Ukrainas kara 92.diena: Krievija karā zaudējusi ap 1 000 tanku, no Ukrainas deportējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku

Piektdien, 27.maijā, Ukrainas austrumos turpinās kaujas par Severoneckas, Bahmutas un Slovjanskas pilsētu, kamēr citur upurus rada raķešu, aviācijas un artilērijas triecieni. Pēc ASV aplēsēm Krievija karā zaudējusi ap 1 000 tanku, bet no okupētajām teritorijām iebrucēji deportējuši vairākus simtus tūkstošus cilvēku uz dažādām vietām Krievijā. Somijas premjerministre Sanna Marina (Sanna Marina) sacījusi, ka uzticēšanās Krievijai ir zaudēta uz vairākām paaudzēm, vēsta baltkrievu medijs Nexta TV, Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform un amerikāņu raidorganizācija CNN.

Donbasa frontē sīvākās kaujas norisinās Luhanskas apgabala stūrī, kur tā robeža satiekas ar Harkivas un Donetskas apgabalu. Lai arī Krievijas okupācijas spēki šeit pietuvojušies tam, lai aplenktu jau ilgi ofensīvai pakļauto Severodoneckas lielpilsētu, tiek ziņots, ka valsts aizstāvji negrasās atkāpties no tās.

Ukraiņu izdevuma Kyiv Independent militārais korespondents Iļja Ponomarenko vēstījis Twitter: «Šķiet, ka Ukrainas armija pastiprina [pozīcijas] Severodoneckas-Lisičanskas apvidū, nevis atkāpjas no tā. Acīmredzot, pavēlniecība neuzskata situāciju par bezcerīgu un izvēlējusies turpināt mēģināt Krievijas armijas nogurdināšanu pilsētvides karadarbībā.»

Operatīvā situācija redzama Ponomorenko publicētā kartē ar apdzīvoto vietu nosaukumiem angļu valodā. Ukraiņu spēku kontrolētā teritorija iezīmēta zilā krāsā.

Kaujas Donbasā ir tik intensīvas un operatīvā situācija tik trausla, ka no turienes nepienāk kara korespondentu video un foto reportāžas. Par notiekošo spriest ļauj karavīru izplatīti video, ar kuriem sociālajos tīklos tālāk dalās žurnālisti.

Lūk, video, ko pēc Ponomorenko paustā, Donbasa frontē pie Limanas ciema uzņēmis ukraiņu gaisa desanta vienības loceklis.

Teksts krievu valodā.

Naktī uz piektdienu postījumus apdzīvotās vietās un cilvēku upurus radījuši šāviņi un sprādzieni Dnipropetrovskas apgabalā, vietējā militārā pārvalde norādījusi, ka turpinās apstākļu noskaidrošana un postījumu vietās tiek meklēti cilvēki.

Harkivā jaunākais Krievijas raķešu trieciens prasījis deviņas dzīvības, bet 19 cilvēki tikuši ievainoti.

Krievijas zaudējumi karā, ASV aplēses

Attiecībā uz militārās tehnikas zaudējumiem karā Krievijas pusē ASV Aizsardzības ministrija lēš, ka iebrucēji visvairāk zaudējuši tankus. Aplēsēs par laika periodu no 2022.gada 24.februāra līdz 26.maijam Pentagons norāda, ka Krievijas Bruņotie spēki līdz šim ir zaudējuši nepilnu 1 000 tanku, vairāk nekā 350 artilērijas sistēmas, kā arī vairāk nekā trīsdesmit kaujas bumbvedēju lidmašīnas un vairāk nekā 50 helikopterus.

Ar visiem šiem zaudējumiem Krievija karā joprojām saglabā militārās tehnikas pārākumu pār Ukrainu, raidorganizācijai CNN sacījusi kāda ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona.

«Viņi šajā cīņā ir ieguldījuši šausmīgi daudz savas tehnikas un personāla, un ukraiņi ir cietuši zaudējumus, krievi ir cietuši zaudējumus,» tā Pentagona amatpersona.

ASV armija nepiedalās Krievijas karā pret Ukrainu, bet ir iesaistīta ieroču piegādāšanā Ukrainas Bruņotiem spēkiem un daudz palīdz ar izlūkošanas datiem, kas tiek iegūti no satelītiem un NATO izlūklidmašīnām, kas lido ārpus Ukrainas teritorijas.

Attiecībā uz Krievijas militāriem zaudējumiem Ukrainas Bruņotie spēki lēš tos būtiski lielākus. Piektdien, 27.maijā, to aplēses liecina, ka 92 kara dienās iebrucēji zaudējuši:

1 322 galvenos kaujas tankus;

3 246 bruņotās kaujas mašīnas;

623 artilērijas sistēmas;

201 vairāku raķešu palaišanas sistēmu;

93 pretgaisa aizsardzības sistēmas;

206 kara lidmašīnas;

170 helikopterus;

2 226 militārās kravas mašīnas;

503 bezpilota lidaparātu;

13 karakuģus vai kuterus;

115 spārnotās raķetes;

kā arī 29 750 karavīrus.

Masveida deportācijās ukraiņi nometināti arī Tālajos Austrumos

Iepriekš blīvi apdzīvotajos Ukrainas austrumos Krievija izveidojusi filtrācijas nometnes un caur tām vairāki simti tūkstoši Ukrainas pilsoņu sistematizētas piespiedu izraidīšanas programmas ietvaros nosūtīti uz dažādām vietām Krievijā, ieskaitot Sahalīnas pussalu pie Klusā okeāna, tā vēsta CNN atsaucoties uz četriem avotiem, kuriem ir zināma Rietumu izlūkdienestu savāktā informācija.

Pēc turēšanas Krievijas izlūkdienestu amatpersonu vadītās nometnēs daudzi ukraiņi tiek piespiedu kārtā pārvietoti uz nabadzīgiem Krievijas rajoniem. Atsevišķos gadījumos šīs vietas ir vairāku tūkstošu kilometru attālumā no viņu dzīvesvietām Ukrainā, turklāt bieži vien cilvēki atstāti bez iespējām atgriezties, CNN sacījuši avoti.

Atsevišķi ukraiņi brīvprātīgi ieradušies filtrācijas nometnēs, lai mēģinātu paglābties no karadarbības un izceļotu uz Krieviju, tomēr daudzi kontrolpunktos un no bumbu patvertnēm aizturēti un aizvesti pret viņu gribu. Vidēji nometnēs viņi pavada aptuveni trīs nedēļas, kur, pēc avotu un aculiecinieki teikā, CNN vēsta, ka viņi tiek turēti necilvēcīgos apstākļos, pratināti un dažkārt spīdzināti.

No kontrolpunktiem Rostovā un citās Krievijas pilsētās daudzi ukraiņi pēc tam tiek pārvesti uz attāliem nostūriem visā Krievijā, raidorganizācijai sacījuši avoti. Atsevišķos gadījumos ukraiņi ir nosūtīti uz Sahalīnas salu, kas atrodas Āzijas kontinenta tālajā malā, pie Japāņu jūras. Ja deportētajiem paveiksies, avoti vēsta CNN, Krievija nodrošinās viņiem dzīvokli dzīvojamos rajonos, Krievijas telefona SIM karti un nelielu naudas summu.

Citi tiek vienkārši tiek izlikti no transportlīdzekļa bez nekā, lai izdzīvo kā māk. Tikmēr citi ukraiņi ir iesprostoti filtrācijas nometnēs Krievijā, salīdzinoši netālu no mājām, taču viņiem neļauj doties prom, atsaucoties uz anonīmiem avotiem vēsta CNN.

Somijas premjerministre par uzticēšanās zaudēšanu

Ceturtdien, 26.maijā, Kijivu un kā arī no iebrucējiem atbrīvoto Bučas un Irpinas pilsētu apmeklējusi Somijas premjerministre Sanna Marina (Sanna Marin).

Kopīgā preses konferencē ar Ukrainas kolēģi Denisu Šmihalu Somijas valdības vadītāja sacījusi, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bijis pagrieziena punkts Eiropai un pasaulei, pēc kura vairs nav iespējams atgriezties pie iepriekšējām attiecībām ar Maskavu.

Pēc viņas teiktā, Krievijas rīcība Ukrainā ir mainījusi drošības vidi, kā arī priekšstatu par Krieviju. «Uzticība ir zaudēta paaudzēm uz priekšu,» uzsvērusi Marina.

Saistībā ar notikušo Somija pieteikusies dalībai NATO. Somijas valdība Ukrainai solījusi palīdzēt atjaunot tās infrastruktūru un pilsētas, kā arī atbalstīt izglītības reformu Ukrainā. Somija, kā apliecinājusi Marina, arī atbalstīs Ukrainu katrā posmā, lai tā iestātos ES.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas