Trūkst pārraudzības par prioritātēm paredzētās naudas izlietojumu, tā VK

Tēriņi attīstībai aizvien nav pārskatāmi un šāda saimniekošana grauj valsts budžeta kvalitāti, jo gandrīz puse atbalstam virzīto pasākumu 2018.gadā ir nākuši nevis no ministrijām, bet gan no valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Ja kārtējā gadā paredzētais pasākums netiek īstenots plānotajā apjomā vai to var realizēt lētāk, vai arī tas vispār vairs nav aktuāls, Ministru kabinets parasti ļauj līdzekļus izlietot citām tā paša resora vajadzībām. Arī izdevumu pārskatīšanas procesā valdība, pakļaujoties resoru spiedienam, saglabā finansējumu pasākumiem, kuru aktualitāte un efektivitāte VK skatījumā ir apšaubāma.

Līdz ar to budžeta iestādes jūtas samērā drošas, ka vienreiz izcīnītais  finansējums nekur nepazudīs, pat ja sākotnēji izvirzītajiem mērķiem tas vairs nebūs nepieciešams, secina VK.

Visbiežāk to izlieto pašu izvēlētām prioritātēm – iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un citām kārtējām vajadzībām.

VK veiktajā revīzijā secinājusi, ka pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav caurskatāms – 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66,5 miljoniem eiro ir tādi, kurus ir piedāvājušas nevis ministrijas vai centrālās valsts iestādes, kā to paredz likums, bet gan valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa. Turklāt sabiedrībai ir liegta iespēja izsekot šādu lēmumu pieņemšanas pamatojumam, jo darba grupas sanāksmju, kurās tiek izvērtēti un atlasīti prioritāri atbalstāmie pasākumi, protokoli nav publiski pieejami. Arī attiecīgajos informatīvajos ziņojumos argumenti netiek izklāstīti, un Ministru kabinets atbalsta finanšu ministra vadītās darba grupas priekšlikumus bez iebildumiem.

Vēl par šo tematu: VK revīzija par budžetiem: Nav skaidrības par 11 miljardu eiro izlietojumu un uzskaiti

Attiecībā uz prioritārajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietošanu jau šī gada maijā VK vērsās pie valdības ar informāciju par to, ka 2018.gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 miljoniem eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem ir iztērēti vismaz deviņi miljoni eiro. Tādēļ valdībai steidzami jāpieņem politiska izšķiršanās, vai finansējuma trūkuma apstākļos atstāt resoru rīcībā attīstības mērķiem piešķirto finansējumu, kas tradicionāli tiek izlietots kārtējām vajadzībām, vai tomēr kardināli mainīt ierasto pieeju, uzsver VK.

«Valsts budžeta daļa – attīstības izdevumi – ir tas finansējums, ko visi kopā kā nodokļu maksātāji atvēlam patiešām būtiskākajiem uzlabojumiem un valsts attīstības prioritātēm. Tā kā attīstības izdevumiem pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti un to nekad nepietiek visām vajadzībām, ir ļoti svarīgi tos plānot un izlietot maksimāli caurskatāmi un efektīvi,» skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Diemžēl nākas secināt, ka valdībai pēc tam, kad tā ir lēmusi, kādiem pasākumiem attīstības budžetu piešķirt, īsti vairs nerūp, vai līdzekļi tiek izlietoti sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Šī ierastā prakse būtu nekavējoties jāpārtrauc,» uzsver Krūmiņa.

VK iesaka pārraudzīt, kā tiek izlietota prioritārajiem pasākumiem paredzētā nauda un izvērtēt, vai pāri palikušo naudu maz atstāt resora rīcībā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas