Ukrainas kara 105.diena: Turcijas-Krievijas sarunas par Melnās jūras atbloķēšanu, Polija piegādā haubices, Merkele aizstāv «čubināšanos» ar Putinu

Trešdien, 8.jūnijā, Turcijā norisinās sarunas ar Krieviju par graudu eksporta atļaušanu no Ukrainas pa Melno jūru. Polija ir sākusi piegādāt Ukrainas spēkiem nepieciešamus vidēji tālas darbības artilērijas ieročus, bet bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) aizstāvējusi Vācijas merkantilo sadarbību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēc Gruzijas kara un pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, ASV Kara pētījumu institūts, baltkrievu medijs Nexta TV un britu raidorganizācija BBC.

Sākot kara ziņu apskatu ar operatīvo militāro situāciju, jāteic, ka pēdējā diennaktī līdz trešdienas rītam sīvākās kaujas frontē notikušas Donbasā uz dienvidiem no iebrucēju okupētās Izjumas pilsētas. Karadarbība saglabājas sevišķi intensīva arī Luhanskas apgabalā pie daļēji okupētās Severodoneckas un uz ziemeļiem no okupētās Popasnas. Šajā frontes sektorā saglabājas Ukrainas spēku ielekšanas risks, tomēr tie turpina pretoties arī sektora dziļumā, tā tālākajā austrumu stūrī veicot pilsētas cīņas Severodoneckā.

ASV Kara pētījumu institūta pārstāvis Frederiks Kagans (Frederick Kagan) vērtējis ieilgušo Kremļa Donbasa ofensīvu: «Krievijas centieni Luhanskā ir izmisīga avantūra no diktatora puses. Cerībā salauzt viņa ienaidnieku gribu tiek izmantots pēdējais uzbrukuma spēks, ko viņš var «sagrābstīt».»

Ziemeļaustrumos, Harkivas pilsētas tuvumā pēdējā diennaktī sīvākā karadarbība norisinājusies pie Ternovas apdzīvotās vietas. Nevienai no pusēm šeit nav izdevies pavirzīties uz priekšu.

Dienvidos intensīvākā karadarbība notikusi Hersonas apgabala ziemeļos pie apdzīvotajām vietām Starosiļas, Visokopiļas un Davidivbridas. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija tās jaunākajā izlūkošanas ziņojumā par karu Ukrainā vērtējusi, ka Ukrainas spēki ir guvuši panākumus Hersonas apgabala dienvidaustrumos.

«Ukrainas spēki pēdējā laikā ir guvuši zināmus panākumus, veicot pretuzbrukumus Hersonas apgabala dienvidrietumos, ieskaitot nostiprināšanos Inhulecas upes austrumu krastā,» rakstīts ziņojumā.

Britu izlūkošanas dati arī liecina, ka frontes līnija gar okupēto Ukrainas daļu stiepjas vairāk nekā 500 km garumā. Tik plašā sauszemes kontakta līnijā gan Krievijai, gan Ukrainai ir līdzīgi izaicinājumi: abas cenšas noturēt aizsardzības līniju, vienlaikus atbrīvojot kaujasspējīgas vienības uzbrukuma operācijām, norādīts ziņojumā.

Lasiet arī: Britu premjerministrs iztur neuzticības balsojumu, vēlas «pāršķirt lapu» kovida pārkāpumiem

Jaunumi bruņojuma piegādē

Polija sākusi Ukrainai piegādāt Krab tipa pašgājējas haubices, kuru maksimālais šaušanas rādiuss ir 40 km. Kā paziņojusi Polijas Aizsardzības ministrija, kopumā plānots Ukrainai piegādāt 56 šādas artilērijas ieroču mašīnas un 18 no tām jau ir nosūtītas uz kaimiņvalsti.

Smago ieroču kategorijā no ASV Ukraina ir saņēmusi 108 M777 tipa haubices un 220 000 haubiču lādiņus. Piegādātas arī četras HIMARS tipa reaktīvās artilērijas sistēmas, kas spēj izšaut vadāmas raķetes, lai trāpītu mērķiem līdz 70 km rādiusā.

Ukraiņu medija Kyiv Independent aizsardzības korespondents Iļja Ponomorenko savukārt izteicies, ka, lai arī artilērijas ieroču piegādāšana Ukrainai ir sakustējusies un Donbasā ļauj trāpīt Krievijas ieročiem no droša attāluma, valsts aizstāvjiem ar esošo aprīkojumu esot daudz par maz. «Ir nepieciešams vairāk, daudz vairāk ieroču,» tā Ponomorenko rakstījis mikroemuāru vietnē Twitter, un viņa ieraksts saņēmis vairāk nekā 14 000 lietotāju atbalstu.

Ko Turcijā dara Lavrovs?

Trešdien uz sarunām Turcijā ierodas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un vadošas krievu militārpersonas. Laikā, kad pieaug sašutums par pārtikas krīzi Tuvajos Austrumos un Āfrikas valstīs, ko izraisījusi Krievijas īstenotā Ukrainas Melnās jūras ostu blokāde, graudu kravu zādzības un labības noliktavu iznīcināšana, Turcijā plānots apspriest drošības koridora atvēršanu kuģiem, kas var pārvadāt Ukrainas labību. Turcijas valdība ir piedāvājusi ar kuģiem pavadīt jūras konvojus no bloķētajām Ukrainas ostām cauri Melnajai jūrai.

Puses iecerējušas apspriest arī virkni citu jautājumu, ieskaitot situāciju Sīrijā, kur Turcija vēlas izveidot 30 km platu joslu otrpus Turcijas-Sīrijas robežai, kur neatrastos kurdu tautības kaujinieki. Ankara arī ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas iestājusies pret Somijas un Zviedrijas iestāšanos militārajā aliansē. To nevēlas arī Krievija.

Merkele izsakās par Krievijas iebrukumu un savu mīkstčaulīgo politiku pret Kremli

Vācijas ekskanclere Angela Merkele sniegusi pirmo lielo interviju pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Pēc Maskavas izprovocētā Krievijas-Gruzijas kara 2008.gadā, Krimas sagrābšanas un slēptā iebrukuma Ukrainā 2014.gadā Vācijas valdība uzturēja aktīvus kontaktus ar Krieviju uzņēmējdarbībā un energoresursu piegādes projektu veidošanā. Normandijas formāta sarunās starp Krieviju, Ukrainu, Franciju un Vāciju Kremlis neko nezaudēja, bet Ukraina bija spiesta samierināties ar Krimas aneksiju, valsts austrumu daļas nonākšanu prokremlisku separātistu kontrolē un iesaldētu karadarbību, kas turpināja prasīt ukraiņu karavīru dzīvības radīt postažu ap frontes līniju.

Merkele intervijā vācu telekanālam ARD sacījusi, ka viņai «nav par ko atvainoties» par savu rīcību pēc 2014.gada notikumiem Ukrainā, kad arī viņa atbalstīja sankciju ieviešanu. Sankcijas tomēr bija nepietiekamas, lai novērstu Krievijas sagatavošanos pilna apjoma iebrukumam Ukrainā.

Krievijas rīcību 2022.gada 24.februārī Merkele nosaukusi par nepieņemamu rīcību, bet arī par lielu Krievijas kļūdu. Vērtējot notikumus ilgtermiņā, ilggadējā Vācijas valdības vadītāja tomēr ieņēmusi samierniecisku nostāju, nevis centusies nosodīt Krievijas Bruņoto spēku darbības Ukrainā. Merkele sacījusi, ka ES un Krievija ir kaimiņi, kuri nevar viens otru ignorēt. «Mums ir jāatrod veids, kā līdzāspastāvēt par spīti visām mūsu atšķirībām».

Zelenska uzruna

Nobeigumā piedāvājam noskatīties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska jaunāku uzrunu ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas