Ukrainas kara 89.diena: Trīs mēneši kopš iebrukuma, Krievijas diplomāts nosoda Putina karu, Dānija sūtīs pretkuģu raķetes

Otrdien, 24.maijā, aprit trīs mēneši kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka iebrukumu Ukrainā, kas ir prasījis desmitiem tūkstošu ukraiņu un krievu dzīvību, kā arī izraisījis lielāko bēgļu plūsmu Eiropā kopš Otrā pasaules kara un strauju pārtikas cenu kāpumu. Krievijas diplomāti ļoti reti kritizē Kremļa rīcību, tomēr tieši to nesaudzīgā veidā izdarījis kāds krievu karjeras diplomāts. Rietumiem turpinot apgādāt Ukrainu ar ieročiem, no Dānijas ir gaidāma pretkuģu raķešu piegāde, vēsta baltkrievu medijs Nexta_TV, Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform un britu raidorganizācija BBC.

Papildus lieliem militārpersonu un civiliedzīvotāju upuriem iebrukuma nestie apdraudējumi un postījumi aizdzinuši bēgļu gaitās trešo daļu no 41 miljona Ukrainas iedzīvotāju. Uz ārvalstīm no Ukrainas aizbēguši 6,6 miljoni cilvēku. Tā kā Ukrainā ir spēkā vispārējā mobilizācija attiecībā uz vīriešiem kaujasspējīgā vecumā, no valsts izbraukušie 90% gadījumu ir sievietes un bērni.

Ukrainas tautai lielu uzmanību pievēršot bērnu nogādāšanai drošībā, jau pirmajā kara mēnesī, līdz 24.martam, vairāk nekā puse nepilngadīgo Ukrainas iedzīvotāju bija atstājuši savas mājas un viena ceturtdaļa bija devušies bēgļu gaitās uz ārzemēm.

Visvairāk bēgļus no Ukrainas ir uzņēmusi Polija, kur šobrīd uzturas ap 3,5 miljoniem Ukrainas pilsoņu. Citas valstis ar lielu uzņemto ukraiņu kara bēgļu skaitu ir Moldova, Slovākija, Ungārija, Rumānija. Tādas ir arī Baltijas valstis, kura katra uzņēmusi vairākus desmitus tūkstošu bēgļu.

Krievija karā joprojām ir ieguvēja teritorijas sagrābšanas un Ukrainas destabilizācijas ziņā

Lai arī Krievija nav sasniegusi sākotnējo virsmērķi – iekarot visu Ukrainu un nomainīt tās demokrātisko valsts pārvaldi uz Maskavai pakļāvīgiem ielikteņiem, tai ir izdevies iekarot plašas teritorijas Ukrainas austrumos un dienvidos simtiem kilometru garumā.

Ukrainai ir atņemta pieeja Azovas jūrai un ievērojami samazināta piekļuve Melnajai jūrai. Melnās jūras ūdeņus Ukrainas tuvumā kontrolē Krievijas kara kuģi, ierastie jūras ceļi ir mīnēti, Tas nopietni apgrūtina Ukrainas ekonomisko darbību. Vienīgais Ukrainas reģions, kur Melnās jūras ostas ir palikušas Ukrainas kontrolē ir Odesas apgabals, taču arī uz tām kuģu kustība nenotiek saistībā ar Krievijas radīto apdraudējumu civilo kuģu kustībai.

Vienlaikus Krievija no okupētajām Ukrainas teritorijām un ostām ir sākusi zagtas labības eksportu. Piemēram, maijā mediji vēstīja, ka Krievijas sūtīts berkravu kuģis Matrozis Pozņičs ar labības kravu no Ukrainas piestājis Sīrijas Latakijas ostā. Pēc Ukrainas amatpersonu paustā, kuģī atradušās nepilnas 30 000 tonnas kviešu.

Ietekme uz lauksaimniecību un pārtikas pieejamību

Ukraina līdz pašreizējam Krievijas iebrukumam bijusi viena no lielākajām lauksaimniecības produktu eksportētājvalstīm ar sevišķi attīstītu graudkopību. 2020./2021.gada kviešu tirdzniecības sezonā Ukraina ierindojās sestajā vietā pasaulē pēc kviešu eksporta, bet saulespuķu eļļas jomā Ukraina pasaules tirgū nodrošinājusi aptuveni 50% no visa saulespuķu eļļas apjoma. Globāli nozīmīgs bijis arī Ukrainas devums kukurūzas, miežu un rapšu eksportā.

Ukrainai šobrīd spējot eksportēt salīdzinoši mazu daļu ražas un zaudējot plašas lauksaimniecības teritorijas valsts dienvidos un austrumos, ir kāpušas pārtikas izejvielu cenas, kā arī lopbarības cenas Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. ES ierobežojošie pasākumi pret Baltkrievijas un Krievijas lauksaimniecības izejvielu eksportu arī būtiski sadārdzina pārtikas ražošanu Eiropā, jo konvencionālajā lauksaimniecībā minerālmēslus nākas pirkt no tālākām valstīm, kas atrodas, piemēram, Dienvidamerikā.

Visa šo apstākļu kopsumma 2022.gada pavasarī ir radījusi strauju pārtikas cenu kāpumu un atsevišķās no Ukrainas lauksaimniecības izejvielām īpaši atkarīgās valstīs, piemēram, Libānā, šobrīd novērojams pārtikas produktu deficīts.

ANO Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šopavasar pavēstīja, ka februārī pasaules pārtikas cenu indekss sasniedzis visu laiku augstāko punktu. No 2021.gada februāra tas gada laikā kāpis par 24%.

Tikmēr arī Ukrainā karš radījis galveno pārtikas produktu deficītu. Apgrūtināts ir preču imports, ievērojami sarukusi iedzīvotāju un uzņēmumu pirktspēja.

Kijiva apņēmīga izcīnīt uzvaru un atgūt teritorijas

Lai cik grūtā situācijā nebūtu Ukraina no tās nedzird vēlmi piekāpties, aicinājumus uz pamieru ar Krieviju un tūlītēju karadarbības pārtraukšanu. Dominē vēlme sodīt iebrucējus par civiliedzīvotāju un militārpersonu upuriem, apstulbinoši necilvēcīgu izturēšanos pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās un par simtiem izpostītu un mīnētu apdzīvoto vietu.

Lai cīnītos ar Krieviju līdzvērtīgi, dzīvā spēka Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un teritoriālās aizsardzības vienībām pietiek. Izšķiroša nozīme ir gribai cīnīties pret iebrucējiem, kuras Ukrainai netrūkst, un smago ieroču un munīcijas pieejamībai.

Militārie analītiķi šo konfliktu dēvē par «artilērijas karu». Tieši pēdējā mēnesī Rietumvalstis ir sākušas nekautrējoties piegādāt Ukrainai modernus artilērijas ieročus un munīciju. Būtisks pavērsiens maijā bijis ASV prezidenta un Kongresa lēmums sākt apgādāt Ukrainu ar ieročiem, pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, līdzīgi kā Otrā pasaules kara laikā ASV apgādāja Padomju Savienību, palīdzot tai Eiropas austrumu frontē uzvarēt nacistiskās Vācijas armiju.

Jaunākais paziņojums par smago ieroču piegādēm Ukrainai ir Dānijas apņemšanās piegādāt Harpoon tipa pretkuģu raķetes un to palaišanas sistēmas. Vēl Čehija ir piegādājusi Ukrainai uguns atbalsta helikopterus, tankus un raķešu sistēmas.

Attiecībā uz cīņassparu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, 24.maijā, savā ikdienas video uzrunā norādījis, ka tuvākās kara nedēļas būs sarežģītas.

«Krievu okupanti ļoti cenšas parādīt, ka it kā neatteiksies no okupētajām Harkivas apgabala, Hersonas apgabala, Zaporižjas apgabala un Donbasa okupētajām teritorijām. Dažos apvidos viņi iet uzbrukumā. Dažās vietās tiek uzkrātas rezerves. Kaut kur viņi cenšas nostiprināt savas pozīcijas. Karā nākamās nedēļas būs smagas. Un mums tas ir jāapzinās,» skaidrojis Zelenskis.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka ukraiņiem nav citas izvēles kā vien cīnīties, «cīnīties un uzvarēt, atbrīvot mūsu zemi un mūsu tautu, jo okupanti vēlas mums atņemt ne tikai kaut ko, bet visu, kas mums ir, ieskaitot ukraiņu tiesības uz dzīvību».

Krievijas diplomāta nosodījums Kremlim

Baiļu un propagandas apmātības un lojalitātes cauraustajā Krievijas diplomātiskajā dienestā mazu plaisu radījis krievu karjeras diplomāts Boriss Bondarevs. Britu raidorganizācija BBC vēsta, ka Bondarevs pēc 20 gadiem, kas aizvadīti Krievijas diplomāta darbā aizgājis no amata Krievijas pārstāvniecībā ANO un publicējis vēstuli sociālajos medijos un nosūtījis to saviem kolēģiem.

Viņš veltījis asu kritiku Krievijas iebrukumam Ukrainā, nosaucot to par «asiņainu, muļķīgu un absolūti nevajadzīgu negodu». «Tie, kuri izdomāja šo karu, vēlas tikai vienu – palikt pie varas uz visiem laikiem. Lai to panāktu, viņi ir gatavi upurēt tik daudz dzīvību, cik nepieciešams,» tā Bondareva rakstīto citē BBC.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas