Turpinās diskusijas par Civilās savienības likumprojektu; vairākus priekšlikumus noraida

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 27.aprīlī, noraidīja Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu, ar kuru piedāvāts paplašināt Civilās savienības likumprojektu, kā arī mainīt likumprojekta nosaukumu uz «likumu par kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošo privātpersonu tiesību aizsardzību».

Kiršteins piedāvāja arī visā likumprojektā, ievērojot gramatiskās normas, vārdus «civilā savienība» aizstāt ar «kopīga mājsaimniecība».

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Dagnija Palčevska iestājās pret nosaukuma maiņu, kā arī izteica viedokli, ka, viņasprāt, šis likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, nevis veidot likumu, kurš nosaka mājsaimniecības definīciju.

Juridiskā biroja pārstāve Daina Ose piekrita TM pozīcijai un apstiprināja, ka likumprojekta nosaukuma maiņa ir pretrunā mērķim, kura dēļ šis likumprojekts tika iesniegts.

Tomēr Ose uzsver, ka šis ir politiskās gribas jautājums un, protams, juridiski likumprojektu varētu paplašināt.

Balsojumā pieci deputāti balsoja par Kiršteina priekšlikumu, savukārt seši balsojuši pret.

Tāpat deputāti ar četrām balsīm par un piecām balsīm pret noraidīja Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, kas paredzēja mainīt likumprojekta nosaukumu uz «ģimenes aizsardzības un stiprināšanas likums».

Stepaņenko rosināja grozīt likuma mērķi, nosakot, ka tas būtu noteikt organizatoriskus un tiesiskus pasākumus ģimenes stiprināšanai.

Tāpat likums noteiktu kārtību, kādā izstrādājama ģimenes politika un nodrošināma iestāžu darbības koordinēšana ģimenes stiprināšanas politikas izstrādē un ieviešanā.

Kā ziņots, Saeimā par likumprojektu pirmajā lasījumā balsoja 42 deputāti, pret bija septiņi un atturējās divi parlamentārieši. Balsojumā kopumā piedalījās 50 deputāti, kas ir mazākais iespējamais parlamentāriešu skaits balsojuma kvorumam jeb tam, lai Saeima būtu lemttiesīga.

Likumprojekts Saeimai vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.

Iepriekš Juridiskās komisijas diskusijās krasi atšķīrās viedokļi gan starp deputātiem, gan sabiedrības pārstāvjiem, daļai paužot atbalstu šādam regulējumam, bet citiem iebilstot pret to.

Likumprojektu TM sagatavojusi, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību.

Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

To būs aizliegts noslēgt personām, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.

Civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta savstarpēja civilā savienība. Tā izbeigsies ar vienas civilās savienības puses nāvi, ja tiesa vienu civilās savienības pusi izsludinās par mirušu, ar civilās savienības pušu savstarpējas laulības noslēgšanu, ar civilās savienības izbeigšanu pie notāra vai ar tiesas spriedumu par civilās savienības izbeigšanu.

Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Likumprojektā paredzēta kārtība, kā civilās savienība tiek izbeigta pie notāra vai tiesā.

Kā iepriekš pastāstīja Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), likumprojektā nav iekļauti visas ar kopdzīves reģistrāciju saistītas lietas, piemēram, nodokļu un mantojuma jautājumi, par ko varētu iesniegt priekšlikumus, ja likumprojekts nonāks skatīšanā uz otro lasījumu.

Politiķis vērtēja, ka likumprojekts ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas nolēmumus un paustos secinājumus par kopdzīves atzīšanu no valsts puses. Šāds regulējums ļautu cilvēkiem, kuri nav «ar laulības saitēm sieti», izmantot civilās savienības, tajā skaitā, viendzimuma pāriem, kuriem nav atļauts noslēgt laulību, atzīmēja Dūrītis.

Ja Saeima grozījumus atbalstītu konceptuāli, tad TM aktualizētu grozījumu izstrādi virknē saistīto likumu un Ministru kabineta noteikumu, kuri arī būtu jāgroza, skaidroja deputāts. Politiķis arī skaidroja, ka tas ir civilo savienību reģistrācijas pamata likums, bet darba grupā tiks turpināts strādāt pie risinājumiem plašākā kontekstā. Kā piemēru Dūrītis minēja darba grupas izstrādātos grozījumus Pacientu tiesību likumā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas