Arvien ticamāka kļūst Rīgas Autoostas pārcelšanās «otrā krastā»

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Toorņkalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta. Plānotajam projektam Torņkalna apkaimē transporta mezgla izbūvei paredzēti septiņi miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma, vēsta Satiksmes ministrija (SM).

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs Latvijas Radio iepriekš atzinis, ka autoostu, visticamāk, pārcels, un to vajadzētu apvienot kopā ar piepilsētas autobusu un arī Rīgas sabiedriskā transporta pieturām. Viens variants varētu būt šāda transporta mezgla izbūve zem jaunās Centrālstacijas. Otra iespēja ir pārcelt autoostu uz Torņakalnu, kur arī plānota Rail Baltic stacija.

Ušakovs iepriekš atzinis, ka autoostu vajadzētu apvienot kopā ar piepilsētas autobusu un arī Rīgas sabiedriskā transporta pieturām. Viens variants varētu būt šāda transporta mezgla izbūve zem jaunās Centrālstacijas. Otra iespēja ir pārcelt autoostu uz Torņakalnu, kur arī plānota Rail Baltic stacija.

Turpretī Rīgas pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis norādīja, ka Torņkalna multimodālais mezgls būs alternatīva autoostai laikā, kamēr tiks būvēta Rail Baltic trase, tomēr nav bijušas runas, ka autoostu varētu pilnībā pārcelt uz Torņkalnu. Torņkalna multimodālais mezgls ir plānots kā reģionālā autoosta, savukārt jautājums par centrālo autoostu vēl ir diskutējams un apspriežams.

Torņkalna projektam būs divas daļas – multimodālais mezgls autosatiksmei, par ko atbildīga ir Rīgas dome. Savukārt par tagadējās Torņkalna stacijas pieslēgšanu multimodālajam mezglam un tās vēsturiskās ēkas pārcelšanu atbildēs uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, apstiprinājis uzņēmuma pārstāvis.

Eiropas Dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna vēsta: «Aprēķinātās projekta izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM (American multinational engineering firm) priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.

Kā iepriekš ziņots Centrālās stacijas metu konkursā uzvaru guva dāņu kompānijas PLH Arkitekter arhitektu biroja projekts, kura īstenošanai būs nepieciešams likvidēt esošo Rīgas Starptautisko autoostu. Tas izraisījis vairākas diskusijas, kā arī nepieciešamību meklēt jaunu vietu autoostai.

Ņemot vērtā to, ka projekts varētu skart arī tirdzniecība centra Origo telpas, un arhitektu ieskatā primārais ir stacija, nevis komercdarbība, tas varētu samazināt tirgotāju telpas un skart viņu intereses, bet «ar viņiem, kā par brīnumu, ir labākais dialogs», atzīst arhitekts Pēteris Bajārs.

Arhitekts Bajārs pauž bažas, ka dialoga trūkuma dēļ stacijas apkaime paliks tikpat degradēta kā pašlaik.

Bajārs Latvijas Radio sacījis, ka ir radusies sajūta, ka iesaistītajiem «nav vēlmes pastrādāt vairāk», kvalitatīvs dialogs notiek tikai ar pašreiz Centrālajā stacijā esošā tirdzniecības kompleksa Origo operatoru Linstow, ko ierosinājuši paši arhitekti.

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai ir strikta nostāja, viņa skaidro ka projekta nauda paredzēta konkrētam mērķim, bet ne visu Rīgas problēmu risināšanai. Rubesa norāda, ka tieši Rīgai jāuzņemas vadošā loma stacijas apkaimes attīstībai. «Iedzīvotājiem varbūt vajadzētu paprasīt saviem priekšstāvjiem pilsētā, kā viņi saredz šī milzīgā areāla attīstību. Citās pilsētās, kad šāds projekts iekrīt valstij klēpī, ļoti stratēģiski padomā par to, kā varētu visu vidi mainīt,» lsm.lv skaidro Rubesa.

Lai arī par projektu ir daudz neskaidrību, Rīgas dome jau izziņo projekta mērķus un izmaksas. «Multimodāla sabiedriskā transporta mezgla (MMTM) izveides mērķis ir stimulēt integrāciju un savstarpējo savienojamību starp transporta tīkliem un teritorijām, un palielinot ekonomisko veselību, teikts Rīgas domes attīstības departamenta mājas lapā. »

Departaments savā ziņojumā norāda dažādus plusus paredzētajam projektam: «MMTM projekta realizācija ļaus samazināt transporta plūsmas uz Rīgas pilsētas centru, samazinot satiksmes sastrēgumu veidošanās riskus, kā arī samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu Rīgas centrā.»

Jāatzīmē, ka attīstības departaments, kurš arī ir Rīgas domes pakļautībā, vēsta, ka projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir sabiedriskā transporta pārsēšanās centra izbūve Daugavas kreisajā krastā, tai skaitā Rīgas pilsētas infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot multimodāla transporta mezgla izveidi.

Satiksmes ministrijas pārstāve Viktorija Buraka BNN atzīmē, ka pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 8 345 106 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums dotācijas veidā nepārsniedz 7 093 340 eiro un nacionālais publiskais finansējums – pašvaldības finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībai ir ne mazāks kā 1 251 766 eiro.

Buraka intervijā BNN apstiprināja, ka indikatīvas kopējās izmaksas (kas ietver gan attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas) ir 11 000 000 eiro (t.sk. indikatīvas kopējās attiecināmās izmaksas – 8 345 106 eiro un maksimālais Kohēzijas fonda finansējums – 7 093 340 eiro).

Jānorāda, ka Torņakalna projekts nav viennozīmīgs, arī šajā jautājumā ir pietiekami daudz neskaidrību un izteiktas kritikas arī no deputātu puses. Deputāte Ligita Vircava (NA) ir skeptiski noskaņota pret Torņakalna MMTM projektu, kā mīnusu atzīmējot gan reģionālās autoostas neefektivitāti, gan iespējamo pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē. Viņa apšauba dzelzceļa elektrifikācijas lietderību.

Jautājot SM viedokli par Vircavas skeptisko nostāju pret projektu, SM pārstāve intervijā BNN atbild: «Saskaņā ar AS Rīgas starptautiskā autoosta sniegtajiem datiem, kas sniegti Tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas ietvaros, tie ir līdz pat 185 maršrutiem diennaktī. Pārdaugavas teritorijā atrodas daudz iedzīvotāju bieži apmeklēti objekti, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, P.Stradiņa slimnīca, lidosta u.c.»

Turpinot pamatot savu  viedokli, Buraka BNN saka: «Vienlaikus atzīmējams ka MMTM Torņakalnā reģionālajiem maršrutiem netiks noteikts kā obligāts galapunkts, paredzot iespēju to kustības turpinājumam uz pilsētas centru, un, ka MMTM funkcionalitāte neaprobežojas tikai ar reģionālās autoostas izveidi, bet ietver arī stāvparka funkciju un citu sabiedriskā transporta veidu integrāciju, nodrošinot gan LU apmeklētāju, gan arī pārējās sabiedrības mobilitātes iespējas.»

Ref: 225.000.103.511

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas