bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 19.01.2020 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Trešo valstu studentiem liedz Latvijā strādāt divreiz vairāk nekā līdz šim

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Atsevišķu partijas KPV LV deputātu rosinājums Latvijā studējošajiem ārzemniekiem ļaut strādāt 40 stundas nedēļā pašlaik noteikto 20 stundu vietā otrdien, 2.aprīlī, nav guvis atbalstu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur par to nobalsoja trīs deputāti, bet četri bija pret.

Likuma grozījumus iesnieguši deputāti Linda Liepiņa (KPV LV), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Didzis Šmits (KPV LV), Ēriks Pucens (KPV LV) un Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Likumā rosināts noteikt, ka nepieciešams grozīt atbilstošos noteikumus, lai no 2019.gada 1.septembra ārzemniekiem, kam ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, ir tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Minētie grozījumus valdības noteikumos deputāti rosina veikt līdz 1.jūlijam.

Komisijas sēdes sākumā Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja deputātus ar pašreizējo situāciju darba tirgū, norādot, ka pašreiz no nodarbināto bāzes vien 0,25-0,5% ir ārvalstu studenti. EM arī norādīja, ka ekonomikai pārorientējoties, arvien lielāks pieprasījums būs pēc personām ar augstāko izglītību, savukārt kritīsies pieprasījums pēc darbaspēka ar vispārējo vai vidējo izglītību.

Savukārt Saeimas deputāte Liepiņa, kas ir viena no iniciatīvas iesniedzējām, klātesošajiem norādīja, ka iniciatīva tapusi sadarbībā ar dažādiem uzņēmējiem. Viņa skaidroja, ka darba tirgū aktualizējas problēma ar mazāk kvalificēta darba spēka pieejamību. Deputāte uzsvēra, ka pirms tiek skatīti radikāli risinājumi, piemēram, darbaspēka ievešana, ir nepieciešams apzināt resursus, kas jau ir uz vietas.

Liepiņa atzina, ka viņai nav informācijas par to, cik ārvalstu studentu ir nodarbināti Latvijā. Vienlaikus viņa pauda, ka atļauto darba stundu palielināšana nenozīmē piespiedu darbu, proti, studentiem vēl aizvien būtu iespēja izvēlēties, cik daudz strādāt.

Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Imants Zaķis deputātiem skaidroja, ka šī nav pirmā reize, kad jautājums par atļauto darbu stundu palielināšanu tiek skatīts. Zaķis uzsvēra, ka, izvērtējot visus riskus, IeM secinājusi, ka pašreizējais regulējums ir adekvāts. Ministrijas pārstāvis arī piebilda, ka ir jāņem vērā fakts, ka liela daļa no trešo valstu studentiem nāk no valstīm, kurās ir paaugstināts terorisma risks.

Savu sakāmo Zaķis noslēdza, norādot, ka studenta primārais mērķis ir studēt, attiecīgi ļaujot trešo valstu studentiem strādāt 40 stundas nedēļā, studiju kvalitāte būtiski kristos.

Turpretim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve deputātiem norādīja, ka PMLP veica aptauju vairākās Eiropas Savienības valstīs, kurā noskaidroja, ka no 19 valstīm, 14 trešo valstu studenti drīkst strādāt mazāk nekā 40 stundas un ir tikai trīs valstis – Polija, Igaunija un Čehija, kurās ārvalstu studenti drīkst strādāt 40 stundas. Savukārt Portugālē šāda iespēja esot tikai atsevišķiem studējošajiem.

Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve Guna Japiņa klātesošajiem norādīja, ka ĀM atbalsta IeM nostāju. Viņa skaidroja, ka ir četras vēstniecības, kurās ir vislielākais studēt gribētāju pieplūdums – Indija, Ēģipte,Turcija un Uzbekistāna. Pērn Indijā vien konsulārajā departamentā vērsušies 2 314 studentu vīzu kārotāji, no kuriem 34% ticis atteikts.

Savukārt šogad līdz marta beigām konsulārajā departamentā saņemti jau 887 studentu vīzu pieteikumi, bet 42% gadījumos šie pieteikumi atteikti. Japiņa arī iezīmēja, ka vēstniecībā tiek saņemti arī pieteikumi no tādiem cilvēkiem, kuriem jau atteikts studēt citās valstīs.

Arī Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji aicināja deputātus neatbalstīt šo iniciatīvu. Savukārt vienīgā ministrija, kas tai pauda atbalstu, bija Labklājības ministrija (LM). LM pārstāvis deputātiem atzina, ka ministrija nevar izvērtēt drošības aspektus, taču, LM ieskatā, šādi, kaut nedaudz, varētu tikt samazinātā nelegālā nodarbinātība.

Iniciatīvai atbalstu paust bija ieradušies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

LTRK pārstāve vērsa deputātu uzmanību uz to, ka Latvijā algas aug ātrāk nekā produktivitāte un darba devēji ir spiesti segt šo algu pieaugumu no savas peļņas. Viņa arī piebilda, ka trešo valstu studentiem darbs var kalpot kā viens no veidiem, ar kuriem viņiem tiek ierādīta Latvijas kultūra.

Darba devēju konfederācijas pārstāvis toties uzsvēra, ka vairāk nekā 60% Latvijas studentu strādā un par viņu izglītības kvalitāti netiek runāts.

Pret iniciatīvu komisijā iestājās arī Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, kuri uzsvēra, ka šādā veidā uz uzņēmēju peļņas rēķina tiktu samazināta studiju kvalitāte.

Saeima marta sākumā nodeva izskatīšanai komisijās atsevišķu partijas KPV LV deputātu rosinājumu dubultot atļauto darba stundu skaitu Latvijā studējošajiem ārzemniekiem, ļaujot viņiem strādāt 40 stundas nedēļā pašlaik noteikto 20 stundu vietā.

Iniciatīvas autori skaidroja, ka grozījumi iesniegti, lai sakārtotu un normalizētu situāciju ar ārzemju studentu nodarbināšanu. Lielākoties, studenti strādājot daudz vairāk nekā pašlaik atļautās 20 stundas nedēļā, taču darba devējs grāmatvedībā atspoguļo tikai atļauto darba laiku, norādīja parlamentārieši.

KPV LV politiķi pauda, ka šāda situācija neveicina ēnu ekonomikas līmeņa krišanos. Viņi norādīja, ka prettiesiski nodarbināto ārzemju studentu skaits esot tik liels, ka loģiskāk būtu sakārtot regulējumu, nevis kontrolēt komersantus, kas ierobežojumus neievēro.

Deputāti nepiekrita uzskatam, ka šādi grozījumi apdraudētu ārzemnieku studijas. Politiķu ieskatā paši studenti spēj izlemt, vai pilnas slodzes darbs ir savienojams ar pilna laika studijām.

Attiecīgos grozījumus rosināts veikt Imigrācijas likumā un Ministru kabineta noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā, Bulgārijā, Polijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pēc Latvijas seko Slovēnija, Austrija, Luksemburga un Igaunija, Zviedrija, Francija un Vācija.

Igaunijā imigrācija turpina veidot iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums piekto gadu pēc kārtas un ir skaidrojams ar imigrāciju, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par 2019.gadu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gaida vairāk nekā 35 000 dalībnieku

Svētku dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, gan profesionālās izglītības iestāžu, gan mūzikas skolu audzēkņi, latviešu diasporas pārstāvji, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.

BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai.

Dzēsts jau pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Austrālijā lietus palīdz apdzēst daļu ugunsgrēku

Austrālijas austrumus, kas cietuši apjomīgos un ilgos mežu ugunsgrēkos, ir sasnieguši lietus mākoņi. Ugunsdzēsēji pauduši cerību, ka lietus palīdzēs ierobežot liesmu izplatību.

Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai.

Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

Pēc sarunas ar Lukašenko Kariņš žurnālistiem norādījis, ka abpusējo ekonomisko attiecību attīstīšanā pats loģiskākais ir pievērsties transportam un loģistikai, jo šajās nozarēs starp abām valstīm jau pastāv attiecības.

Nedēļas nogalē saglabāsies samērā silts laiks

Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vietām brāzmās sasniegs 14 m/s. Gaisa temperatūra naktī būs 0…+5 grādu robežās, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +3…+6 grādiem.

GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās GKR deputāti

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujākais ES

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm.

Krievijā apstiprina amatā Putina jauno premjerministru

Krievijas Valsts dome ceturtdien, 16.janvārī, apstiprinājusi valdības vadītāja amatā Mihailu Mišustinu, kura kandidatūru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro

Pērn SEB banka studentiem piešķīrusi 1 469 aizdevumus ar valsts galvojumu un to kopsumma ir aptuveni 9,4 miljoni eiro, informē bankā.

Saeima pieņem paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku

VAS Latvijas dzelzceļš līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem.

Lietuvas vēlēšanu sliekšņa reformu aptur viena balss

Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!