bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Turpinās strīdi par VDK dokumentu publicēšanu; likumprojektu tomēr grib izskatīt 12.Saeimas sasaukumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neskatoties uz savstarpējiem apvainojumiem un bažām par neiekļaušanos termiņos, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu tomēr domā pagūt virzīt apstiprināšanai vēl aizejošajā 12.Saeimā.

Kā trešdienas, 26.septembra, komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL–TB/LNNK), likumprojektam par grozījumiem likumā Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu iesniegti 54 priekšlikumi, kas ir ne tikai tehniski, bet arī piedāvā ieceres mainīt pēc būtības.

«Šodien diezin vai izdosies izskatīt visus priekšlikumus. Visticamāk, ir ļoti apdraudēta likumprojekta nodošana Saeimai pirms vēlēšanām. Labākajā variantā izskatīšanai Saeimā šis likumprojekts varētu tikt nodots pēc vēlēšanām,» sēdes sākumā prognozēja Laizāne. Līdz šim tika plānots, ka par likumprojektu trešajā lasījumā lems vēl pašreizējais Saeimas sasaukums.

Ar radušos situāciju nebija apmierināti vairāki komisijas deputāti. Parlamentārietis Ringolds Balodis atgādināja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aizrādījumus saistībā ar būtisku priekšlikumu iesniegšanu likuma grozījumiem pirms trešā lasījuma. Baloža ieskatā, tik liela skaita priekšlikumu iesniegšana faktiski traucē likumprojekta pieņemšanu.

«Mums jāsaprot, vai mēs gribam pieņemt šo likumu,» teica Balodis.

«Tas ir kaut kāds murgs! Mēs visu bijām izrunājuši, bet šodien ir 54 priekšlikumi,» dusmojās parlamentārietis Artuss Kaimiņš, piebilstot, ka tādējādi Saeima līdz vēlēšanām varētu arī nepagūt izskatīt un pieņemt grozījumus likumā.

Daudz kritikas saistībā ar virknes priekšlikumu iesniegšanu tika veltīts deputātam Veiko Spolītim. Balodis pārmeta, ka, atnākot uz komisiju ar daudziem priekšlikumiem, Spolītis kļūstot par VDK aģentu aizstāvi. «Veiko, Tev kauns nav?» izsaucās Balodis. Arī Kaimiņu neapmierināja šāda lietu kārtība – deputāts vairākkārtēji aicināja noraidīt visus Spolīša iesniegtos priekšlikumus.

Priekšlikumus likumprojektam pirms trešā lasījuma iesniegusi īpaši izveidota darba grupa, Saeimas Juridiskais birojs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kā arī atsevišķi deputāti, tostarp jau minētais Spolītis.

Neskatoties uz bažām un dusmām, komisijai, pagarinot sēdes laiku, tomēr izdevās pagūt izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus, viena Satversmes aizsardzības biroja priekšlikuma izskatīšanas turpināšanu atstājot uz rītdienas rītu. Tas nozīmē, ka Saeima šo likumprojektu paspētu skatīt vēl pirms vēlēšanām, proti, 4.oktobrī.

Ceturtdien, 27.septembrī, pulksten 8.30 komisija sanāks, lai noslēgtu darbu pie SAB priekšlikuma, likumprojekta tekstā definējot, kas ir skenēšana, kas to veic un kura dokumentu grupa skenējama pirmā.

Laizāne žurnālistiem paskaidroja, ka līdz gada beigām internetā būs pieejamas publiskās kartotēkas, savukārt līdz nākamā gada maijam internetā tiks ievietoti pārējie dokumenti. «Ir pilnīgi skaidrs, ka līdz gada beigām kartotēka būs publiskota bez zinātniskiem komentāriem,» teica Laizāne. Likumprojektu papildinot ar Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem, tas aptvers visas totalitārisma režīma lietas, protokolus, kas pieejami arhīvā, SAB, dienestos.

«Uzskatu, ka komisija un deputāti ir izdarījuši visu, lai, neskatoties uz ļoti daudziem šķēršļiem, solījums [par VDK dokumentu publiskošanu] tiktu izpildīts,» uzsvēra Laizāne.

Arī viņa domā, ka Spolīša iesniegtie priekšlikumi izskatās pēc parlamentāro metožu izmantošanas ar mērķi traucēt likumprojekta virzību. «Manā uztverē, tas bija pilnīgi noteikti tāpēc, lai šis likumprojekts netiktu pieņemts šajā Saeimā,» teica Laizāne.

Neskatoties uz to, ka plānots, ka likumprojektu Saeima varētu skatīt 4.oktobrī, Laizāne pauda bažas par likumprojekta izskatīšanas procesu plenārsēdē.

«Nešaubos, ka rīt komisija ieradīsies pietiekamā sastāvā un lems. Bet jautājums ir, kas notiks 4.oktobrī, kad visi šie Spolīša priekšlikumi tiks balsoti Saeimā. Vēl pirms kāda laika biju optimistiskāka par likumprojektu. Tagad neesmu pārliecināta, ka nebūs kolēģu, kas tur nobalsos par Spolīša priekšlikumiem, kas ir tik pretrunīgi, ka likumprojektam būtu jāatgriežas atpakaļ komisijā, kas nozīmētu, ka likumprojekts netiek pieņemts. Tādu varbūtību es pieļauju,» sacīja Laizāne.

Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā likumprojektu atbalstīja pagājušajā nedēļā. Grozījumi paredz publicēt arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē.

No 2019.gada 1.maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.

Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un LNA būtu nepieciešamas trīs nedēļas aģentu alfabētiskās kartotēkas un statistiskās kartotēkas apmēram 10 000 kartīšu sagatavošana publicēšanai PDF formātā. Šo kartiņu publicēšana paredzēta šogad. Savukārt dokumentu digitalizēšanai, kas ļaušot veikt arī meklēšanu dokumentos, būšot nepieciešami četri mēneši.

Jautājums par tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu ir aktuāls vairākus gadus. Saskaņā ar 2014.gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.