Ukrainas kara 100.diena: Okupēta piektdaļa valsts teritorijas, Lisičanskā uzbrukumam pakļauti 20 000 iedzīvotāju, humānā palīdzība vajadzīga joprojām

Piektdiena, 3.jūnijs, ir 100.diena, kopš Krievija īsteno pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, kas radījis lielus cilvēku upurus un kura laikā Krievijas okupētās teritorijas īpatsvars pieaudzis līdz vienai piektdaļai. Intensīvākā karadarbība norisinās Donbasa reģionā, kur pēc daļējas Severodoneckas ieņemšanas iebrucēju nākamais mērķis ir Lisičanska, taču pilsētu nav pametuši ap 20 000 iedzīvotāju. Humānā palīdzība kara skartajiem Ukrainas rajoniem ir vajadzīga joprojām. Šonedēļ par to rūpējušies gan Latvijas uzņēmēji, gan – negaidīta pārsteiguma veidā – turku militāro lidaparātu Bayraktar ražotāji, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, ASV Kara pētījumu institūts, baltkrievu medijs Nexta TV un kanādiešu ziņu aģentūra Reuters.

«Šobrīd visa mūsu valsts pagaidu okupētā teritorija ir pilnīga katastrofas zona, par ko pilna atbildība jāuzņemas Krievijai,» kara simtās dienas priekšvakarā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādījis, ka agresīvā kaimiņvalsts ir okupējusi aptuveni vienu piektdaļu no Ukrainas teritorijas.

20% no Ukrainas teritorijas ir ap 120 700 kvadrātkilometru. Lai iztēlotos šo apjomu: šajā platībā ietilptu Lietuva un lielākā daļa Latvijas (divu Baltijas valstu platība kopā veido ap 130 000 kvadrātkilometru).

Savā ikvakara uzrunā Zelenskis uzsvēris reaktīvās artilērijas un pretgaisa ieroču nepieciešamību, lai Ukraina varētu nopietni doties pretuzbrukumā, nevis tikai uzņemt triecienus, ko rada pretinieka reaktīvā artilērija un kara aviācijas. Ukrainas prezidents norādījis, ka kaujas ir tik intensīvas un traģiskas, ka Ukrainas spēki dienā zaudē ap 100 militārpersonu.

«Gaidām vēl labas ziņas par ieroču piegādēm no citiem partneriem. (..) Strādājam pie tā, lai moderno kaujas sistēmu apgādi paceltu daudz augstākā līmenī,» norādījis Zelenskis. BNN jau vēstīja, ka ASV un Lielbritānija šonedēļ paziņojušas par modernu reaktīvās artilērijas sistēmu sūtīšanu Ukrainai, savukārt Vācija apņēmusies sūtīt pretgaisa ieročus – zeme-gaiss tipa raķešu sistēmas. Valstis arī solījušas apmācīt ukraiņu militārpersonas ieroču lietošanā. Svarīgākais aspekts ir, cik ātri Ukrainas Bruņotie spēki saņems svarīgās smago ieroču sistēmas un cik lielā apjomā.

Zelenska uzruna ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.

Ko par ieroču sūtīšanu saka Maskava?

Krievijas valdība turpina apgalvot, ka tās bruņotie spēki Ukrainā veic «speciālu militāro operāciju», lai atbruņotu un «denacificētu» kaimiņvalsti. Propagandisti Krievijas kanālos balansē uz naida runas robežas un nereti to pārkāpj, piemēram, skaidrojot, ka daļu Ukrainas iedzīvotāju, kuri runātāju ieskatā saucami par «nacistiem» būtu «jādenacificē» ar nozīmi «jālikvidē».

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvojis, ka Krievijas vēsturē nav bijis gadījuma, kad tā būtu uzbrukusi kādai valstij. Attiecībā uz Rietumvalstu paziņojumiem par smago ieroču piegādēm Peskovs sacījis, ka tās nemainīs konflikta gaitu.

«Ieroču iepludināšana Ukrainā nemaina visus speciālās operācijas parametrus. Tās mērķi tiks sasniegti, taču tas radīs Ukrainai vēl vairāk ciešanu,» tā Peskova teikto citē Reuters.

Daļa no Krievijas informatīvās kampaņas jau kopš 24.februāra bijusi veltīta tam, lai mudinātu Ukrainas Bruņotos spēkus nolikt ieročus un padoties. Tikmēr ukraiņi šādus aicinājumus ignorē un turpina aizstāvēt savu valsti, zemi un iedzīvotājus no fiziskām represijām, kādas iebrucēji parādījuši lielā apjomā okupētajās teritorijās, un no apspiestības, kādā Krievijā savus iedzīvotājus tur Putina režīms.

Grūti arī iztēloties, kur Krievija ņems līdzekļus, lai atjaunotu okupācijas niknumā izpostītās ukraiņu pilsētas.

Video no Krievijas okupētās Mariupoles.

Baltija un citas valstis joprojām vienotas Ukrainas atbalstīšanā

Īpašu ticību Ukrainas spēku cīņas sparam pēdējās nedēļās demonstrējusi Lietuva. Tās iedzīvotāji saziedojuši piecus miljonus eiro, lai uzdāvinātu Ukrainai Turcijas ražojuma bezpilota kaujas lidaparātu Bayraktar TB2. Attālināti vadāmo un karā sevi veiksmīgi pierādījušo lidaparātu ražo Turcijas uzņēmums Baykar Defense.

Ceturtdien, 2.jūnijā, uzņēmuma vadība paziņojusi, ka, uzzinot veidu, kā iegūta nauda lidaparāta iegādei, Baykar nolēmis uzdāvināt Lietuvai prasīto Bayraktar TB2 un tā vietā lūdzis saziedoto naudu nosūtīt Ukrainai humānās palīdzības nodrošināšanai.

Ziedot Ukrainai turpina arī Latvijas iedzīvotāji un juridiskās personas. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks mikroemuāru vietnē Twitter rakstījis, ka ceturtdien uzsākta Latvijas uzņēmēju un aizsardzības nozares sarūpētās humānās palīdzības kravas sagatavošana, kas tiks nogādāta Ukrainas reģionos, kas cieš no karadarbības.

«Viena sūtījuma vērtība ir ap 80 000 eiro – vairākas šādas kravas Ukrainā tiks nogādātas sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju,» paziņojis ministrs. Pabriks norādījis, ka «daļa nepieciešamo lietu iegādātas arī par Latvijas iedzīvotāju ziedotajiem līdzekļiem, kuru vākšanu organizēja kustība Uzņēmēji Mieram».

Operatīvā situācija frontē

Tikmēr frontē aktīvākā karadarbība turpinās Ukrainas Donbasa reģionā – Luhanskas un Doneckas apgabalā, dienvidos – Mikolajivas, Hersonas un Dnipropetrovskas apgabalā, kā arī ziemeļaustrumos – Harkivas apgabalā.

Kā piektdienas rītā ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs, Luhanskas apgabala Severodoneckas virzienā Krievijas karaspēks turpina apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas un civilo infrastruktūru pie tādām apdzīvotām vietām kā Severodonecka, Lisičanska, Borivska un Ustiņivka. Krievijas kara lidmašīnas sākušas veikt gaisa triecienus pie Mirnadolinas. Netālu no Metiolkinovas un Bilohorivkas iebrucēji mēģinājuši veikt uzbrukuma operācijas, taču cietuši zaudējumus un atkāpušies uz iepriekšējām pozīcijām.

Severodonckā, kur lielāko pilsētas daļu ir ieņēmuši Krievijas okupācijas spēki, notiek kaujas pilsētas centrālajā daļā. Otrpus Siverskijdonecas upei, Lisičanskā, pēc pilsētas militārās pārvaldes vadītāja Aleksandra Zaika paustā, situācija ir ļoti sarežģīta: ir iznīcināti 60% no pilsētas infrastruktūras. Pilsētu tomēr nav pametuši ap 20 000 iedzīvotāju. Tajā nav elektroapgādes, gāzes, ūdens, telefona un interneta sakaru.

BNN jau vēstīja, ka līdzīga situācija ir arī Severodoneckā, kur iedzīvotāji, tostarp bērni, patvērušies ķīmiskās rūpniecības kompleksā esošos bunkuros.

Frontes dienvidu sektorā, kas stiepjas aptuveni gar Hersonas apgabala robežu no Melnās jūras līdz Novovorontsovkas ciemam Dnipro upes rietumu krastā, turpinās lēna Ukraiņu spēku virzība uz priekšu.

To apstiprina arī ASV Kara pētījumu institūta sagatavotā karte, kur ukraiņu atgūtās teritorijas apzīmētas gaiši zilā krāsā.

Ziemeļaustrumos karadarbības intensitāte ir mazinājusies. Iebrucēji apšauda Harkivas pilsētu un ukraiņu pozīcijas tās tuvumā ar artilērijas lādiņiem. Kā pēdējās diennakts operatīvo situāciju Harkivas tuvumā raksturo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs: «Krievijas karaspēks aktīvas darbības neveica. Ienaidnieks koncentrēja pūles, lai atturētu Ukrainas aizsardzības spēkus no rīcības. Krievu iebrucēji atklāja uguni uz civilās infrastruktūras objektiem pie tādām apdzīvotām vietām kā Baškirovka, Mospinova, Ruskalozova, Pečeņiji un Mikhailivka. Ienaidnieks arī veica gaisa triecienus netālu no Noves.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas