Ukrainas kara 103.diena: «Denacificēts» Krievijas ģenerālmajors, ukraiņiem veiksmīgs pretuzbrukums Severodoneckā, Lavrovu neielaiž Balkānos

Pirmdien, 6.jūnijā, nenotiek Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Serbijā tādēļ, ka viņa lidmašīnai savu gaisa telpu liegušas izmantot vairākas valstis. Ukrainā valsts aizstāvjiem izdevies pretuzbrukums Severodoneckā, kur atgūta daļa pilsētas. Donbasa kaujās likvidēts Krievijas ģenerālmajors, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, ASV Kara pētījumu institūts, baltkrievu medijs Nexta TV un kanādiešu ziņu aģentūra Reuters.

Operatīvā militārā situācija

Donbasa frontes kauju epicentrā, Severodoneckas un Lisičanskas pilsētā, svētdien, 5.jūnijā, Ukrainas Bruņotiem spēkiem izdevies īstenot veiksmīgu pretuzbrukumu. Atgūti starp 30 un 50% no Severodoneckas. Tā kā iebrucēju spēku militārais uzdevums ir pielikt maksimālas pūles, lai ātri ieņemtu teritoriju ap Severodonecku-Lisičansku, kas ir pēdējā Ukrainas valdības kontrolētā Luhanskas apgabala daļa, Krievijas spēki nav samierinājušies ar zaudēto teritoriju un pirmdien devušies pretuzbrukumā.

Kā šorīt ziņojis Luhanskas apgabala Militāras pārvaldes priekšnieks Serhijs Haidajs, Krievijas spēki tur atkal pārgājuši uzbrukumā, un Ukrainas Bruņotiem spēkiem nākas aizstāvēties ielu kaujās.

«Krievi šturmē Severodonecku. (..) Notiek apšaudes ielās, taču Ukrainas Bruņotie spēki notur aizsardzības līniju. Par to pārliecinājās valsts galva, kurš naktī apmeklēja mūsu nostiprinātās pozīcijas Luhanskas apgabalā,» vēstījis Haidajs.

Amatpersona arī norādījis, ka Lisičanskā glābēji nodzēsuši ugunsgrēku aptuveni 1 000 kvadrātmetru platībā maizes kombinātā, kas izcēlies pēc tās apšaudīšanas no iebrucēju puses. Lisičanskā, kas atrodas Siverskijdonecas upes rietumu krastā, papildus ražotnei cietušas vairākas valdības ēkas un divi daudzdzīvokļu nami.

Pēc Haidaja teiktā, pēdējā diennaktī Ukrainas valdības kontrolētajā Luhanskas apgabala daļā nopietni postījumi konstatēti tādās apdzīvotātās vietās, kā Zolote, Hirske, Vrubivka, Orlove, Metiolkine, Borivske, Ustinivka un Toškivka. Postījumi lielākoties nodarīti ar mīnmetēju un artilērijas uguni.

Amatpersona sociālajā tīklā Telegram vēl norādījis, ka Krievijas spēki veikuši uzbrukuma operācijas pie Bilohorivkas un Mikolajivkas, kur esot cietuši ievērojamus zaudējumus.

Krievijas okupācijas spēki jau vairāk nekā trīs mēnešus cenšas iegūt pilnīgu kontroli pār Ukrainas Luhanskas un Doneckas apgabalu, taču līdz šim mērķi nav sasniegti.

Starp citu, Donbasā ukraiņiem turēties pretim iebrucējiem palīdz arī ārzemnieki, kuri apvienojušies Ārzemju leģionā. Mediji vēsta, ka Ārzemju leģions jūnija pirmajās dienās dislocēts uz Severodonecku. Video redzami austrāliešu un gruzīnu karavīri, kur angļu valodā stāsta, kādēļ iesaistījušies Ukrainas aizstāvēšanā.

Ukrainā tiek izskatīta iespēja piešķirt Ukrainas pilsonību Ārzemju leģiona dalībniekiem, tostarp Baltkrievijas pilsoņiem.

Atgriežoties pie operatīvās militārās situācijas apraksta, ziemeļos, Harkivas apgabalā, iebrucēji cenšas noturēties okupētajās teritorijās uz dienvidiem no Krievijas-Ukrainas robežas. Svētdien lielākas cīņas notikušas pie apdzīvotajām vietām Ternovas un Ruskitiškiem, uz ziemeļiem no Harkivas. Kopumā karojošo pušu pozīcijas Harkivas apgabalā palikušas nemainīgas.

Dienvidos, pēc Kara pētījumu institūta rīcībā esošās informācijas, Krievijas vienības Hersonas apgabala ziemeļos turpinājušas sauszemes uzbrukumus pie Visokopiļas un Kočubejivkas, taču nesekmīgi.

Gar frontes līniju dienvidos iebrucēji uzturējuši intensīvu artilērijas uguni ukraiņu pozīcijām Dnipropetrovskas, Mikolajivas un Zaporižjas apgabalā.

Zelenskis apmeklē frontes līniju dienvidos

Papildus nakts vizītei uz fronti Donbasā svētdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis kontakta līniju Zaporižjas apgabalā, no kura daļu ir okupējuši Krievijas spēki.

Papildus militārpersonu apmeklēšanai Zelenskis vizītē iepazinies ar aktuālo situāciju, tiekoties ar reģiona pārvaldes priekšnieku, vietējās policijas vadību un dažu okupēto pilsētu mēriem. Ukrainas prezidentam bijusi arī tikšanās ar bēgļiem no okupētās Mariupoles, kuri uzturas pagaidu mītnes vietās Zaporižjā.

Lūk, Zelenska video uzruna ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.

Krievijas zaudējumi kara un diplomātiskajā frontē

Krievijas valdības kontrolētie mediji apstiprinājuši, ka Donbasa kaujā pie Luhanskas apgabala Popasnas nonāvēts Krievijas ģenerāmarjors Romāns Kutuzovs. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas centra vēstītā, iebrucēju ģenerālmajors komandējis pašpasludinātās «Doneckas Tautas republikas» vienības.

«Ekskluzīvi. Iepazīstieties. DTR 1.Armijas korpusa (orku) komandieris, ģenerālmajors Romāns Kutuzovs ir oficiāli «denacificēts» un demilitarizēts,» tā, uz Krievijas propagandas retoriku, par krievu militārpersonas nāvi paziņojusi Ukrainas puse.

Diplomātiskajā jomā retu vizīti ārvalstīs grasījies veikt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pirmdien bijusi plānota viņa viesošanās Serbijā, tomēr to nācies atcelt, jo Krievijas lidmašīnu ar Lavrovu savā gaisa telpā atteikusies ielaist gan Bulgārija, gan Ziemeļmaķedonija, gan Melnkalne. Serbija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura nav ieviesusi sankcijas pret Krieviju un attiecībā uz Maskavas sarīkoto iebrukumu Ukrainā un nav politiski nostājusies Ukrainas pusē.

Kijivā piedzīvo Putina nepatiku pret Rietumu ieročiem

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krievija paziņojis, ka paplašinās to mērķu sarakstu, kuriem Krievijas spēki uzbruks Ukrainā, ja Rietumvalstis nosūtīs uz Kijevu tāla darbības rādiusa ieročus.

Kremļa paziņojums izskanējis svētdien, brīdī, kad Kijivā nogranduši sprādzieni. Tie bijuši pirmie gaisa triecieni Ukrainas galvaspilsētā aptuveni mēneša laikā.

Krievija apgalvojusi, ka trāpīts tankiem, ko piegādājušas Eiropas valstis, bet Ukrainas puse – ka trāpījums bijis dzelzceļa remonta rūpnīcā.

Pagājušajā nedēļā par plāniem nosūtīt Ukrainai reaktīvās artilērijas ieročus paziņoja ASV un Lielbritānija. Francija paziņoja, ka gatavojas sūtīt artilērijas ieročus, bet Vācija, ka piegādās Ukrainai zeme-gaiss tipa raķetes. Ukrainas valdība devusi solījumu neizmantot reaktīvās, vadāmās artilērijas raķešu sistēmas, kas spēj trāpīt mērķiem līdz 70 km attālumā, uzbrukumiem Krievijas teritorijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas