Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstis vienojas par ciešāku partnerību ar Ukrainu

Noslēdzoties septītajam Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samitam, Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka TJI dalībvalstu līderi nolēmuši sākt ciešāku partnerību ar Ukrainu, iesaistot to TJI projektos.

«Nozīmīgs TJI dalībvalstu līderu diskusijas temats bija karš Ukrainā, un līderi bija vienisprātis, ka TJI atbalsta Ukrainu cīņā par tās teritoriālo suverenitāti un brīvību. Ukraina ir demokrātiska Eiropas valsts, jo tā cīnās par mūsu – demokrātisko valstu – kopīgajām vērtībām. Eiropa bez Ukrainas nav pilnvērtīga, tādēļ uzskatām, ka Ukrainai ir jāpiešķir ES kandidātvalsts statuss,» sacīja Valsts prezidents.

Kā zināms, pirmdien, 20. jūnijā, Latvijas valsts prezidents uzņēma Trīs jūru iniciatīvas (3JI) valstu prezidentus un amatpersonas, kā arī Iniciatīvas partnerus – ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas pārstāvjus, lai slēgtas tikšanās laikā pārrunātu būtiskos jautājumus un ieceres.

Preses konferencē pēc Samita slēgtās sesijas tika uzsvērts, ka Samita darba kārtības svarīgākie jautājumi bija Iniciatīvas nākotnes attīstības potenciāls, kā arī 3JI valstu reģiona stratēģiskā loma atbalsta sniegšanā Ukrainai, gan sniedzot palīdzību kara situācijā, gan tās atjaunošanā.

Samitā pārrunātie jautājumi bija par Iniciatīvas stratēģisko partneru ciešāku iesaisti, sadarbības stiprināšanu starp 3JI dalībvalstīm,

valstu valdību sadarbības nozīmi, Iniciatīvas atvērtību sadarbībai ar līdzīgi domājošiem reģionāla un globāla mēroga partneriem, tai skaitā uzsverot Lielbritānijas un Japānas īpašo interesi, kā arī turpmākie plāni 3JI prioritāro virzienu stiprināšanā.

Samitā tiešsaistē piedalījās un video uzrunu teica Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy), atzīmējot 3JI nozīmi atbalsta sniegšanā Ukrainai, kā arī apstiprinot, ka Ukraina ir ieinteresēta kļūt par Trīs jūru iniciatīvas biedru un aktīvu dalībvalsti.

«Viens no Samita darba kārtības jautājumiem bija Ukrainas iesaiste Iniciatīvas procesos. 3JI dalībvalstis vienprātīgi pauda atbalstu Ukrainas cīņai par suverenitāti un brīvību. Ukraina ir demokrātiska valsts, kas šobrīd cīnās par mūsu reģiona vērtībām. Eiropa bez Ukrainas nav pilnvērtīga. Tādēļ diskutējām par veidiem, kā tuvināt Ukrainu Eiropas Savienībai. Līdz ar šo Samitu un Biznesa forumu uzsākam ciešu sadarbību ar Ukrainu arī Trīs jūru iniciatīvas ietvaros,» uzsvēra Levits.

Video uzrunas sniedza arī ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken), Japānas ārlietu ministrs Jošimasa Hajaši (Yoshimasa Hayashi) un Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Elizabete Trasa (Liz Truss).

Valsts prezidents informēja par slēgtās sesijas laikā pieņemto 2022.gada 3JI valstu prezidentu deklarāciju.

Šī gada deklarācijā tiek pausts nelokāms atbalsts Ukrainai un gatavība ciešākai sadarbībai ar Ukrainu Trīs jūru iniciatīvas formātā, Iniciatīvas potenciāls veicināt infrastruktūras projektu attīstību ne vien reģionā, bet arī ar reģiona kaimiņvalstīm, tādejādi stiprinot ES virzītās stratēģijas, kā arī paplašinot transatlantiskās sadarbības iespējas. Deklarācijā uzsvērta arī sadarbības nozīme kiberdrošības jomā, akcentējot reģiona potenciālu ilgtspējīgu projektu attīstībā enerģētikas, transporta un digitālajā sektorā. Dokumentā tiek pausts atbalsts 3JI ekonomiskajai dimensijai – Investīciju Fondam un iedrošinājums valstīm, privātajiem investoriem un finanšu institūcijām veikt investīcijas reģiona attīstībai nozīmīgos projektus ar komerciālu atdevi. Tāpat arī 3JI dalībvalstis atzinīgi vērtēja ASV paziņojumu par nozīmīgo finansiālo ieguldījumu 3JI Investīciju fondā.

«Samita laikā spriedām arī par kohēzijas veicināšanu starp reģiona valstīm un turpmāku investīciju piesaisti reģionam. Un tādēļ īpaši priecājos par ASV – iniciatīvas stratēģiskā partnera – iesaisti šī jautājuma virzīšanā. Papildus finansiāls ieguldījums 3JI investīciju fondā apliecina ASV ieinteresētību šajā reģionā un to, ka mūsu transatlantiskās saites kļūst arvien spēcīgākas, kas ir svarīgi gan Eiropai, gan Amerikai,» papildināja Levits.

«Pirms gada, turpinot strādāt pie Trīs jūru iniciatīvas prioritātēm, mēs nevarējām iedomāties notikumus, kuru ietekmē šīs Iniciatīvas loma un pastāvēšana kļuvusi izšķiroša. Tomēr ir jomas, kurās neesam spējuši līdzināties rietumvalstīm – enerģētika, transports un kiberdrošība –, un tās ir jomas, kuras esam izvirzījuši par prioritāti reģiona stiprināšanai,» savā uzrunā sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda). «Šīs dienas laikā mēs atkārtoti uzsvērām sauszemes un dzelzceļa savienojamību, kas ir būtiska gan reģiona saišu stiprināšanai, gan militārās mobilitātes kontekstā,» uzsvēra prezidents.

Lasiet arī: Levits: Ja nolaižas Dzelzs priekškars, tam jāatrodas uz Krievijas, nevis kaimiņvalstu robežām

Latvijas Valsts prezidents svinīgi pasniedza 3JI karogu Rumānijas prezidentam Klausam Verneram Johannisam (Klaus Werner Iohannis) – nākamajai Samita rīkotājvalstij Rumānijai, kas organizēs 3JI Samitu un Biznesa forumu 2023.gadā.

«Šodien mēs daudz diskutējām par to, kā pozicionēt Iniciatīvu drošības kontekstā. Un nevis tikai militārās drošības, bet primāri – transporta, enerģijas un digitālās drošības kontekstā,» sacīja Rumānijas prezidents Klauss Verners Johaniss. Viņš arī papildināja, ka Rumānijas valsts prezidentūras laikā, tostarp gatavojoties nākamajam 3JI Samitam un Biznesa forumam, liels uzsvars tiks likts uz Ukrainas iekļaušanu Iniciatīvas aktivitātēs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas