas apgabaltiesā. Tad lieta tika iedalīta tiesnesei Lindai Dīzenbergai. Taču viņa 1.jūnijā sevi atstatīja no lietas izskatīšanas, lai nebūtu šaubu par objektivitāti. Brokas aizstāvis lietā Rinalds Bušs esot tiesneses ģimenes draugs.

Savukārt pēc Dīzenbergas tālāk Brokas lieta iedalīta tiesnesei Aijai Reitupei. Viņa pirmo tiesas sēdi nozīmējusi 2022.gada 29.novembrī. Tiesā raidījumam norādīja, ka iemeslus tik tālam sēdes datumam varot skaidrot tikai pati tiesnese, kura pašlaik atrodas atvaļinājumā. Tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica gan atzīmēja, ka uz Brokas lietu neattiecas normas, kas liktu lietu skatīt paātrināti.

«Protams, jānorāda, ka likums Par tiesu varu nosaka, ka tiesnesis izskata lietu, cik vien ātri iespējams, bet, ņemot vērā lietu skaitu, lietu sarežģītību, apjomu attiecībā uz krimināllietām, kas šobrīd ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, jāsaka, ka ir diezgan sarežģīti ievērot salīdzinoši īsus termiņus,» raidījumam sacīja Krēvica.

Tiesas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka noslodzi palielina tiesnešu trūkums.

Vidzemes priekšpilsētas tiesā šobrīd ir sešas brīvas tiesneša amata vietas, no kurām četras paredzētas tiesnešiem ar specializāciju krimināllietās.

Kā vēstīts, Broka apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par kukuļņemšanu, Rāvis par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, bet Millers par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.

KNAB līdz ar minēto trijotni, rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt vēl kādu privātpersonu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidroja, ka pret šo personu kriminālprocess tika izdalīts, jo nodarījums nebija saistīts ar kukuļošanu.

Šai personai prokurors piemērojis 3 010 eiro sodu.

KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018.gada 22.maijā. Viņi visi arī tika aizturēti. 2019.gada jūlijā no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā viņus atbrīvoja.

KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli – 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

BNN iepriekš ziņoja, ka izmeklētāju ieskatā iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzēta radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

Millers iepriekš sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru Millers nevēlējās.

Arī Broka iepriekš sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam, atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.

Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.

Vienlaikus Broka minēja, ka viņa ir dokumentāli esot pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. «Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu,» teica Broka, vienlaikus akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.

Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA Roadeks, kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018.gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām.

Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Broka ir pasniedzēja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Rāvis līdz 2019.gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas Skonto Group uzņēmumos Skonto būve, Skonto Prefab, Skonto Plan, kā arī virknē citu uzņēmumu.

Patlaban Rāvis ir būvkonstrukciju ražošanas uzņēmuma SIA Skonto Concrete Cladding 80,03% kapitāldaļu īpašnieks, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmuma SIA Jaunattīstības projekti 84,99% kapitāldaļu īpašnieks, mežsaimniecības uzņēmuma SIA Babbord 47,86% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumā SIA Forta Modular.

Millers savulaik bijis Skonto būve un Skonto Plan līdzīpašnieks, līdz 2019.gada jūlija beigām bija arī Skonto būves padomes loceklis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas